Ārzemniekiem netaisnīgi liedz sociālos pabalstus

Arvien biežāk migrējošiem darba ņēmējiem no jaunākajām ES dalībvalstīm tiek netaisnīgi liegta piekļuve sociālās labklājības maksājumiem Īrijā, nekonsekventi piemērojot uzturēšanās noteikumus, raksta The Irish Times.
Organizācija Crosscare Migrant Project (CMP) norāda, ka ievērojams skaits iebraucēju no ES valstīm, kuri ir zaudējuši darbu Īrijā, kļūst par bezpajumtniekiem vai ir spiesti emigrēt dēļ tā, ka sociālie darbinieki ir atteikuši tiem papildus labklājības pabalstu jeb supplementary welfare allowance- 196 € nedēļā, kas paredzēts, lai nodrošinātu cilvēkiem pamatvajadzības.

Labdarības organizācija pauž satraukumu par jaunākajiem rādītājiem, kas liecina, ka valdība pagājušajā gadā ir iztērējusi 151863 €, lai repatriētu 663 ES dalībvalstu pilsoņus, kas nonākuši trūkumā. Saskaņā ar repatriācijas shēmu, kas paredzēta ES 12 pilsoņiem, mājup tika nosūtīti 394 rumāņi un 93 poļi, kuriem nav tiesību uz sociālās labklājības maksājumiem. ES 12 ir dalībvalstis, kuras pievienojušās Eiropas Savienībai kopš 2004.gada 1.maija.
CMP pauda bažas, ka daļai no šiem repatriētajiem, iespējams, ir tiesības uz sociālās labklājības pabalsta saņemšanu.
“Daļā valsts esam saskārušies ar attieksmi, kad sociālās labklājības dienestu darbinieki paši sevi ir iecēluši par Īrijas valsts naudas sargiem, nevis strādā, ievērojot pretendentu tiesības,” norāda CMP darbinieks Wayne Stanley.
Lai pretendētu uz jebkuru sociālās palīdzības maksājumu, gan īram, gan strādniekam no ES ir jābūt Īrijas Republikas “pastāvīgajam iedzīvotājam” . Sociālā dienesta darbiniekiem jāņem vērā pieci faktori, pieņemot lēmumus, vai persona atbilst pastāvīgās dzīvesvietas jeb habitual residency kritērijiem:
* uzturēšanās ilgums un nepārtrauktība Īrijā vai citviet Common Travel Area;
* prombūtnes no Īrijas vai Common Travel Area ilgums un mērķis;
* nodarbinātības veids;
* vitālo interešu centrs;
* pierādījumi par nākotnes nodomiem attiecībā uz dzīvi Īrijā.
Valsts pamatnostādnēs, kas jāievēro visiem sabiedrības labklājības koordinatoriem, teikts, ka neviens no pieciem faktoriem nav izšķirošs, un katrs gadījums ir individuāls. Ir noteikts, ka ES pilsoņi, kas nepārtraukti strādājuši Īrijā 52 nedēļas un zaudējuši darbu, var pretendēt uz papildu labklājības pabalstu jeb supplementary welfare allowance. Tiem imigrantiem, kas ir kļuvuši par bezdarbniekiem, nepārtraukti nenostrādājuši gadu, šo pabalstu var izmaksāt sešus mēnešus.
Sociālās labklājības departamenta pārstāve norāda, ka pastāvīgās uzturēšanās jeb habitual residency noteikumu ievērošanas mērķis ir aizsargāt Īrijas sociālās labklājības sistēmu no ļaunprātīgas izmantošanas. Viņa piebilda, ka jebkurš, kas ir neapmierināts ar lēmumu, var lūgt tā pārskatīšanu.
2009.gadā no valsts tika repatriēti 14 bulgāri, 33 čehi, pieci igauņi, deviņi ungāri, 52 latvieši, 16 lietuvieši, 93 poļi, 394 rumāņi un 47 slovāki.

FOTO: baltic-ireland.ie