Topošais ārzemju latviešu muzejs Latvijā „Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs” tika uzņemts Eiropas Migrāciju institūciju associācijā (Association of European Migration Institutions – AEMI) organizācijas gadskārtējā konferencē šī gada oktobrī Vācijā. Konferencē piedalījās LaPa-MPC priekšsēde Maija Hinkle un valdes locekļi Marianna Auliciema, Ints Dzelzgalvis, Vita Ozoliņa un Juris Zalāns.
Maija Hinkle sniedza īsu pārskatu par to, ko LaPa-MPC ir paveikusi pēdējo divu gadu laikā un ielūdza AEMI noturēt konferenci pēc pāris gadiem Rīgā. Bija skaidrs, ka daudzi AEMI dalībnieki ar prieku brauktu uz Rīgu, jo viņi jau bija Rīgu apmeklējuši kā tūristi un viņiem tā ļoti patīkot.
AEMI apvieno Eiropas muzejus, arhīvus, bibliotēkas un jebkādu citu organizāciju, kas nodarbojas ar migrāciju dokumentēšanu, pētniecību, izskaidrošanu jeb parādīšanu no jeb uz Eiropas valstīm. To dibināja Ziemeļvalstu migrāciju institūcijas Dānijā 20 gadus atpakaļ. Tagad tanī sastāv jau 41 dalīborganizācijas un 5 satelītorganizācijas ārpus Eiropas, to starpā arī Ellis Sala, Ņujorkā. AEMI loma un redzamība Eiropā arvien pieaug, jo migrācijas pāri zemes robežām ir aktuāla tēma šodienas Eiropā, vienalga vai runa iet par emigrāciju jeb imigrāciju, vai iemesls savas zemes atstāšanai ir dzīvības glābšana no kara un represijām, kā tas bija latviešu bēgļiem, jeb nespēja nopelnīt iztiku savā dzimtenē.
LaPa-MPC ir pirmā AEMI dalīborganizācija no bijušās PSRS un tādēļ citu dalībnieku interese par situāciju un vēsturi Latvijā ir sevišķi dzīva, bet informācija par to vēl joprojām ir pārsteidzoši maza. Ar uzņemšanu AEMI LaPa-MPC ir spērusi pirmos soļus pretī vienam no saviem mērķiem – pievienot Latviju starptautiskai diskusijai par migrācijām.
AEMI gaskārtējā konference tiek noturēta katru gadu citā valstī. Šogad konferences pirmās divas dienas risinājās Vācijas Emigrācijas muzejā Bremenhafenā (Deutsche Auswandererhaus), bet pēdējā diena Hamburgas Balinštates emigrācijas muzejā (BallinStadt). Abi lielie muzeji ir ierīkoti ēkās, kas kalpoja kā caurlaides ēkas izceļotājiem no Vācijas un citām Eiropas zemēm uz ASV, Brazīliju, Kanādu un citām rietumvalstīm. Ekspozīcijās uzsvars ir gandrīz pilnīgi uz izceļošanas procesu, sajūtām, ceļošanas grūtībām un gandrīz nemaz uz to, kas notika pēc tam. Tas ir sevišķi izteikts Brēmenhafenas muzejā, kur apmeklējums sākas itkā aizejoša kuģa malā, kur apkārt stāv gandrīz kā dzīvi aizbraucēju manekeni ar saviem koferiem un dzēriena baļļām. Vēlāk apmeklētāji iet cauri 19.g.s. kuģa kabīnēm, kur guļ jūras slimības nomākti, palagos ievīstīti, vaidoši pavisam dzīva paskata manekeni, tā laika tālbraucēja ceļotāji.
Ieejot Brēmenhafenas muzejā, katrs apmeklētājs var saņemt kāda ceļotāja „biļeti” un izsekot viņa gaitām. Zinātnisku pamatu ekspozīcijām var atrast lielā datu bāzē un citos izglītojošos materiālos blakus telpās. Diemžēl muzejā nav nekas par tiem pēckara gadiem, kad daudzi latvieši no DP nometnēm izceļoja no Bremenhafenas ostas.
LaPa-MPC valdei šī bija ļoti vērtīga konference. Pirmkārt, LaPa-MPC izveidoja partnerattiecības ar Vācijas Emigrācijas centru un Zviedrijas Emigrantu centru lai izvestu kopīgus pētījumus par latviešu bēgļiem un nometnēm pēckara laikā. Otrkārt, LaPa-MPC valdes locekļi varēja salīdzināt savas ieceres ārzemju latviešu muzejam ar to kas bija izveidots divos populāros izceļošanas muzejos Vācijā, kur Brēmenhafenas Emigrantu muzejs pat izpelnījās Eiropas labakā muzeja statusu 2007.gadā. LaPa-MPC iecere latviešu muzejam ir daudz plašāka. Mēs gribam ne tikai pētīt un parādīt izceļošanas iemeslus, motivāciju un procesu, bet vēl vairāk to, kas notika pēc tam, kā cilvēki izveidoja dzīvi jaunā vidē, paturot savu latvisko mantojumu un misiju.
2010.gadā AEMI konference notiks Bilboa, Spānijā, no 29. sept. līdz 3. okt., kur konferences mājas tēvi būs Basku Emigrācijas muzeja un pētniecības centra projekts. Tālāka informācija par AEMI: www.aemi.dk, un par LaPa-MPC: www.lapamuzejs.lv.
Maija Hinkle
LaPa-MPC priekšsēde
FOTO: AEMI dalībnieki
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie
Raksts ar vērtīgu info, tikai viena piebilde- raksta autorei vajadzētu iemācīties kad latviešu gramatikā lieto “jeb” un kad “vai”. Paskaidrošu, ka “jeb” lieto tikai starp vienādas nozīmes vārdiem. Skat trešo rindkopu- i”zskaidrošana” nav tas pats, kas “parādīšana” un “no” nav tas pats, kas “uz”.
Raksta autore ir Maija Hinkle, kas , cik zinu, pieder “vecās” emigrācijas latviešu paaudzei. Valoda ir saglabāta cauri gadu desmitiem un varu tikai apbrīnot un noliekt galvu cieņā šo cilvēku priekšā, ka tā vēl ir TIK laba. Šī emigrācijas paaudze lieto valodu tādu, kāda tā bija 50 gadus atpakaļ. tāpēc būsim iecietīgi, ja mums reizēm tā šķiet mazliet nepareiza.