Īrijā pieaudzis starptautisko aizbildnības strīdu skaits

Biežāk nekā reizi nedēļā no Īrijas prettiesiski tiek izvests kāds bērns un pēdējo gadu laikā lejupslīde ir izraisījusi starptautisko aizbildnības strīdu skaita pieaugumu, informē Independent.ie.

Īrijas Centrālais Bērnu prettiesiskas aizvešanas dienests informē, ka 2009.gadā ir izskatītas 120 lietas, saistītas ar bērnu nelikumīgu izvešanu no valsts. 55 gadījumos bērni bija nelikumīgi atvesti uz Īriju un 65 gadījumos – prettiesiski izvesti no valsts.

Vairumā gadījumu konflikti notika starp Īriju un Lielbritāniju. Tomēr, pēdējo desmit gadu laikā pieaugot ārzemnieku skaitam, kas ierodas valstī strādāt, ir palielinājies pieteikumu skaits saistībā ar Austrumeiropas valstu un Amerikas Savienoto Valstu pilsoņiem.
Uz Īriju bērni tika nelikumīgi atvesti no Latvijas, Vācijas, Austrālijas un citām Eiropas valstīm. Savukārt no Īrijas jurisdikcijas bērni ir izvesti uz Poliju, ASV, Dienvidāfriku un citām valstīm. Lielākā daļā gadījumu bērnu nelikumīgi aizvedis viens no vecākiem pēc šķiršanās.
Īrijas Vecāku nolaupīto bērnu centrs (ICPAC) norāda, ka bērnu skaits, kas nelikumīgi aizvesti no Īrijas, varētu būt daudz augstāks, jo oficiāli uzrādītajos skaitļos nav ietverti gadījumi, kad bērns prettiesiski aizvests uz valsti, kura nav pievienojusies Hāgas konvencijai.
Bijušā deputāte un ICPAC priekšsēdētāja Mary Banotti teica: “Visgrūtāk risināmas ir lietas, kad bērni tiek izvesti uz musulmaņu valstīm, jo mēs nevaram viņus atgriezt atpakaļ.”
Viņa sacīja, ka bērni tikai tad tiek atgriezti no valstīm, kas nav pievienojušās Hāgas konvencijai, ja tēvs ticis ieslodzīts cietumā, bet bērns tiek atdots mātei. “Pirms imigrantu masveida pieplūduma aizbildnības strīdos galvenokārt bija iesaistītas Lielbritānija vai Amerika, savukārt tagad tā ir Austrumeiropa.”
Advokāte Marion Campbell, kas specializējusies ģimenes tiesībās, teica, ka, pieaugot recesijai, pieaug arī pieteikumu skaits tiesās, kad viens no vecākiem pārceļas uz ārzemēm meklēt darbu. Prakse liecina, ka vairums prasību tiek noraidītas un tiesa nosaka, ka bērnam jāpaliek Īrijā. Kaut gan pārcelšanās gadījumu izskatīšanā ir ļoti svarīgi, vai valsts, uz kuru tiek aizvests bērns, ir parakstījusi Hāgas konvenciju.

Hāgas 1980. gada 25. oktobra konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem nosaka:
Gadījumos, kad viens no bērna vecākiem bez otra piekrišanas un ziņas aizved bērnu uz pastāvīgu dzīvi uz ārvalsti, tad vecākam, kurš paliek dzimtajā valstī un uzskata, ka ar bērna aizvešanu ir pārkāptas viņa aizgādības tiesības ir tiesības iesniegt pieprasījumu Konvencijas ietvaros par bērna atgriešanu atpakaļ. Ja vecākiem ir kopīga aizgādība pār bērnu – bērna vecāki ir ierakstīti bērna dzimšanas apliecībā un tiesa nav lēmusi par kāda vecāka aizgādības tiesību ierobežošanu vai atņemšanu – tad viņiem ir tiesības bērna attīstībai svarīgos jautājumos lēmumu pieņemt kopīgi. Šie attīstībai svarīgie jautājumi ir – bērna dzīves vieta, kādas izglītības, ārstniecības iestādes bērns apmeklēs utt. Vienam no vecākiem šos lēmumus pieņemot vienpersoniski, tiek pārkāptas otra vecāka aizgādības tiesības.
Tad, kad pieprasījums iesniegts, nosūtīts konkrētās valsts centrālajai iestādei un pēc tam šai ārvalsts tiesai, nolemjot, ka bērns jāatgriež dzimtajā valstī, netiek izlemts jautājums par aizgādību – mērķis bērna atgriešanai ir pēc iespējas ātrāk bērnu atgriezt viņam ierastajā vidē, kur viņš dzīvojis pastāvīgi pirms viņš/viņa tika aizvests, lai tur risinātu jautājumu pēc būtības – strīdu starp vecākiem par bērna dzīves vietu, kas arī būtībā izriet no aizgādības jautājumiem.