I. Zviedris tuvinās deputātus tautai
20. oktobrī plkst. 16.00 Anša Epnera studija AVE un kinoteātris “Rīga” rīkos īpašo dokumentālās filmas “Bēgums” seansu, kuru noskatīties aicināti visi Saeimas deputāti. Tā kā filmā atspoguļotās tēmas aktualitātes dēļ plašākā sabiedrībā tā tiek dēvēta par Nācijas Drāmu, filmas veidotāji izsūtīja ielūgumus Saeimai, lai no jauna veicinātu sarunas valstiskā līmenī par tādu sociālu parādību kā latviešu emigrēšanu no valsts labākas dzīves meklējumos.
Dokumentālās filmas “Bēgums” režisors Ivars Zviedris: “Filmas mērķis nav ar pirkstu bakstīt kādam acīs un kaununāt, bet gan likt pacelt skatienu un saprast, ka viss nav gluži kārtībā, jo aizvien vairāk, es pat teiktu masveidā, latvieši pamet savu Dzimteni un ir gatavi darīt vismelnēkos darbus, lai nebūtu jāpaliek šeit. Manuprāt, filma liek par to domāt, runāt, aizdomāties, izdarīt secinājumus un pieņemt lēmumu – doties prom vai palikt. Šajā gadījumā tie ir gliemežu lasītāji Īrijā, bet tās var būt arī citas situācijas – darbs lopkautuvēs, atkritumu izvešana utt. Tādēļ sadarbībā ar kinoteātri “Rīga” nolēmām šo filmu parādīt Saeimai, lai rosinātu sarunas valstiskā līmenī un tuvinātu deputātus pašai tautai.”
Noskatīties dokumentālo filmu “Bēgums” īpašajā seansā ir aicināti ne tikai deputāti, bet arī viņu ģimenes locekļi, padomnieki un citi kolēģi, kā arī biļetes iegādāties ir iespējams visiem citiem skatīties gribētājiem.
Lielās apmeklētības un skatītāju pieprasījuma dēļ kinoteātrī “Rīga” tiek organizēti papildus seansi – 29. un 30. oktobrī, kā arī 3. novembrī, pēc kuriem skatītājiem būs iespēja satikt “Bēguma” režisoru un iespējams arī filmas varoņus. Bet lai tēmu aktualizētu jauniešu vidū, kino “Rīga” skolnieku grupām piedāvā filmu noskatīties tikai par 0.50 Ls.
FOTO: baltic-ireland.ie
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie
redakcija: info@baltic-ireland.ie
Kā liecina visu pēdējo gadsimtu vēsture – visgrūtāk smadzeņu skalošanai pakļaujas mākslinieki un zemnieki. Vienmēr ar viņiem ir problēmas. Ja sadzīšana kolhozos nepalīdz, jāsūta uz pilsētu un ja ar to vēl viņiem nepietiek, tad uz kādu Sib-īriju… Vārdu sakot, par katru cenu zemnieks jādabū prom no zemes un labāk, ja tas notiktu brīvprātīgi. Kā to panākt? Izrādās ļoti vienkārši – zemnieks brīvprātīgi būs spiests pamest vai pārdot zemi, ja nevarēs no tās izdzīvot. Tātad ar bada pātagu, nu tikai modernāk, nekā sarkano laikā.
Zeme, uz kuras nav vērts neko audzēt, kļūst nevērtīga un tā tiek lēti pārdota (atdota) svešzemniekiem, piemēram, dāņiem. Un ne jau tikai Latgale ir pārdota. Pabrauciet pa Latviju un redzēsiet, ka tūkstošu tūkstošiem hektāru mūsu zemes saimnieki ir vācieši, dāņi, angļi… un, ka šo zemju kopšanai viņiem ir ES dāvināta tehnika. Pat latviešu kalpi viņiem nemaz nav tik vajadzīgi.
(…)
Lētais darbaspēks. Jau no Romas vergturu un dzimtbūšanas laikiem. Lētais darbaspēks gandrīz uzcēla komunismu. Lētais darbaspēks – tas ir visu laiku visu globālistu mērķis un sapnis. Un tieši KRĪZE ir tā, kas viņiem saražo lēto darbaspēku.
(…)
Nekas tik labi nesajauc tautas, kā šis lētais darbaspēks. Tas plūst no nabadzīgām valstīm uz bagātākām. Latviešu lētais darbaspēks aizplūst uz rietumiem, lai no austrumiem var ienākt vēl lētāks… tad no tālajiem austrumiem… vēl lētāks.
(…)
Tūkstošiem ģimenes, lai izbēgtu no namīpašnieku terora, tagad uz gadu desmitiem ir faktiski kļuvušas par banku vergiem tikai tāpēc, ka vēlējās tikt pie sava dzīvokļa. Perfekti nostrādātas masveida reklāmas kampaņas rezultātā bankas iesmērēja lētu preci par neiedomājami dārgu cenu. Es gribētu redzēt to īpašumu, par ko kāda ģimene Zviedrijā būtu ar mieru maksāt savai bankai vai visu savu algu 30 (!!!) gadus katru mēnesi! Nez, vai tas būs kaut nedaudz līdzīgs bēdīgam 2 istabu miteklītim silikātu ķieģeļu daudzstāvenē, tā saucamajā- “hruščovkā”
Tās bankas, kas dāsni deva kredītus, nebija no Sūnu ciema. Tās labi zināja, ko darīja. Neba jau pirmo reizi ar pīpi uz jumta. Tām nebija jāgaida dižkrīze, jo tās pašas to dzemdēja un izauklēja. Un ieguvums milzīgs…Tie, kas vēl domāja te Latvijā iekārtoties uz normālu dzīvi nu lēto darbaspēka statusā dodas uz to pašu Zviedriju, lai tikai varētu Zviedru bankām atmaksāt kredītu.
Pēc tās pašas shēmas, kas mūsu zemi (teritoriju) padarīja nevērtīgu un lētu, pēc tās pašas shēmas nevērtīgi un lēti nu ir kļuvuši šīs nevērtīgās Latvijas zemes iedzīvotāji.
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=27470539
Kadas mulkibas,pie visa tacu vainigi krievi!?
Kas ir Anša Epnera studija “AVE”?
Man ļoti asociējas ar “AVELAT”.
Tātad ar lielo riebekli.
Kaut es kļūdītos,bet ja nekļūdos,tad varu iedomāties kādu kāpostu viņš saņem no sava bosa.Un boss liek filmēt pēc sava scenārija.
Un nav grūti iedomāties,kāpēc taps nākamā filma,pēc kuras sekos nākamā,nākamā,nākamā…
Gudrs būs tas Īrijas latvietis,kurš Zviedri patrieks ar sūdainu mietu no sava redzeslauka.
Paldies par uzmanību.
Ansis Epners – Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, Rīgas kinostudijas darbinieks, Kultūras akadēmijas Kinorežijas fakultātes profesors, studijas Ave dibinātājs (1991), Latvijas Kinoproducentu asociācijas prezidents (no 1993. līdz 1997.gadam). Režisors, operators un scenārists, ceļotājs un kalnos kāpējs.
Nu jau diemžēl nelaiķis.
Tonna a la Open Your Mind, atjēdzies!
Tam čaiņikam tanī bildē,apkārt ir melna aura.
Kas prot redzēt,tas saskatīs. 
Vai tas čaiņiks sāks taisīt deputātu porno?
Tur gan piķis nāktu ne pa jokam.