Vai latviešu bērnu Īrijā pilsonība ir briesmās?

Pirmdien, 21. septembrī portālā www.tvnet.lv bija publicēts raksts par četrgadīgo Emīliju Ādamsoni, kuras tēvs – Austrālijas pilsonis apsver iespēju atņemt meitai Latvijas pilsonību, atsaucoties uz Latvijas likumu, kas nepieļauj dubulto pilsonību. Kā zināms, arī daudziem Īrijā dzimušajiem latviešu bērniem ir dubultpilsonība. Lai uzzinātu, kā šis gadījums varētu ietekmēt Īrijā dzimušos dubultpilsoņus, portāls baltic-ireland.ie aicināja uz sarunu Latvijas Republikas vēstniecības Īrijā Pirmo sekretāru Jeļenu Lobzovu.

b-i: www.tvnet.lv rakstā tiek minēts, ka Latvijas pilsonības likums nepieļauj dubultpilsonību, taču daudziem Īrijā dzimušajiem bērniem ir divas pilsonības, kā tas ir sanācis?
J.L.: Lai labāk argumentētu savas atbildes, es citēšu LR pilsonības likumu – LR pilsonību regulējošo pamatdokumentu www.latvia.ie Likuma 9. pants „Dubultā pilsonība” nosaka sekojošo:
“(1) Personai, kura tiek uzņemta Latvijas pilsonībā, nedrīkst izveidoties dubultā pilsonība.
(2) Ja Latvijas pilsoni saskaņā ar ārvalsts likumiem var vienlaikus uzskatīt arī par attiecīgās ārvalsts pilsoni (pavalstnieku), tiesībattiecībās ar Latvijas Republiku viņš uzskatāms vienīgi par Latvijas pilsoni.”

Vēršu Jūsu uzmanību, ka dubultā pilsonība nevar izveidoties UZŅEMŠANAS rezultātā, taču var izveidoties gadījumā, ja persona tiek atzīta par LR pilsoni. Uzreiz rodas jautājums, kas ir „uzņemšana” pilsonībā. Atbilde ir Pilsonības likuma Pirmajā nodaļā „Vispārīgie noteikumi”, „Likumā lietoti termiņi”, kur rakstīts, ka „Naturalizācija – uzņemšana pilsonībā”. Proti, dubiltpilsonība nevar izveidoties tiem, kuri tiek naturalizēti Likuma Otrās nodaļas „Naturalizācijas noteikumi un kārtība” ietvaros.

Kā minēts vēstniecības mājaslapā www.latvia.ie, Īrijas pilsonība nav šķērslis bērna reģistrācijai par Latvijas pilsoni.

b-i: Kur tad slēpjas problēma ar divām pilsonībām?
J.L.: LR Pilsonības likuma Ceturtās nodaļas „Latvijas pilsonības zaudēšana un tās atjaunošana” 23. panta „Atteikšanās no Latvijas pilsonības” (1). apakšpunktā rakstīts „Katrai personai, kurai ir citas valsts pilsonība (pavalstniecība) vai kurai citas valsts pilsonība (pavalstniecība) tiek garantētas tiesības atteikties no Latvijas pilsonības.”

b-i: Ir tiesības, taču tas nenozīmē, ka ir pienākums atteikties no pilsonības šādos gadījumos?
J.L.: Likumā formulējums ir tieši tāds: „ir tiesības”.
Savukārt 24. panta „Latvijas pilsonības atņemšana” (1). apakšpunkts nosaka, ka „Latvijas pilsonību var atņemt ar apgabaltiesas lēmumu, ja persona: 1) ieguvusi citas valsts pilsonību (pavalstniecību), neiesniedzot iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības;…”

b-i: Var atņemt, bet var arī neatņemt? Uz kāda pamata var atņemt pilsonību, ja likums neuzliek par pienākumu atteikties no pilsonības?
J.L.: Es šo jautājumu atstātu tiesas ziņā.

b-i: Kas tad tieši notika ar meitenīti Austrālijā, vai viņai atņems pilsonību?
J.L.: Man nav precīzas informācija par šo gadījumu, tādēļ es atturēšos no komentāriem.

Gribētu tikai piebilst, ka gadījumos, kad viens no vecākiem ir ārvalstnieks (ne-Latvijas pilsonis), mēs, pieņemot dokumentus bērna reģistrācijai par LR pilsoni, lūdzam aizpildīt divus iesniegumus – vecākam – LR pilsonim – iesniegumu ar lūgumu reģistrēt bērnu par LR pilsoni, savukārt vecākam – ārvalstniekam – piekrišanu bērna reģistrācijai par LR pilsoni. Es domāju, ka gadījumā, ja ārvalstnieks ir devis šādu rakstisku piekrišanu, vēlāk vērsties tiesā ar lūgumu atņemt pilsonību būs sarežģīti.

Mums ir bijuši daži gadījumi, kad mātes – LR pilsones, nāk reģistrēt bērnus par LR pilsoņiem bez tēvu – ārvalstnieku piekrišanas, parasti apgalvojot, ka ar bērnu tēvu vairs nepastāv nekādas attiecības, tēvs nekad nepiekritīs, attiecības ir sabojājušās utml.. Šeit ir iespējami tiesu darbi, sakarā ar ko es lūgtu līdzīgos gadījumos izvērtēt, vai bērna tēva vārds ir jāmin dzimšanas apliecībā; gadījumā, ja tēva dati ir iekļauti, tad būtu ārkārtīgi lietderīgi panākt vienošanās ar tēvu, lai viņš dod ne tikai rakstisku piekrišanu bērna reģistrācijai par LR pilsoni, bet arī atļauju bērnam ceļot uz ārvalstīm mātes pavadībā (citādi var rasties problēmas, ceļojot ar bērnu – skat. MK Noteikumu Nr.310 „Kārtība, kādā personas šķērso Latvijas Republikas valsts robežu” www.am.gov.lv VII. panta „Kārtība, kādā valsts robežu šķērso bērni” 48. apakšpunktu” „Ja viens no bērna vecākiem ir ārzemnieks vai bezvalstnieks, valsts robežas šķērsošanai nepieciešama otra vecāka notariāli apliecināta piekrišana bērna patstāvīgai izceļošanai no valsts vai pilnvara bērna izceļošanai no valsts pilnvarotās personas pavadībā”).

b-i: Paldies!

P.S. Abreviatūra JL ir Jeļenas Lobzovas iniciāļi, kuriem šajā rakstā nav nekādu saistību ar partiju „Jaunais Laiks”!

FOTO: baltic-ireland.ie