Bīstamais jāvārds

Latvieši Īrijā vienmēr ir bijuši Latvijas mediju uzmanības centrā un, kā zināms, pēdējā laika aktualitāte ir fiktīvās laulības.
Ar NVO “Patvērums “Drošā māja”” atbalstu piedāvājam jums ieskatu decembra žurnālā “Cosmopolitan”, kurā Baiba Gabranova skaidro, ar ko tiek apprecinātas simtiem Latvijas sieviešu un kas aiz tā slēpjas.

“Ja vervētājs būtu bijis svešs cilvēks, man pat prātā neienāktu uz kaut ko tādu parakstīties, bet tā bija mana klases biedrene,” saka Ginta, 24, kura tagad jau ir atpakaļ Latvijā, kaut oficiāli joprojām ir precējusies ar vīrieti no Indijas un vēl tagad maksā par pieļautajām kļūdām.

Pilnīgi pietiek kādā no interneta portāliem pie sava profila pievienot komentāru, piemēram, “Meklēju darbu Īrijā”, lai tev jau pavisam drīz atrakstītu kāds izpalīdzīgs draugs vai draudzene. “Lielākā problēma ir tā, ka vervētāji ļoti bieži ir labi paziņas, pat tuvi draugi vai radinieki,” stāsta Valsts policijas ONAP Cilvēku tirdzniecības apkarošanas nodaļas priekšnieks Arturs Vaišļa. Tie ir cilvēki, kuri dievojas par līdzīgu pieredzi un iejūtīgi paskaidro, kas tevi sagaida svešajā zemē. Tāpēc ne vienmēr sievietēm var pārmest galēju naivumu. Tomēr policijas pārstāvji brīdina – nedrīkst uzticēties nevienam. “Pieredze darbā ar fiktīvo laulību upuriem rāda, ka vervētāju solījumi pilnībā netiek pildīti nekad. Realitātē lielas naudas summas nav dabūjusi neviena,” atzīst NVO Patvērums Drošā māja vadītāja Sandra Zalcmane. Tāpēc pat tad, ja tu domā, ka apzinies visus riskus un piedāvājumu legalizēt sveša cilvēka uzturēšanos ES uztver kā abām pusēm izdevīgu biznesa darījumu, tu esi tikpat neaizsargāta pret piekrāpšanu vai pat vardarbību kā “tās citas, lētticīgās”. Lūk, trīs galvenie ceļi, pa kuriem tu – apzināti vai neapzināti – vari iekulties pamatīgās nepatikšanās.

Unikāla iespēja fiktīvi apprecēties
Signei, 24, piedāvājums nopelnīt trīs tūkstošus, noslēdzot fiktīvu laulību, nāca kā glābiņš. Būdama bez darba jau vairākus mēnešus, viņa bija tuvu izmisumam, turklāt vēl nesen sastrīdējusies ar draugu. Kad pie viņas kafejnīcā pienāca sieviete ar fotogrāfiju albumu, rādot jaunu tumsnēju vīriešu attēlus un stāstot par lielisko iespēju nopelnīt, viņa īpaši nevilcinājās. Nebija arī laika – jālido pēc trim dienām. Tagad Signe jau pāris mēnešus ir Dublinā un gaida nolikto precību dienu. Līgavainis gan nav tas, kurš viņai tika rādīts fotogrāfijās, bet arī šis pērk Signei dāvanas un vadā uz kino. Solītie tūkstoši viņai nav samaksāti, bet Signe ir pārliecināta, ka tos saņems pēc darījuma noslēgšanas.

“Diez vai tos var saukt pat par biznesa darījumiem, ja nevienā no mums zināmajiem gadījumiem sievietes nav saņēmušas to, kas viņām ir sasolīts,” saka Sandra Zalcmane. “Jau tas vien, ka tev ir informācija, ka būs jāprecas ar Abdulu, bet, aizbraucot uz turieni, tu uzzini, ka Abdula jau ir apprecējies un tev būs cits līgavainis, nozīmē, ka darījuma gaitā tiek mainīti spēles noteikumi. Mainās apstākļi un scenārijs, bet to nenosaki tu.”

Taču daudz briesmīgāka spēles noteikumu maiņa notiek tad, ja šķietami nevainīgās fiktīvās laulības sāk atbilst visiem cilvēktirdzniecības kritērijiem – ar emocionālu vai fizisku vardarbību, ietekmēšanu un draudiem, kas atsevišķos gadījumos beidzas pat ar grupveida izvarošanu un pārdošanu seksuālā verdzībā. Pēc atbraukšanas uz Īriju savervētās meitenes nereti dzīvo vairākas kopā vienā istabā, tiek ēdinātas reizi dienā un laistas ārā tikai trešo valstu pilsoņu pavadībā. Lai padarītu viņas atkarīgas un viegli manipulējamas, nereti tiek izmantotas narkotikas. Sandra Zalcmane stāsta, ka viena no viņām jau vairākus gadus tiek turēta kādā dzīvoklī kā seksuālo vēlmju izpildītāja: “Viņai tikai atmet ēst, bet ārā nelaiž. Diemžēl šī sieviete jau ir pieņēmusi situāciju, un policija viņai klāt netiek.”

Kā atzīst speciālisti, grupveida izvarošana ir viens no veidiem, kā austrumu vīrieši demonstrē savu varu pār pērkamajām sievām. “Austrumu kultūrās fakts, ka sieviete var pārdoties par naudu, liek viņu uztvert kā priekšmetu,” secina Arturs Vaišļa. “Kad vīrietis uzskata sievieti par savu īpašumu, viņš sāk izturēties vardarbīgi,” piekrīt arī Sandra Zalcmane.

Kā no tā izvairīties?
Vienkāršākais ieteikums būtu – nekādā gadījumā nepiekrist fiktīvajām laulībām. Tomēr, kā atzīst speciālisti, vervētāji ir visai labi psihologi un izmanto cilvēku vājības. Turklāt pašreizējie apstākļi Latvijā provocē sievietes darīt to, ko viņas normālos apstākļos nekad nedarītu.

Ja esi devusi piekrišanu doties uz valsti, kur jūs salaulās, centies vismaz novilcināt laiku. Katra saruna ar draudzenēm vai jebkuru citu uzticības personu var palīdzēt tev ieraudzīt tavas problēmas jaunā gaismā un, iespējams, saskatīt jaunu izeju.

Pa to laiku vervētāji var mudināt tevi tērēt tev atsūtīto naudu – centies to nedarīt. Katru latu, ko viņi būs tevī ieguldījuši, viņi gribēs atpakaļ ar uzviju. Tas ir tikai vēl viens no paņēmieniem, kā likt tev justies parādā.

Visbeidzot, ja esi fiktīvi apprecējusies vai kļuvusi par cilvēktirdzniecības upuri, svarīgi ir aizmirst par kaunu un nebaidīties nākt lūgt palīdzību. Droši vērsies attiecīgās valsts Latvijas vēstniecībā, kas cieši sadarbojas gan ar policiju, gan NVO un var palīdzēt tev atgriezties Latvijā. Savukārt te tu reālu palīdzību un atbalstu atradīsi NVO Patvērums Drošā māja, kas jau vairākus gadus sniedz sociālo rehabilitāciju cietušajām sievietēm.

Raksta pilna versija decembra žurnālā “Cosmopolitan”.