Arī Slovākija pieprasa Lisabonas līgumam pievienot atsauci

„Es biju sapratis, ka Slovākija jau ir pabeigusi Lisabonas līguma ratifikāciju,” tā atbildot uz Bratislavas negaidīti izvirzītajām pretenzijām, ironiski norādījis ES prezidējošās valsts ārlietu ministrs Karls Bilds, ziņo Saeimas ES informācijas centrs.
Slovākija sekojusi Čehijas piemēram un pieprasījusi, lai Lisabonas līgumam tiktu pievienota atsauce, kas liegtu etniskajiem vāciešiem un ungāriem, kuri no Čehoslovākijas tika izraidīti pēc Otrā pasaules kara, pieprasīt savu zemi.

Bratislava grib, lai šī atsauce attiektos ne tikai uz Čehiju, bet arī uz Slovākiju.

„Mēs nevaram pieļaut, ka nenoteiktība saglabājas attiecībā uz Slovākiju, ja kaimiņvalsts, kas arī reiz bija Čehoslovākijas sastāvdaļa, ir Lisabonas līgumā panākusi īpašas garantijas,” tā Slovākijas rīcību pamatojis premjerministrs Roberts Fico.

Karls Bilds norādījis, ka Zviedrijas prezidentūra negrasās šo jautājumu risināt un tā nav arī nobažījusies, ka citas dalībvalsts nākamnedēļ gaidāmajā Eiropadomes sanāksmē varētu izvirzīt līdzīga rakstura prasības.

„Neesmu redzējis Fico kunga deklarāciju, taču domāju, ka šā jautājuma risinājums jāatliek uz nākotni, kad tiks grozīts ES pamatlīgums,” tā preses pārstāvjiem atzinis Bilds.

Tikmēr Čehijas prezidents Vāclavs Klauss paziņojis, ka tomēr parakstīs Lisabonas līguma ratifikācijas aktu (Čehija ir pēdējā dalībvalsts, kas līguma ratifikācijas procesu vēl nav noslēgusi), bet ar nosacījumu, ka Eiropadome pievieno līgumam atsauci paragrāfa formā, ka Čehijas situācijā Pamattiesību harta „nedarbojas”.

Paragrāfs pēc tam tiktu pārveidots par protokolu un vēlāk pievienots Lisabonas līgumam līdz ar līguma grozījumiem, piemēram, pēc tam, kad ES paplašināsies, ierosina Klauss.

Viņš laikrakstam „Lidove Noviny” atzinis, ka Lisabonas līguma ratifikāciju un stāšanos spēkā apturēt vairs nav iespējams, neskatoties uz to, „cik ļoti mēs to vēlētos.”