Svētdien, 11.oktobrī, Latvijas Republikas vēstniecības telpās Dublinā notika tikšanās ar Pasaules brīvo latviešu apvienības Izglītības padomes (PBLA IP) loceklēm Daci Copeland un Dainu Grosu. Diskusija par izaicinājumiem, kas saistīti ar latviešu valodas saglabāšanu dzīvojot ārpus Latvijas, tika organizēta ar vēstniecības atbalstu, tajā piedalījās arī Latvijas Republikas vēstniecības Īrijā Pirmais sekretārs Jeļena Lobzova.
Apmainīties ar idejām un pieredzi bija ieradušies gan latviešu skoliņu skolotāji – Ritma Prokopčenko (LBI nedēļas nogales skoliņa “Saulgriezīte”), Inga Emoliņa (Limerikas latviešu biedrības bērnu un jauniešu centrs), Anita Litauniece (Latviešu Sabiedrības Korkā (LSC) latviešu bērnu nedēļas nogales skoliņa), Olita Lagzdiņa (Montessori bērnudārzs un After School centrs “Winnie the Pooh” Longfordā), Sandra Bondarevska (Latviešu bērnu aktivitāšu centrs, avīze “Sveiks”), Juris Dzenis (LSC) un citi interesenti.
Vispirms Dace Copeland un Daina Grosa iepazīstināja klātesošos gan ar savu bagāto pieredzi, kas uzkrāta gadu gaitā, darbojoties ārzemju latviešu skoliņās, gan ar jau izdotajiem, kā arī topošajiem mācību materiāliem. Turpmākajās pārrunās un domu apmaiņā pamazām izkristalizējās arī galvenās problēmas, kas ir līdzīgas visām skoliņām – vispirms vecāku un pēc tam arī bērnu motivācija, finansiālās problēmas, kā arī telpu jautājums. Neskatoties uz grūtībām, skolotājas tomēr prot un spēj darboties radoši un interesanti, izmantojot visdažādākās metodes. Anita Litauniece piedāvāja visiem klātesošajiem piedalīties nelielā eksperimentā, atklājot, ka šādu metodi bieži izmanto nodarbībās ar bērniem, tā ir aizraujoša un interesanta. (Pamēģiniet arī jūs – vajadzīga 1 centa monēta, ūdens un pipete. Vispirms katrs dalībnieks izvērtē un nosaka savu prognozi- cik pilienus ūdens var uzpilināt uz monētas, līdz tas neizplūst. Nākošais etaps – pilināšana – lēni, uzmanīgi, tieši monētas centrā. Rezultāti katram atšķiras.)
Kā panākt, ka bērns ar prieku nāk uz skoliņu, ka vecāki pie pirmajām finansiālajām problēmām neatsakās no savas atvasītes vešanas uz nodarbībām, kā piesaistīt un ieinteresēt “tīņus” – tā ir tikai daļa no jautājumiem, par ko pieredzē dalījās visi klātesošie Īrijas latviešu skoliņu pedagogi un abas viešņas. Visi vienprātīgi atzina, ka skoliņām pietrūkst savstarpējas saiknes. Atzīstot, ka situācija jāmaina, radās ideja – būs kopīgs pasākums, iespējams, visu Īrijas latviešu bērnu skoliņu Sporta diena vai Teātra diena, bet varbūt kas cits. Ja ir cilvēki, kam tas rūp, kas aktīvi darbojas un zina, ko vēlas, tad nav pamata šaubīties, ka uz idejas realizāciju ilgi nebūs jāgaida.
Diskusijas gaitā radās vairākas atziņas – nepieciešams radīt bērniem vidi, kurp viņi nāk ar prieku, iesaistīt mācību procesā vecākus, izzināt, ko viņi patiesi vēlas, un pats galvenais – pašiem pedagogiem būt pārliecinātiem par to, kas paveicams. PBLA IP vairāku gadu desmitu laikā ir uzkrāta milzīga pieredze, kas laipni tiek atvēlēta gan Īrijā, gan citur Eiropā salīdzinoši nesen tapušajām latviešu bērnu skoliņām.
Ar kopīgi dziedāto latviešu tautas dziesmu “Bēdu manu, lielu bēdu” noslēdzās interesantā un konstruktīvā tikšanās, kas nudien atļauj cerēt, ka vismaz daļa Īrijā augošo latviešu bērnu nezaudēs saikni ar Latviju un latviešu valodu.
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie
Ingunīte nu ir paķērusi tekstu.
da nelaidīšu savus sīčus te izglītoties.
08.10. Preses relīze(2009-10-08/ 10:24)
08.10.2009.
Informācija plašsaziņas līdzekļiem
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības(LVSADA), Latvijas Slimnīcu biedrības un Latvijas Pašvaldību savienības vadības pārstāvju ārkārtas sanāksmē 7. oktobrī ir konstatēts, ka valdības vilcināšanās piešķirt papildus finansējumu veselības aprūpei pēc būtības liek gatavoties slimnīcu slēgšanai 31. oktobrī. Sanāksmes dalībnieki vienojās par kopīgu rīcību, lai pārliecinātu valdību un starptautiskos aizdevējus ievērot Latvijas iedzīvotāju tiesības uz valsts apmaksātu neatliekamo medicīnisko palīdzību atbilstoši Satversmei un Eiropas Savienības Pamattiesību hartai. Konkrētāku rīcības plānu nolemts izstrādāt nedēļas laikā.
Informāciju sagatavoja LVSADA biroja vadītāja V. Lipska(tel. 67847300). http://www.lvsada.lv/?act=298
#
http://news.bbc.co.uk/2/hi/business/8284402.stm
http://news.bbc.co.uk/2/hi/business/8284402.stm
#
http://www.financenet.lv/karjera/article.php?id=249137
http://www.delfi.lv/news/budget10/news/atrod-veidu-ka-iegut-54-miljonus-latu-plano.d?id=27182917
#
http://www.diena.lv/lat/politics/hot/slesers-sadarbiba-starp-lpp-lc-un-sc-turpinasies-ari-saeima
#
SVF neliek samazināt to un to ATZĪŠANĀS
http://www.delfi.lv/news/national/politics/laikraksts-ideja-aiznemties-no-svf-pieder.d?id=27056268
#
http://www.delfi.lv/news/national/politics/latviesu-zurnalists-beidziet-mus-mocit-zviedrija.d?id=27314443
http://www.delfi.lv/news/national/politics/vike-freiberga-sanemusi-bridinajuma-signalus.d?id=27330603
Samazinājumu, nodokļu celšanas, genocīda uzraudze saņēmusi signālus no Marsa
http://www.delfi.lv/news/national/politics/raidijums-slimnicu-istermina-paradi-parsniedz.d?id=27330577
Sasniegumi
Prieks, ka jaunais vēstnieks tik daudz pievērš uzmanību mūsu bērnu izglītībai šeit. Ceru, ka skoliņām bija ko pamācīties no PBLA pieredzes.
Žēl, ka mums tuvumā nav neviena latviešu skoliņa.
Bet prieks par vēstniecību, kura šajā laikā, kad štats un algas ir samazināts līdz krīzes minimumam, nav atmetuši ar roku latviešu valodas saglabāšanai.
No PBLA ne tikai valodas saglabāšanu var pamācīties, cepure nost viņu priekšā kā ir spējuši gadu desmitiem strādāt un pastāvēt!
nu kam tas teatris ir vajadzigs ko te censhas izradit -tie kas te miicaas ar negeriem un pakistanieshiem neinterese taas skolinas un sveetdienas sektas.
Priekskam si liela breksana.Latviesi tacu majas vel aizvien runa un runas latviski un visi loti biezi brauc LV ta ka valoda nekur nepazudis.Berniem vienigi vajadzetu vairak kopa satikties .Tas varetu but bernu pecpusdienas disenites kada teatra izrade berniem vienkarsi laba laika pavadisana.PBLA saja zina bija daudz grutak un tas bija cits laiks.
Skala, jums noteikti nav Īrijā dzimušu bērnu. Ļoti daudzi latviešu bērni nerunā vai slikti runā latviski. Un, pat ja runā latviešu valodā, savā starpā vienalga sarunājās angļu valodā. Un ne jau tāpēc, ka ģimenē nerunātu latviešu valodā, bet gan tādēļ, ka salīdzinoši latviešu valoda ir grūta un apkārt dzird tikai daudz vieglāko angļu valodu – TV, bērnu dārzā, sētā, skolā, pulciņos u.t.t.. Tāpat arī latviskās tradīcijas, retā ģimenē tiek saglabātas latviešu tradīcijas, ja neskaita iedzeršanu pa Līgo! Un ar to braukšanu uz Latviju arī ir kā ir, citi brauc biežāk, citi retāk, bet citi vispār nebrauc.
PBLA bija mērķis saglabāt latviešu valodu, jo bija cerība kaut kad atgriezties brīvā Latvijā. Tagad, ja ģimene dzīvo Īrijā un neplāno atgriezties Latvijā, tad nav motivācijas mācīties latviešu valodu.
Bet ne jau religiskajiem sektantiem būs uzņemties bērnus izglītot.Lai gan-ai kā gribas,vai ne? Lai tik iepītu savā sektā…
Māsa tik pārliecinoši “Skalai ” pateica,it kā būtu senas “družkas”.
Vai Pēteris Šmits ir tas pats TONNA+?
Es butu loti priecigs ja man butu tada draudzene ka Masa bet druskas mes neesam.P SMIT TU tiesam atgadini Tonnu.
Atšķirībā no kristiešiem,es kā pagāns esmu godīgs jau divus gadus ar niku TONNA+.
Šobrīd,veļu laikā,esmu nolēmis mainīt niku uz man ļoti tuva,nu jau miruša radinieka vārdu.Jo es viņu cienu,un mana mirusī māte pat vēlējās dot man vārdu Pēteris.Viņš bija īsts Latvijas patriots,strēlnieks. Tikai lūdzu nejaukt ar latviešu sarkanajiem strēlniekiem.Ar tiem man un manai dzimtai nav nekāda sakara.Tāpat arī lūdzu ieskatīties pašiem savās dvēselēs tiem kristiešiem,kuri pēdējo divu gadu laikā mainījuši nikus,un izlikušies par citiem.Datoru jau grūti apmānīt…