Gada pirmajā nedēļā no 2. līdz 7. janvārim kino „Rīga” būs skatāma jaunāko latviešu dokumentālo filmu izlase – sešas filmas, kas 2009. gadā piesaistīja skatītāju un kritiķu uzmanību ne tikai pašu mājās, bet arī ārzemēs.
Nacionālā filmu festivāla “Lielais Kristaps” direktore Kristīne Matīsa atzīmē:
„Šī izlase atklāj tikai vienu, bet pietiekami plašu daļu no Latvijas dokumentālā kino tematiskā spektra – te ir gan sociāli aktuālas filmas, kas turklāt ir arī mākslinieciski kvalitatīvas, kā to rāda Nacionālā filmu festivāla „Lielais Kristaps” balvas, gan spraigi piedzīvojumu un dēku stāsti ar plašās pasaules elpu, gan mūzikas pasaulē atrastas personības un filozofiski jautājumi par mākslas un mākslinieka attiecībām.”
Seansā plkst. 16:00 – divas filmas par operas māksliniekiem un operas dzīves aizkulisēm. Filmā „Laimes luteklis” režisore Rūta Celma portretē pasaulē izcilo operdziedātāju Egilu Siliņu un rod atbildi, kurp ved viņa ceļš. Filma tika atlasīta prestižā Starptautiskā Amsterdamas dokumentālo filmu festivāla (IDFA) konkursa programmā. Savukārt režisors Dāvis Sīmanis dokumentāli – inscenētajā filmā „VALKYRIE LIMITED”, sekojot līdzi Riharda Vāgnera operas “Valkīra” iestudēšanas procesam Latvijas Nacionālajā operā, ar traģikomēdijas paņēmieniem mēģina atklāt, cik iespējami vai neiespējami māksliniekam ir realizēt savus ideālus, nepārtraukti sastopoties ar neskaitāmiem viņu ierobežojošiem faktoriem. Filma ieguva Starptautiskās kinokritiķu asociācijas FIPRESCI balvu Nacionālajā filmu festivālā “Lielais Kristaps”.
Seansā plkst. 18:00 tiks demonstrētas 2009. gada Nacionālā filmu festivāla “Lielais Kristaps” labākā īsmetrāžas dokumentālā filma „Bekons, sviests un mana mamma” un labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma „Bēgums”. Ilzes Burkovskas – Jakobsenas filma „Bekons, sviests un mana mamma” ir stāsts par pēckara paaudzi Latvijā no neatkarības atgūšanas laika līdz šim brīdim, sapni par vecajiem, labajiem laikiem, politiskām un sociālām pārmaiņām, kas skar vienkārša cilvēka dzīvi – filmas galveno varoni – Ilzes mammu. Savukārt Ivara Zviedra filma „Bēgums”, kā saka paši filmas veidotāji, vēsta par Latvijas cilvēkiem, kuru laiks ar starpstāvokļa zīmi tiks ierakstīts Latvijas vēsturē tāpat kā Padomju vai Ulmaņlaiki. Tā ir filma par aizbraucējiem no Latvijas, viņu domām, cerībām un likteņiem.
Pasaules dokumentālo piedzīvojumu filmu stilā veidotas divas filmas, kas apvienotas ciklā „Veiksmes ceļinieki” un pie kurām strādājusi internacionāla radošā komanda Laimas Freimanes un Ulda Cekula vadībā. Filmā „Nogalināt vai mirt” režisors Vladislavs Ščepins atklāj Latvijas izcelsmes leģendārā baltādainā Brazīlijas tīģeru mednieka Sašas Ziemeļa, kura slava nonāca līdz pat Holivudai, neparasto dzīvesstāstu. Savukārt filma „Kas bija Ed.L.?” ir par “Koraļļu pils” radītāju Edvardu Liedskalniņu, kurš dzimis Latvijā Krievijas impērijas laikā, pārstaigājis Ziemeļamerikas kontinentu un uzcēlis pieminekli, kas pēc 70 gadiem joprojām saista ļaužu skatienus un prātus. Abu filmu ekrāna valoda – angļu un latviešu, ar subtitriem latviešu valodā. Filmu seansi 2., 5., 6., 7.janvārī plkst. 20:30 un 3. janvārī plkst. 14:00
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie
garlaiciiga filma!nekaa ipasa!
Tas nekas, ka garlaicīga, Zviedrim jau lati kabatā ripos anyway!
Es neteiktu, ka šī filma galīgi garlaicīga. Mums Latvijā jau interesē, kādos apstākļos jūs tur Īrijā dzīvojat. Vienam otram potenciālajam aizbraucējam šī filma var likt noņemt rožainās brilles un mazliet aizdomāties par reālo situāciju. Ja ārzemēs nav jau agrāk aizceļojošu radu un draugu, kas var garantēt gan darbu, gan dzīvojamās telpas, un ja vēl nav perfekta angļu valodas prasme – tad labāk neriskēt!
Bet šī filma jau divreiz tika demonstrēta arī televīzijā (LTV-1 un LNT) uz 18. novembra svētkiem.
Īrijā filmu filmas pirmizrādē būs februāra beigās, kad to demonstrēs Dublinas Jameson starptautiskajā filmu festivālā. Tā ir iekļauta konkursa programmā.
Neesmu filmu redzējis, bet domāju, ka tā nedemonstrē reālo situāciju par latviešu dzīvi Īrijā. Ja tā kaut ko demonstrē, tad Latvijas latviešu tendenci kritizēt te dzīvojošos tautiešus. Nedomāju, ka ieskats dažu cilvēku likteņos parāda reālo situāciju. Cik ilgam laikam jāpaiet, lai latvieši LV tiktu pāri savam negatīvismam, aizspriedumiem, iedomām? Ja pēc šīs filmas domā, ka varēsi spriest par mūsu dzīvi te, tad…. šaura, šaura ir Tava domāšana.
Ir jau sen noskaidrots,ka sí filma ir pasútíjums.Parasts ideologiskás propagandas gabals.
noskatoties sho filmu Tu noteikti nesapratisi,kaa Irijaa dziivo cilveeki
zinu,ka LTV1 demonstree raidiijumu PROVINCE, kuraa raada LV laukos dzivojosos cilveekus,kuri cinas ar nabadziibu. Sii filma-BEGUMS- peec kvalitaates ir liidzveertiiga mineetajam raiidijumam un arii saturs ir taads pats.lidz ar to,ir gruuti saukt par filmu ‘pagarinaatu’dokumentaalo raidiijumu-abet logiski-dokumentalaa filma-taa sauksies labaak
Vajag LV dzivojosiem paraadiit,kaa dziivo tautiesi arzemees,t.sk.,Irija??Noteikti!Bet ticiet man,vismaz Irijaa loti maz tautiesu lasa gliemezus un senes Lai gan-nevienam darbam nav ne vainas-tapeec apbriinoju LV stradajosos setniekus!
njaa.. man shi filma taa ne visai patika.. nu nelasam mees visi tak te gliemezjus un nedziivojam tak tik briesmiigos apstaakljos..
noskatijos filmu pēc tam, kad biju nopumpējis no latviešu torentiem, jo tāda lieta, kā latviešu televīzija Īrijā dzīvojošajiem “nav vajadzīga”. ļoti neobjektīva filma manuprāt, neparāda visu bildi kopumā. kāpēc rāda tikai gliemežu lasītājus? no īru puses arī neviena intervija nav paņemta. kaut kur haotiski braukā, nav naratora, vai kā sauc balsi fonā, kas stāsta, lūk tur un tur esam, notiek tas un tas?! mājas tagad cik gribi, ja kas, nav vairs deficīts un vēl saņem balvas? sviests.
Noskatījos filmu. Īrijas latvietim, ir cits viedoklis par šo filmu nekā Latvijas latvietim. Pilnīgi savādāk redz lietas par piem. nodokļu nemaksāšanu vai kreisās soļarkas iegādi. LV tā ir norma un varoņdarbs, te – zems līmenis. Domājams arī īri daudz ko jaunu ieraudzīs, ko nebija līdz šim zinājuši. Tajā skaitā varas iestādes.
Aivars pēdējā teikumā pateica pareizi. Sēnes,gliemeži ir tikai sākuma placdarms turpmākai dzīvei ,bet ja kāds nevēlas,kaut ko mainīt savā dzīvē,tad arī paliek tur pie gliemežiem un sēnēm un nevajag nopelt darbu,šeit neviens darbs kaunu nevienam nedara un visi ofisa darbi vienmēr sākas ar slotu….
vēl – manuprāt makslinieciskā vērtiba šai filmai ir gana normāla, Labi sakrāmēta kopā. Morālā – krietni zema.
Bez tam jāsaprot (un tas ir galvenais) ka filmā nav runa par latviešiem īrijā, bet gan par vienu ierobežotu ļaužu kopu (pārdesmit latviešiem, krieviem, čigāniem), kuri veic konkrētu darbu un piekopj īpašu dzīves veidu.
Tik īpašu, ka mēs te paši brīnamies. Laikam jau nav izvēles iespēju – vai arī paši neko vairāk negrib. Un kādam tas ir izdevīgi.
Kaut gan – jebkurš darbs Īrijā ir cienījams, un šis ir ļoti smags darbs.
Būtu interesanti uzzināt, kā un kas citās valstīs, piem Francijā šito rūpalu piekopj. Vai tādi pat ļaudis??? Vai tom civilizētāk.
Aivars forši nodefinēja,bet brīnums Tonna+ vēl nav teicis savu vārdu…….
da vinjai vienkaarshi skauzh un vinja visu laiku cer ka iirijaa ir uuberslikti un staasta visiem to pashu un nu vinjas slimaas iedomas ir attaisnotas ar shii murga izveidoshanu
nu dzintra varees skraidiit pa lv un kladzinaat cik irijaa slikti taa filma ir slima sunja murgi un tikai slimi sunji tai tieshaam tic
Sašūmējušies īrijieši Nu nav tak kaut kas tai labajā dzīvē kārtībā, ja internetā jākliedz- tā nav, tas ne par mani, es labāk dzīvoju! Cena teica: Irijaa loti maz tautiesu lasa gliemezus un senes. Maz. Pārējie ir bezdarbnieki.
P.S. Žetons Aivaram. Pirmoreiz šajā portālā, starp kompleksu pārņemtajiem migrantiem, manu cilvēku ar veselu domāšanu.