PČ hokejā – ko darīt faniem no spēlēm brīvajā laikā

Gluži kā daudzviet Eiropa, arī nākamā gada hokeja galvaspilsēta Manehima šobrīd pošas Ziemassvētkiem. Veikalu skatlogus pamazām sāk rotāt spilgti rotājumi, uz ielām pamazām tiek izvietotas plastmasas eglītes. Bet… maijā, kad uz Manheimu dosies tūkstošiem Latviajs izlases atbalstītāju, šī pilsēta jau krāsosies citās krāsās. Cerams, sarkanbaltsarkanās.

Manheima – karu nopostīta pilsēta
Taču šoreiz ne tik daudz par to, kā šobrīd izskatās Manheima, bet gan pievērsīsimies tam, ko tad hokeja līdzjutēji tur varēs darīt no spēlēm brīvajās dienās, kā arī parādīsim nelielu ieskatu sadzīvē, lai katrs var aprēķināt, cik naudiņas hokeja čempionāta laikā iztērēsies.
Manehima ir sena pilsēta, lai gan, staigājot pa centra ielām, šādas sajūtas radīsies tikai īsu brīdi. Proti, pilsēta nopostīta ne reizi vien, tostarp 2. pasales kara laikā tā tika pamatīgi bombardēta. Tādēļ no senatnīgās elpas praktiski nekas nav atrodams – tā drīzāk ir industriāla pilsēta.
Taču nav tik traki – vismaz Karla III Filipa iecerētā pils vēl ir saglabājusies, pareizāk sakot, atjaunota. Šī celtne, kuru pamatoti uzskata par vienu no lielākajām baroka pilīm visā Eiropā, šobrīd ver durvis daudziem interesentiem. Pamatā šeit izvietota Universitāte, taču ir arī muzejs, kuru var aplūkot interesenti.
Taču lielākai daļai ļaužu tas, droši vien neinteresēs un viņiem ieteiktu pa Breitštrāsi (“Breite”) virzīties uz pilsētas galveno laukumu, kura nosaukumu “Paradeplatz” laikam nav jēgas tulktot. Droši vien jau paši pamanīsiet, ka šī Breitštrāse, gluži tāpat kā “Kunstrstrasse” un “Kapuzinerplanken” ir pilsētas galvenās iepirkšanās vietas un, kas jādara kārtīgam latvietim nokļūstot vietā, kur cenas ir tādas pašas kā Latvijā, tikai eironaudiņās, nevis latos, droši vien nav jāstāsta… Vēl tik piebildīšu, ka otrdienu, ceturtdienu un sestdienu rītos pilnā sparā rosība notiek pilsētas tirgus laukumā, bet interesantāku pirkumu cienītāji mājaslapā www.mannheimer-krempelmarkt.de var noskaidrot, kad un kur uz uteni jeb “blusu tirgu” pulcējas dažādu lietotu mantu pārdevēji un pircēji.
Ja nu pirkumi nav prātā, Manheima ir gatava piedāvāt arī garīgo barību. Grēks būtu neaizkāpt līdz Jezuītu baznīcai, kuras celtniecība pabeigta 1756. gadā, mākslas cienītāju ceļš varētu vest uz Raisa – Engelhorna muzeju, kur pēc principa “no visa pa druskai” savākta diezgan iespaidīga pasaules kultūras mantojuma kolekcija. Nu un, protams, jāapmeklē viens no galvenajiem Manheimas simboliem – jūgendstilā būvētais ūdenstornis (“Wasserturm”), kuru iespējams saskatīt teju no ikvienas vietas pilsētas centrā. Rāpties tajā gan neviens neļaus, lai gan par karoga uzvilkšanu, iespējams, izdosies sarunāt. Ja vēlaties paraudzīties uz pilsētu no putna lidojuma, nav obligāti jāmēģina noīrēt planieris, bet gan jāmeklē ceļš uz televīzijas torni, kas vācu mēlē tiek dēvēts par “Fernmeldeturm”. 1975. gada torņa kopējais augstums ir gandrīdz 205 metru, taču pilnīgi pietiks ar nokļūšanu 120 metru augstajā skatu platformā un rotējošajā restorānā.
Ja nu arī tas nav prātā, tad jāizmanto iespēja, ka Manheima atrodas brīnišķīgā vietā – starp Reinas un Nekāras upēm. Līdz ar to ļoti laba izklaide varētu būt izbrauciens ar kuģīti. Starp citu, tas nemaz nav tik dārgi – sākot no 7 € (cerams, cenas nepacels uz hokeja laiku).
Ja nu kādam īpaši interesē tehnika, tad varam pačukstēm, ka Manheima būs kā paradīze. Divriteņu braucamo ar stūri pirmais 1817. gadā Manheimā demonstrēja godājamais šīs pilsētas iedzīvotājs Karlss Draiss. 1886. gadā pa pilsētas taisnajām ielām sāka braukāt cita Karla – Benza izgudrota automašīna, kuru uz priekšu dzina petrolejas/benzīna dzinējs. Spēkrats gan bija trīsriteņu, taču neapšaubāmi uzskatāms par visu mūsdienu automobīļu tiešo priekšteci. 1921. gadā Manheimā tika nodemonstrēts “Lanz Bulldog” traktors ar dīzeļdzinēju, bet 1929. gadā Jūliuss Hetrijs tieši Manheimā uzbūvēja pirmo raķešlidmašīnu. Starp citu, tieši šajā pilsētā atrodas rūpnīca “ BASF” (atceramies taču šādu burtu virknējumu uz kasetēm), un šeit tiek ražoti traktori “John Deere”.

Universitāte, pilis un lielā vīna muca Heidelbergā
Kad nu Manheima būs pagalam apnikusi, laba izklaide ir doties uz apmēram 20 km attālo pilsētu Heidelbergu. Pēdējos gados Eiropa ir izbraukāta krustu šķērsu, taču, pirmo reizi ierodoties Heidelbergā, netīšām paspruka sauciens: “WOOW!”. Skaista pilsēta, un ar savu īpašo auru. Īsta universitātes pilsēta. Galu galā senos laikos, kad letiņi sāka kļūt gudri un studēt augstākās zinības, tad viņi izvēlējās vai nu Tērbatas (Tartu), vai Heidelbergas augstskolas.
Var jau vienkārši staigāt pa senās pilsētas ieliņām, vai arī mērķtiecīgi izvēlēties kādus interesantus apskates objektus. Kā pirmais objekts visos ceļvežos tiek minēta Heidelbergas pils, kas slejas virs pilsētas aptuveni 80 metru augstumā virs Nekāras upes līmeņa. It kā nav daudz, taču sporta nomocītam organismam kāpiens varētu nepatikt, tādēļ ieteiktu izmantot kalnu tramvajiņu, kuru vācu mēlē dēvē par “Bergbahn” un kura pietura meklējama pie Graudu tirgus (“Kornmarkt”) autostāvvietām. Biļete kalnā un lejā maksā 3 €, taču atminieties – ja jūsu mērķis ir tieši pils, jākāpj ārā jau pirmajā pieturā. Pils apkaimi varēs apskatīt bez maksas, bet par ieeju gan nāksies maksāt 2,50 €. Kas par to tiek piedāvāts? Palūkoties uz pasaulē lielāko vīna mucu – 1751. gadā darināto “Grosses Fass” (“Lielo Mucu”), kurā satilpstot akurāt 221 000 litru vīna. Ehhh…
Būtu prātīgi ar to pašu “bergbānīti” uzbraukt “Konigstuhl” jeb Karaļa troņa kalna pašā virsotnē – aptuveni 400 metrus virs Heidelbergas. Labā laikā no šejienes varot saskatīt Manheimu un Karlsrūi, bet sliktā – būs problēmas pamanīt pašam savu kurpju purngalus. Ja vēl ir duka, lejup var doties kājām cauri mežam, ja ne – “bergbānītis” gaida un par biļeti ir samaksāts jau šurpceļā.
Pēc tam, kad no “Konigstuhl” virsotnes būsiet izpētījuši pilsētas ģeogrāfiju (par ļaunu nenāktu līdzi paķerts tālskatis), pārvietošanās pa Heidelbergu, droši vien, problēmas vairs nesagādās.
Būtu tikai loģiski, ja tālāk ceļš vestu uz Veco tiltu, kas nosaukts Karla Teodora vārdā. Līdz pat XVIII gadsimtam Nekāras upe tika šķērsota pa koka tiltiem, taču tos regulāri apskādēja te plūdi, te ugunsgrēki. Tādēļ 1786. gadā monarhs deva rīkojumu uzbūvēt kārtīgu akmens tiltu un divu gadu laikā viņa pavēle tika izpildīta. Sākotnēji viens no tilta galiem atdūrās pret pilsētas mūriem un, lai iekļūtu Heidelbergā, tika ierīkoti īpaši paceļamie vārti (“Bruckentor”) – tie aplūkojami vēl tagad.
Ja nu par to, kā visērtāk nokļūt no Manheimas Heidelbergā, tad galva nav jālauza. Jāizšķiras tikai starp vilcienu (S-bahn) vai 5. tramvaju…

Paēst Manheimā? Nav dārgi!
Tas ir skaidrs, ka no garlaicības neviens Manheimā un tās apkaimē nenomirs. Tādēļ tagad mazliet par tēriņiem.
Pats svarīgākais laikam jau ir vēders. Te nu bankrots nevienam neiestāsies, jo tā tomēr ir Vācija, un Manheima nudien pieradusi pie lieliem pasākumiem, tādēļ maz ticams, ka uz hokeja čemionāta laiku strauji paceltos cenas. Vismaz ēdienam… Un, proti, kārtīgas pusdienas Manheimas centrā maksā, sākot no 6 € un uz augšu. Ar kārtīgām pusdienām domāju riktīgās vācu desiņas, kartupelīšus un šķovētus kāpostus (ehh, tie vēderi jau nu mums līdzīgi). Ja gribas kādu steiku vai brangu zivi, tad nu tēriņi būs lielāki, bet diezin vai pārsniegs 20 €. Īpaši taupīgajiem varam piedāvāt ieturēt maltīti kādā no aziātu restorāniņiem, kur maltīte maksās 3-8 €, vai arī izvēlēties kādu turku kebabu – pa 3 € vēders būs piestumts.
Alus (populārākie tilpumi Manheimā ir 0,3 litri un 0,4 litri) ir gana gards Vācijā, un krogos maksā, sākot no 2,50 €. Savukārt stiprāki dzērieni – no 1,50 € par 20 gramiem (nu interesantas vāciešiem tās mērvienības).
Jā… te būs paradīze kārumniekiem, jo Manheimā vai ik uz soļa uz ielām ir nopērkamas garšīgas, tikko ceptas kūkas un bulkas, un dažādas maizītes, kas garšo tiiik garšīgi. Un maksā, sākot no 80 centiem un uz augšu.
Pārtika veikalos? Labi taču zinām, kādas cenas ir “Lidl” un “Aldi”. Atrēķinām savus 10% nost, un būs pārtikas cenas Vācijā! Nu, ko! Nebankrotēsim! Un atbalstīsim mūsējos kopā.

Jā, starp citu, līdz 15. decembrim gaidām Jūsu pieteikumus organizētajam grupas braucienam uz čemionātu Manheimā. Laiks: 7-13. maijs. Cena: 600 – 700 € no personas, un cenā ietilpst lidojums Dublina – Frankfurte – Dublina, transfērs no lidostas uz viesnīcu, dzīvošana 3* viesnīcā un hokeja biļetes uz Latvijas izlases spēlēm 8., 10. un 12. maijā fanu sektorā! Gaidām pieteikumus uz e-pastu ludmila.gl@inbox.lv, vai arī zvanot pa tālruni +37129433697.

www.hokejs2010.lv

FOTO: Ludmila Glazunova