2009. gads – Andris Solims

“Ar Adventa laika pirmo svētdienu 29. novembrī ir sācies jauns Baznīcas liturģiskais gads, kaut civilais gads turpināsies līdz 31. decembrim. Dieva dotais laika rats ļoti strauji griežas, kad arī jaunā Baznīcas gada pirmais no četriem stipriem gadalaikiem – Advents – drīz noslēgsies un pāries priecīgajā un gaišajā Kristus Dzimšanas gadalaikā, kas ir visīsākais un noslēgsies 2010. gada 10. janvārī ar Kristus Kristības svētkiem.

Vecgada dienā 31. decembrī visi labas gribas cilvēki pateiksies Dievam par nodzīvoto 2009. gadu un visām saņemtajām Dieva žēlastībām jeb Kunga pārdabisko palīdzību ikdienā.
Atskatoties uz 2009. gadu un pārdomājot par tik daudzām lietām, varētu minēt daudzus notikumus un piedzīvojumus arī Latvijas katoļticīgo misijas Īrijā darbā. Vispirms gribētu minēt, ka 2009. gada Vasarsvētkos pagāja mūsu Misijas pirmā gadadiena, kopš tai ir pastāvīgs kapelāns un regulāri dievkalpojumi latviešu valodā. Gadadienas pateicības dievkalpojumu Dublinā 21. jūnijā vadīja un ar savu klātbūtni pagodināja Jelgavas diecēzes bīskaps Antons Justs, kurš dievkalpojuma laikā piešķīra Iestiprināšanas sakramentu 9 ticīgajiem. Sirsnīga pateicība viņam par apciemojumu un stiprinājumu ticībā!
Lieldienās daži pieaugušie pieņēma Kristības sakramentu un Pirmo svēto Komūniju, uz ko bija attiecīgi sagatavoti caur katehēzes nodarbībām Lielā gavēņa laikā. 26. jūlijā Rušā tika svinēti sv. Annas svētki un tika pasvētīti transporta līdzekļi. Oktobrī visās kalpošanas vietās tika svinēti Ražas svētki, kuros pateicamies Radītājam par zemes veltēm šajā gadā. Lielāko svētku reizēs pēc dievkalpojuma vienojamies arī agapē jeb sadraudzības maltītē, kas citreiz pārtapa par interesantu garīgo diskusiju vakaru. Kristus Dzimšanas svētkos tiks nokristīti vairāki mazie bērni un daži pieaugušie un pusaudži konvertēsies (=atgriezīsies) katoļticībā no citas konfesijas. Šim svarīgam notikumam viņi tika sagatavoti caur katehēzes apmācību kursu. 16. septembrī tiku aicināts izvadīt no Roscrea 14. septembrī traģiski bojā gājušo 24 gadus vecu latvieti Guntaru Strodu. Tādā veidā vairāki tautieši no Roscrea un apkārtnes pievienojās Limerikas ticīgo kopienai un piedalās mūsu dievkalpojumos. Un oktobrī no Latvijas vēstniecības Dublinā mani lūdza nokristīt mirstošo 22 gadus veco Zani Strazdiņu, kuru Dievs tajā naktī arī paņēma savā valstībā…
Strādājot pilnīgi savādākos apstākļos tālu projām no Dzimtenes, nākas pašam veidot vadlīnijas un darbības principus, meklēt attiecīgākus kalpošanas veidus, lai būtu vairāk noderīgs šajā Misijas darbā tautiešiem. Uzklausot viņu dzīves un darba problēmas, rodas objektīvāks priekšstats par smago likteni, kas ir jāpiedzīvo mūsdienās tik daudziem tūkstošiem tautiešu. Lielākā daļa no tiem, kuri panikā un izmisumā ir devušies uz ārzemēm darba meklējumos bez svešvalodu zināšanām, nevar te atrast normālu darbu ar labu atalgojumu. Tāpēc, ja vēl labi paveicas, tad daudziem ir jāsamierinās ar apkopēju un lauksaimniecības darbiem, vai gadījuma rakstura darbiem. Tas liek meklēt vairākus darbus paralēli, strādājot daudzas stundas nedēļā, lai spētu minimāli nodrošināt savu eksistenci, jo ir jāapmaksā dzīvoklis, pārtikas izdevumi un sadzīves pakalpojumi. Un bieži vien ar tiem 9,50 Euro stundā neko daudz nav iespējams iekrāt, lai spētu segt parādus Latvijā. Tiem, kas labi pārvalda angļu valodu, ir lielākas izredzes dabūt labāk atalgotu darbu Īrijā, taču šajos ekonomiskās krīzes apstākļos tik pat lielas izredzes ir to pazaudēt ikvienam, jo valstī ir krasi pieaudzis bezdarba līmenis. Ikdienā sastopos ar biežiem gadījumiem, kad kādi tautieši meklē materiālu palīdzību, jo ir palikuši uz ielas bez eksistences līdzekļiem…
Šādā drūmajā situācijā šķiet ir saprotama tautiešu vajadzība strādāt bez brīvdienām mēnešiem ilgi, labprāt piekrītot strādāt sestdienās un svētdienās, kā arī svētkos, jo par to vairāk maksā. Un tas daudziem ticīgajiem rada šķēršļus piedalīties mūsu dievkalpojumos pat reizi mēnesī, kamēr beigās ticības gars arī tiek vājināts un dvēsele notrulināta. Bailēs pazaudēt darbu cilvēks nereti pārvēršas par tā vergu un zaudē savu kristieša identitāti. Tas ir liels kārdinājums un reizē arī izaicinājums, lai tie desmiti tūkstošu emigrantu nepazaudētu un neizšķīdinātu savu ticību un labos ideālus materiālisma pārejošajās vērtībās. Ebreju tautas pagātnes piemērs Ēģiptē liek būt ļoti uzmanīgiem, lai tas neatkārtotos arī mūsdienās, jo vairāki jau sāk apzināties, ka viņi pamazām kļūst kā vergi svešajās zemēs un ilgojas atgriezties savā Dzimtenē. Tāpēc viņu garīgai aprūpei Latvijas baznīca atsūtīja kapelānu – priesteri, pie kura vienmēr var griezties pēc padoma un palīdzības garīgajos jautājumos un rast iespēju lūgties savā dzimtajā valodā, ticībā saņemot spēkus cīnīties ar reālajām grūtībām ikdienā. Tā ir liela prioritāte tik mazai tautībai kā latviešiem, lai tiem emigrācijā būtu savs garīdznieks. Būtībā tā ir Īrijas baznīcas liela pretimnākšana vai dāvana mūsu katoļticīgajiem šeit, jo Misija pilnībā tiek uzturēta un atbalstīta vienīgi caur Dublinas arhibīskapa kūriju, par ko no sirds esam pateicīgi.
Piecās vietās regulāri notiek katoļticīgo dievkalpojumi reizi mēnesī, kuros nereti piedalās arī citu konfesiju tautieši, kuri vienmēr ir mīļi gaidīti uz kopīgu lūgšanu. Neskatoties uz diezgan lielām atšķirībām dievkalpojumu norisēs un veidos starp Īrijas un Latvijas baznīcām, mēs cenšamies dievkalpojumos saglabāt latviešu dievbijības garu un veidu, turpinot mūsu kristīgās tradīcijas. Piemēram, pirms dievkalpojuma ticīgie tiek aicināti uz individuālo grēksūdzi. Svētās Mises dziedājumu teksti vienmēr ir dziedāti. Kaut nav tādas iespējas, lai šajos apstākļos dievkalpojumos dziedātu koris, tomēr vismaz lielākajos svētkos bija izdevība noorganizēt trīsbalsīgo dziedājumu izpildi. Adventa laikā ticīgiem tiek dalītas oblātes – svētītas Ziemassvētku maizītes; Lieldienās arī tiek pasvētīti atnestie ēdieni. Izmantojot internetu, ir iespējams veikt katehizāciju pieaugušajiem, gatavojot viņus kristībām, iesvētībām, laulībām. Diemžēl ļoti daudzi paliek vienaldzīgi ticības lietās un pamet iesākto apmācību kursu nepabeigtu, vienkārši pazūdot „miglā”, jo nepietiek labās gribas sakārtot savu garīgo dzīvi. Nereti gadās, kad kristības dažiem pieaugušajiem ir jāatliek, kamēr paralēli tiks sakārtots viņu laulības jautājums. Savukārt finansiālās grūtības bieži aizkavē šī jautājuma ātrāku atrisināšanu, jo ir vēlme vispirms sakrāt naudu kāzām, līdz ar to pagarinot ārlaulībā nodzīvoto gadu skaitu…
Īrijā ir stingrākas valsts prasības laulību noslēgšanas jautājumos, kur tiek pieprasīts vispirms saņemt laulību reģistrācijas atļauju no valsts laulību reģistrēšanas iestādes. Tāpēc ne katram priesterim ir dotas tiesības laulāt baznīcā, ja tas nav saņēmis laulību administrētāja oficiālu statusu no valsts puses. Uz doto brīdi šādu „Solemniser” statusu es esmu saņēmis un drīkstu likumīgi salaulāt mūsu tautiešus Īrijas Republikā. Bet tiem, kuri gribētu noslēgt savu laulību Īrijā, ir jāpiesakās attiecīgajā laulību reģistrēšanas iestādē ne mazāk kā trīs mēnešus iepriekš. Tādēļ savlaicīgi ir jāsāk sagatavošanās darbs tik nopietnam dzīves mirklim, izejot attiecīgu sagatavošanās kursu pie priestera. Gribu pamudināt un iedrošināt ļoti daudzus tautiešus, kuri vēl turpina dzīvot bez Dieva svētības kristīgajā laulībā, saņemties un nopietni pievērsties savas laulības dzīves jautājuma sakārtošanai, jo ārlaulība ir smags grēks Dieva priekšā.
Domājot par nodzīvoto 2009. Dieva žēlastības gadu, gribu pateikties Kungam par šo intensīvā darba laiku un arī garīgo atpūtu, kuru guvu triju svētceļojumu laikā vasarā pa Itāliju. 28. jūnijā Romā noslēdzās apustuļa Pāvila gads, un man bija laime piedalīties šajās svinībās sv. Pāvila bazilikā. Neaizmirstams paliks svētceļojums uz San Giovanni Rotondo pie kapucīnu mūka svētā tēva Pio kapa vietas. Viņa mirstīgās atliekas – relikvijas – bija pieejamas publiskai pagodināšanai no 24.04.-24.09. Šajos piecos mēnešos vairāk kā astoņi miljoni svētceļnieku no visas pasaules malām lūdzās starptautiskajā svētvietā un pateicās Dievam par šo lielo mūsdienu svēto, kura svētuma slava izplatījās jau viņa dzīves laikā un pēc nāves 1968. gada 23. septembrī. Un trešais svētceļojums bija uz Kašia (Cascia) Umbrijas apgabalā pie augustīniešu mūķenes svētās Ritas kapa. Šo skaisto un garīgi stiprinošo svētceļojumu laikā lūdzos par mūsu Misiju un visiem tautiešiem, par Latviju un daudzos citos nodomos.
Paralēli saviem pienākumiem mūsu Misijas darbā man ir iespēja brīvākajā laikā nodarboties ar liturģisko mūziku, harmonizējot vairākas garīgās dziesmas un veicot to datorsalikumu manā Mūzikas lapā internetā (www.katolis.lv/majori/notis.htm) . Tas prasa ne mazums pūļu un paņem daudz laika, lai varētu izveidot kādas dziesmas drukāto variantu un to piedāvāt brīvi pieejamu internetā ticīgajiem. Nereti šādā darbā paiet pat vairākas naktis… Līdzīgi mūsu Misijas mājas lapas (www.lkmi.lv) administrēšana un uzturēšana prasa savu darba laiku. Tāpēc garlaikoties praktiski nesanāk. Domāju, kad kopumā šis gads ir bijis arī diezgan intensīvs un dažādiem notikumiem bagāts, par ko varu tikai pateikties Radītājam un Viņu slavēt, arī par visiem pārbaudījumiem, grūtībām un palīdzību tās pārvarēt.
Svinot Dieva Dēla Dzimšanas svētkus un gaidot Jaunā gada atnākšanu, gribu visiem tautiešiem un labas gribas cilvēkiem novēlēt neaizmirst šo svētku jubilāru Kristu, kas ir nācis šajā pasaulē mūsu pestīšanas dēļ. Mūsu ēra tiek datēta ar Kristus dzimšanu un ir kristietības ēra, patīk tas vai nepatīk pagāniem vai neticīgajiem. Kristus pirmās atnākšanas notikumu neizdevās noliegt, apslēpt vai apstrīdēt, jo kristiešu skaits pasaulē šodien ir lielāks par Viņa noliedzēju vai citu reliģiju piekritēju skaitu. Tomēr ir būtiski svarīgi nekļūt tikai formāli par kristieti bez dzīvas ticības Jēzum, bet palikt par autentisku kristieti, kas neizšķīdina un nenomaina savas garīgās vērtības pret materiālajām un pārejošajām šīs pasaules lietām, kurām ir tikai īslaicīgs raksturs. Atjaunosim dzīvu un darbīgu ticību Dievam savā reālajā ikdienā un darbos, atradīsim kaut īsu mirkli lūgšanai un labām, gaišākām domām. Tad arī Jaunais gads būs labāks un svētīgāks, ja mēs paši šo Dieva svētību izlūgsim un nepazaudēsim atkal ar darba „elka” pielūgsmi. Atvēlēsim Kristum vadīt savas dzīves mašīnas stūri, lai Viņš mūs vestu pareizi un droši mūsu dzīves ceļos un pestīšanas ceļā. Mīļi sveicu un pieminu savās lūgšanās arī visus slimos, vecos un vientuļos cilvēkus gan Latvijā, gan citur. Lai Bērniņš Jēzus piedzimst katra labas gribas cilvēka sirsniņā kā miera, piedošanas un mīlestības Bērns!”

Gaišus un Dieva Dēla svētītus šos svētkus un laimīgu Jauno 2010. gadu Jums visiem novēl priesteris Andris Solims, Latvijas katoļticīgo Misijas Īrijā kapelāns