Lana joprojām nepadodas

Mēs neviens nezinām, kad un kur mūs var pārsteigt nelaime. Cits mūžu nodzīvo pasargāts no lieliem pārdzīvojumiem, bet cits izbauda ciešanu kausu līdz mielēm.
Smags un nežēlīgs pārbaudījums jāiztur jaunai sievietei no Latvijas, ko mūsu pastāvīgie lasītāji pazīst no iepriekšējām publikācijām – Lanai Kurasidzei, kas savulaik dzīvoja un strādāja Īrijā.
Neskatoties uz ārkārtīgi smagu diagnozi – galvas smadzeņu audzēju, 3 pārciestām operācijām, paralīzes, runas, dzirdes un redzes praktiskas zaudēšanas, staru un ķīmijterapijas, viņa un viņas tuvinieki joprojām nav padevušies.

Lana joprojām cīnās par tiesībām dzīvot, viņa ar apbrīnojamu drosmi ķepurojas ārā no slimības muklāja.
Portāls šonedēļ saņēma vēstuli no Lanas bērnības draudzenes Tatjanas Kuzminas, ar ko viņa savulaik ieradās Īrijā un kopā šeit arī strādāja. Tajā izteikts palīdzības lūgums. Ieklausieties, dot ir vieglāk nekā lūgt…

“Cienījamie lasītāji, gribu padalīties ar Jums ar manas labākās draudzenes Lanas (pēc pases Salome) dzīves stāstu.
Lana ir dzimusi 1985. gadā un augusi Rīgā. Viņa ir beigusi mūzikas skolā klavieru klasi. Aizraujas ar mākslu, it īpaši ar mūziku.
Mana draudzene Lana vienmēr ir bijusi ļoti labsirdīga, atsaucīga un vērīga pret citiem, vairojot pozitīvo un prieku apkārtējo cilvēku sirdīs. Vienmēr skaista, apburoša un dzīvespriecīga Lana mīlēja cilvēkus un nenoliedzami arī pašu dzīvi. Likās, ka nekas to nespētu aptumšot, līdz vienā brīdī viss izmainījās…
Traģēdija notika pēkšņi. Tolaik jau trešo gadu mēs kopā strādājām Īrijā. Lana strādāja skaistumkopšanas veikalā, un viņai ļoti patika savs darbs. Katru dienu viņa satika un iepazina jaunus interesantus cilvēkus, Lanai patika būt uzmanības centrā. Lana bija spilgta un skaista jauna meitene, kuru nevarēja nepamanīt. Kādu dienu Lanai pievērsa uzmanību modeļu aģentūras pārstāvis. Aģentūra piedāvāja Lanai pamēģināt sevi modeles lomā, uz ko viņa ar prieku piekrita. Varētu teikt, ka Lanas sapnis dāvināt cilvēkiem skaistumu bija piepildījies.
Es atceros, cik viņa patiesi priecājās par šādu pagriezienu savā dzīvē. Lanas fotogrāfijas bija nopublicētas uz Īrijas modes žurnāla vāka. Tas bija tikai pirmais solis viņas nākotnes karjerā. Viss bija lieliski, kad pēkšņi Lanas pašsajūta viņu pievīla. Sākās biežas ilgstošas galvassāpes un ģīboņi, kas nepārgāja vairāku nedēļu garumā. Tā kā nekādas diētas Lana neievēroja, iemesli tādiem simptomiem nebija saprotami, un Lana nolēma atgriezties Rīgā un veikt izmeklējumus. Rīgas ārsti pēc nepieciešamajiem izmeklējumiem paziņoja, ka Lanas galvā ir audzējs labajā pusē no smadzeņu stumbra. Diagnoze bija īsts šoks Lanai un viņas tuviniekiem, kaut kam tādam neviens nebija sagatavots. Jo īpaši tagad, kad dzīve gāja augšup. Bija nepieciešama steidzīga operācija, bet ārsti negribēja atbildēt par sekām. Es atceros Lanas zvanu pirms operācijas, it kā viņa atvadītos no savas tagadējās dzīves, jo nezināja, kāda viņa būs pēc operācijas.
Operācija notika 2006. gada 14. martā. Pirmos vārdus no Lanas es dzirdēju telefonā apmēram pēc mēneša, viņu bija ļoti grūti, brīžiem gandrīz neiespējami saprast. Kad Lanu izrakstīja no slimnīcas, viņai bija stipra ataksija, traucējumi koordinācijā un runā, dubultais meningīts un paralīze. Lana nevarēja staigāt, slikti runāja, ārējais izskats arī izmainījās. Viņa un viņas tuvinieki ticēja, ka pēc rehabilitācijas Lana piecelsies kājās, un viss būs kā iepriekš un pat labāk. Lana izgāja vairākus rehabilitācijas kursus Rehabilitācijas centrā Vaivari. Pēc pirmā rehabilitācijas kursa viņa spēja pārvietoties invalīdu krēslā, bet pārējie rehabilitācijas pasākumi rezultātus nedeva. Tikai pēc 1,5 gadu ilgu treniņu, pūļu un ticības saviem spēkiem Lana iemācījās staigāt pie rociņas, uzlabojās runa, koordinācija, ārējais izskats, bet pilnīgai atlabšanai vēl vajadzēja daudz vairāk laika. Lana un viņas tuvinieki bija gatavi cīnīties tālāk vēl neatlaidīgāk, taču pēkšņi Lanai atkal kļuva daudz sliktāk.
Stipras sāpes galvas aizmugurē, reiboņi, slikta duša, sejas tūska un redzes pasliktināšana. 2007. gada 8. novembrī Lana atkārtoti nokļuva slimnīcā ar diagnozi- smadzeņu tūska. Kā paskaidroja ārsts, iepriekšējās operācijas vietā bija sakrājies šķidrums, kas veido iekšējo spiedienu un traucē atlabšanas procesam, tikai pasliktinot fizisko stāvokli. Bija nepieciešama vēl viena operācija, lai galvā ievietotu speciālu mākslīgu šuntu, kas izvada šķidrumu.
Operācija notika 2007. gada 13. novembrī. Pēc operācijas Lanai sāka pasliktināties dzirde, redze un kopējais fiziskais stāvoklis. 1,5 gadu pūles bija izrādījušās veltīgas, Lana atkal nevarēja staigāt, ķermenis bija nepaklausīgs, un runa pasliktinājās. Ārsti prognozēja uzlabojumus pēc kāda laika, un atkal iestājās rehabilitācijas periods Vaivaros. Taču uzlabojumu nebija, tieši pretēji. Lana atkal nonāca slimnīcā. Pēdējais izmeklējums uzrādīja ievērojamu audzēja pieaugumu. Bija nepieciešama nu jau kārtējā operācija, kurai no sākuma piekrita Maskavas onkoloģijas klīnika. Taču vēlāk, aizbraucot uz Maskavu, izrādījās, ka profesors nav gatavs riskēt taisīt tik sarežģītu operāciju. Par laimi Rīgā bija ārsts Jānis Ozoliņš, kurš piekrita palīdzēt Lanai.
Par spīti Lanas diagnozei un ārstu skeptiskajam noskaņojumam operācija pagāja veiksmīgi! Lanai atjaunojās dzirde un redze (kas pirms operācijas bija gandrīz pilnībā zudušas). Pēc operācijas viņa izgāja 2 mēnešu ilgu apstarošanas kursu un 7 mēnešu ķīmijterapijas kursu. Lanai tas bija ļoti smags periods, kura laikā tuvi cilvēki un draugi sniedza atbalstu un iedvesa ticību par izveseļošanos. Un viņa izķepurojās!
Lanas pašsajūta šobrīd ir krietni uzlabojusies, tomēr viņai priekšā vēl stāv ilgstoša rehabilitācija un ārstēšanās rehabilitācijas iestādēs, lai iemācītos patstāvīgi staigāt. Lana pārvietojas ar ratiņkrēslu, kā arī mēģina staigāt ar speciālistu palīdzību. Regulāri tiek veiktas fizioterapijas un ergoterapijas procedūras. Viņai jau sanāk pirmie soļi ar staigulīša palīdzību, un no rehabilitācijas centra Lana cer doties mājās jau pati uz savām kājām. Lana nedomā padoties. Šobrīd Lana iziet jau trešo rehabilitācijas kursu, un nav zināms, cik vēl laika būs nepieciešams, lai pilnīgi atveseļotos un pieceltos kājās. Varbūt gads, bet varbūt vairāk… ”

Lana no sirds ir pateicīga visiem tiem, kas reiz ziedoja viņas operācijai nepieciešamos līdzekļus, bet šobrīd viņai ir vitāli nepieciešama rehabilitācija, kas prasa ārkārtīgi lielus izdevumus. Sirsnīgs paldies katram gan par emocionālu gan finansiālu atbalstu!

Informācija ziedotājiem:
Vārds, uzvārds: Salome Kurasidze
Personas kods: 310385-10527 (obligāti jānorāda)
Lanas personīgā bankas konta numurs: LVL – LV97PARX0005365380005, EUR – LV27PARX0005365380004
S.W.I.F.T. code: PARXLV22
IBAN: 40003074590
Bankas nosaukums: PAREX BANKA
Bankas adrese: Mūkusalas iela 73, Rīga, Latvija
Tie, kas atrodas Latvijā, var palīdzēt Lanai, ziedojot 1 latu, zvanot uz tālruņa numuru 90006689 (darbojas tikai no lokālām un mobilām patstāvīgā pieslēguma telefona līnijām).

FOTO: no Lanas Kurasidzes personīgā arhīva