Seminārs par rasisma izpausmēm

The North West Inner City Network (NWICN) uz bezmaksas semināru par rasisma izpausmēm Īrijā 21. septembrī bija uzacinājis visu tautību sabiedrisko organizāciju pārstāvjus. Diskriminācijas un rasisma jautājumi lielajās Īrijas pilsētās, īpaši Dublinā, arvien biežāk piesaista sabiedrības un masu mediju uzmanību. Arī  ESRI (Economic and Social Research Institute) pētījumā teikts, ka Īrijā ir daudz augstāks diskriminācijas līmenis nekā citās Eiropas valstīs.

Semināra laikā, kurš ilga sešas stundas, tā dalībnieki savstarpējās sarunās mēģināja noskaidrot, uz ko ir balstīti diskriminācijas vai rasisma gadījumi. Tika minēti piemēri ar darba devējiem, kur nereti ir gadījumi, kad ārzemniekiem ar precīzi tādu pašu kvalifikāciju kā vietējiem iedzīvotājiem darbs tiek piedāvāts daudz retāk. Savukārt citur – ārpus lielpilsētām ārzemniekus labprāt pieņem darbā, atsaucoties uz to, ka vietējie iedzīvotāji ir slinki. Runājot par sadzīvi, par atrašanos uz ielas, semināra dalībnieki bija vienprātīgi, ka ir pamanāmas rasisma izpausmes, īpaši attieksmē pret cilvēkiem, kuriem nav gaiša ādas krāsa, jeb īsāk – kuri neizskatās pēc īriem. Protams, pēdējais vairāk attiecas uz gadījumiem, kad jauniešu grupas bravūrīgi izrāda savu necieņu citas ādas krāsas cilvēkiem tos verbāli aizskarot. Fiziska citas rases vai tautību indivīdu aizskaršana nav “modē”. Vai rasismā un diskriminācijā vienmēr ir vainojama krīze, vai tas ir tikai iemesls, lai izrādītu savu neapmierinātību? Iespējams viens no iemesliem ir zināmu ļaužu grupu neizglītotība, arī visatļautība, kuru radījis Īrijas fenomens – ekonomiskā uzplaukuma gadi.  “Ķeltu tīģera” bērni ir uzauguši materiālā labklājībā un reizēm pārspīlētas demokrātijas gaisotnē. Lūk viens no secinājumiem – arī materiālā labklājība reizēm rada nevēlamas sekas.
Semināra dalībnieki mēģināja vienoties, kāda veida diskusija būtu jāpaceļ valsts līmenī, kādas tiesiskas normas būtu vēl nepieciešams ieviest konstitucionālajās tiesībās, krimināltiesībās, civiltiesībās vai administratīvajās tiesībās lai nodrošinātu pietiekamu aizsardzību pret diskrimināciju ikdienas dzīvē. Vai ir iespējams, ka attiecīgi papildinātie tiesību akti veicinātu kādus pozitīvus pasākumus vai pozitīvas rīcības šādām “nekulturālām”  personām?
Seminārā piedalījās daudzu tautību pārstāvji – īri, poļi, itāļi, franči, spāņi, arābi, indieši, vācieši, turki, filipīnieši, kopā bez angļu valodas bija iespējams klausīties vārdu “labrīt” vēl 17 valodās. Diemžēl Baltic-Ireland nemanīja vēl kādu latviešu valodas pratēju.