Fiktīvās laulības piedāvā arī vīriešiem

Decembra nogalē noslēdzās NVO “Patvērums “Drošā māja”" rīkotā kampaņa „Fiktīvas laulības – slazds!”, kuras mērķis bija informēt un brīdināt sabiedrību par fiktīvo laulību iespējamām sekām. Kampaņu „Fiktīvas laulības – slazds!” atbalstīja arī portāls baltic-ireland.ie. Ar kampaņas rezultātiem portāla baltic-ireland.ie lasītājus iepazīstina projekta koordinatore Rasa Saliņa:

“Kampaņas norises laikā no 22. oktobra līdz 23. decembrim vidēji katru nedēļu reģistrēti 3-4 nopietni fiktīvo laulību gadījumi (situācijas, kad bija jāsniedz palīdzība), par ko tika informēta policija.
Ar e-pasta starpniecību regulāri konsultētas vairāk nekā 30 personas. Biedrības telpās sniegtas arī individuālas konsultācijas klātienē – katru nedēļu vidēji 3 cilvēkiem.

Divu mēnešu laikā Patvērums „Drošā māja” profesionāļi ir organizējuši diskusijas ar vairāk nekā 70 skolēniem no lauku rajoniem par fiktīvo laulību kā cilvēktirdzniecības formas riskiem un vērsuši jauniešu uzmanību uz veidiem, kā vervētājs uzrunā potenciālo upuri. Tāpat organizētas tikšanās ar apmēram 50 studentiem, kuri informēti par minētās sociālās problemātikas apjomiem, kā arī aicināti ieņemt aktīvu nostāju, informējot tālāk savus līdzcilvēkus par šādu gadījumu izplatību un iespēju saņemt informāciju.

Kopš kampaņas sākuma ar biedrības mājaslapā izvietoto informāciju par fiktīvo laulību problemātiku ik dienu vidēji ir iepazinušies 819 interesenti, kopā informācija lasīta 47 486 reizes.

Pēc biedrības speciālistu novērojumiem, kampaņas „Fiktīvas laulības – slazds!” laikā ir palielinājies to gadījumu skaits, kad sievietes, kuras, ekonomisko apstākļu spiestas, ir gatavas pieņemt šādu variantu problēmu risinājumam, ir aktīvāk vērsušās pēc konsultācijām, kā arī, iepazīstoties ar biedrības mājaslapā izvietoto informāciju, jautājušas, kur un kādu palīdzību varētu saņemt ārpus Latvijas gadījumā, ja tomēr pieņems lēmumu izbraukt no valsts.

Reģistrēti arī daži gadījumi, kas līdz šim netika fiksēti – piedāvājumi slēgt fiktīvas laulības ir nākuši no ārvalstu sievietēm. Šādos gadījumos ar biedrības Patvērums „Drošā māja” speciālistiem ir sazinājušies konkrētie vīrieši, tomēr uz individuālu konsultāciju klātienē tie nav ieradušies.

Sandra Zalcmane, Patvērums „Drošā māja” valdes priekšsēdētāja: „Kampaņas norises gaitā tika novērots viļņveidīgs interesentu un potenciālo upuru pieplūdums, kas pierāda, ka problēma ir plaša, bet tai ir slēpts raksturs. Diemžēl ir bijuši arī vairāki gadījumi, kad sievietes, uzklausījušas mūsu konsultantu, tomēr ir devušās ārpus Latvijas ar mērķi slēgt laulības. Tomēr pēc kāda laika esam saņēmuši ziņu, ka sievietes nonākušas neapskaužamā situācijā un tām nepieciešams saņemt ieteikumus, kā tikt no ārzemēm atpakaļ. Tādos gadījumos vilšanās ir dubulta, jo it kā jau šīm sievietēm ir aizdomas, ka šis ceļojums nebeigsies labi, tomēr nespēja atrisināt esošās problēmas mūsu cilvēkus dzen izmisumā un piespiež pieņemt šādus lēmumus.”

Arturs Vaišļa, VP ONAP Cilvēku tirdzniecības apkarošanas nodaļas priekšnieks: „Ja vēl pagājušā gada sākumā pārsvarā par stāšanos fiktīvās laulībās tika piedāvātas summas vismaz 2000 līdz 3000 eiro apmērā, tad šobrīd pārsvarā „pārdošanās cena” lielākoties ir 1000 eiro plus dzīvošanas izmaksas un nodrošināšana ar apģērbu. Lētākais piedāvājums – 200 eiro. Šāda tendence skaidrojama ar to, ka arī Īrijā ir krīze un ārzemnieki nevar atļauties maksāt pārāk daudz – starpnieku honorārs ir no 2000 līdz 4000 eiro, kurā ietilpst samaksa meitenei, kā arī starpniekiem Īrijā un Latvijā, biļetes un citi izdevumi. Otra versija – šobrīd latviešu meitenes piekrīt precēties pat par 1000 eiro, uzskatot to par normālu summu un labu iespēju „izsisties”, īpaši lauku rajonos, kur ir pilnīgs bezdarbs un naudas trūkums. Daudzas nāk no nelabvēlīgām ģimenēm, daudzām potenciālajām „sievām” ir mazi bērni. Novērots, ka Īrijā dzīvojošie vervētāji no pakistāniešu, indiešu vidus uzskata latviešu sievietes par „lētu preci” – meitenes iespējams ataicināt par pavisam niecīgām summām, jo Latvijā ir ļoti smagi sadzīves apstākļi. Savukārt Īrija dod meitenēm iespēju „nenomirt badā””.

Pēc Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta sniegtās informācijas, 2009. gada pirmajos sešos mēnešos Latvijā ir reģistrētas 290 laulības ar ārvalstniekiem. Kaut arī otrā pusgada dati vēl nav apkopoti, tiek prognozēts, ka otrajā pusgadā noslēgto laulību skaits nebūs mazāks. Kopā par periodu no 2007. līdz 2009. gada pirmajam pusgadam noslēgto laulību skaits ārpus Latvijas ir 2519, no kurām 1108 laulības reģistrētas ar Eiropas Savienības pilsoņiem, savukārt 1332 – ar trešo valstu pilsoņiem.

Laima Ozola, portāla www.baltic-ireland.ie latviešiem Īrijā galvenā redaktore: „Kampaņas „Fiktīvas laulības –slazds!” laikā ar mums sazinājās vairāki upuri. Saņemot šādus palīgā saucienus, portāls nekavējoties ir informējis Īrijas policiju un Latvijas vēstniecību Dublinā. Bija pat gadījumi, kad portāla darbinieki piedalījušies “glābšanas operācijās”. Tomēr gribu uzsvērt, ka fiktīvo laulību upuru apzināšana ir ļoti sarežģīta, jo, pirmkārt, meitenes atbrauc no Latvijas un viņām Īrijā nav paziņu, kas varētu palīdzēt, otrkārt, potenciālās līgavas dzīvo noslēgtā vidē, kurā trešo valstu pilsoņi dara visu iespējamo, lai meitenes nevarētu kontaktēties ar Īrijas latviešu kopienu.
Pieredze rāda, ka atrunāt meitenes no šāda soļa ir ļoti grūti, tādēļ vienīgais, ko varam ieteikt, ja pieņemts lēmums izlīdzēt kādam trešo valstu pilsonim, ir nodrošināties ar vēstniecības, portāla un Īrijas policijas telefona numuriem un e-pasta adresēm.”

Sandra Zalcmane turpina: „Runājot par šīs kampaņas rezultātiem – vēlos uzsvērt, ka esam gandarīti, ka cilvēki ir bijuši aktīvi, ziņojot par fiktīvo laulību organizatoriem, starpniekiem un līdzzinātājiem. Ceram, ka pēc mūsu sniegtās informācijas arvien vairāk cilvēku ir uzzinājuši, kam var par šādiem gadījumiem ziņot, kur var griezties, kā arī tiem ir pārliecība, ka viņu sniegto informāciju neatstās bez ievērības un uz to tiks reaģēts.

Vēlamies pateikt lielu paldies kampaņas informatīvajiem sadarbības partneriem*, gan arīdzan tām institūcijām, kuras ir iesaistītas šāda veida problēmas risināšanā Latvijā, kā arī ārpus tās. Bez kopsadarbības un ieinteresētības no visām pusēm šī iecere nebūtu guvusi tik plašu rezonansi. Var teikt, ka šī kampaņa ir lielisks paraugs tam, kā sekmīgi var sadarboties valsts, nevalstiskā sektora organizācijas, ārvalstu institūcijas mērķa valstīs un mediji.

Runājot par nākotnes plāniem – Patvērums „Drošā māja” 2010. gadā turpinās sniegt uzsākto palīdzību cilvēktirdzniecības upuriem. Tāpat turpināsim attīstīt sadarbību ar citām institūcijām, piesaistīsim papildu finansējumu preventīvās informācijas sniegšanai arī par citām cilvēku tirdzniecības formām, kā, piemēram, piespiedu darbs.”

Sociālās informatīvās kampaņas „Fiktīvas laulības – slazds!” idejas autors ir sabiedrisko attiecību pakalpojumu sniedzējs „Ahoy Public Relations”.”

www.patverums-dm.lv

FOTO: baltic-ireland.ie