Dziednieks Alberts Kokins ciemosies Īrijā

Lasītāja raksts:
“Spējas ir tieksme uz kādu darbības veidu, kas garantē panākumu sasniegšanu, to praktiski izmantojot.
Parasti, spējas ir iedzimtas un nav atkarīgas no dzimšanas apstākļiem.
Iedzimtās spējas esamība apliecina, ka šī cilvēka dvēsele ieradusies mūsu pasaulē no augstākajiem esības plāniem, lai palīdzētu sev un cilvēcei garīgajā attīstībā ar jauniem zinātniskajiem atklājumiem, vai mākslas darbiem un daudz ko citu.

Cilvēkam ir tiesības izvēlēties – izmantot vai neizmantot savas spējas, ko viņa dvēsele ieguvusi iepriekšējās dzīvēs.
Apzinoties savas spējas, cilvēks gatavs caur visiem šķēršļiem, kas ceļā gadās, virzīties uz priekšu. Jo vairāk apgūst, jo vairāk saņem to, kas pašam reiz piederēja. Tā notiek spēju un vienlaicīgi spēka pieaugums, lai virzītos pa šo ceļu. Gribasspēks cilvēku virza un palīdz spējām veidoties. Un tā tas notiek no vienas dzīves citā.

Ir iegājies, ka cilvēki to vien saka, tu domā vai nedomā nekā? Man nāk domas tādas un šitādas. Kā ir pa īstam, vai cilvēks domā, jeb domas patiešām nāk no kaut kurienes?
Esmu pārliecināts, ka cilvēki, tāpat kā jebkura dzīva radība un visi citi dabā notiekošie procesi, tiek vadīti. Ja tas tā nebūtu, tad jau apstātos dzīvības procesi uz Zemeslodes.
Ja cilvēks savās smadzenēs kaut ko varētu izdomāt, tad rodas nākošais jautājums, kurā smadzeņu daiviņā ir atrodama informācija par fiziku, par ķīmiju, zvaigznēm un daudz ko citu? Vēl nav atklāts, jo nav, ko atklāt. Tāpēc, ka smadzenes ir mehānisms, kurā notiek informācijas uztveršana, sadalīšana un novadīšana.
Smadzenes informāciju uztver no ārpus fiziskā ķermeņa un no iekšējā organisma. Arī ar sadalīšanu un novadīšanu notiek tāpat.
Ja cilvēka organisms ir gatavs, tad garīgā pasaule arī ir gatava uztvert attiecīgu informāciju, tad tas tā arī notiek un smadzenēs tiek veikta apstrāde un arī realizācija. Ja nav gatavs šīs informācijas uztverei, to arī nekad nesaņems, jo to organisms atgrūdīs, jeb nepieņems. Tas, tāpat kā reizēm ēdienu, organisms neņem pretī. Tikai šo mēs tā neizjūtam. Vienkārši rodas nepatika. Kā saka, zirņi atlec no sienas. Bet, ja tā ir pieņemama, tad ar vieglumu tu saņem šo, tev tik patīkamo informāciju, un reizē rodas gandarījums un prieks par notiekošo.
Ja cilvēkam ir atvērušies attiecīgie informācijas uztveres kanāliņi, tad viņš arī saņems to, kas pienākas konkrētai būtnei.
Un, ja cilvēks ir pieradis pie vienas vai otras vadības, tad ir tikai jākontrolē šīs informācijas saturs, lai nekļūdītos. Jāatšķir, kas ir kas? Tas ar laiku izveidojas, ka pilnīgi organiski tu jūti to vai citu informācijas izpausmes starojumu.
Šādā veidā reizēm cilvēks, neapzinoties, tiek novadīts vienā vai otrā dzīves jomā un tas veic to darbu, kurš tam ir atvēlēts. Un, kamēr, viņš nebūs garīgi izmainījies, tas ir vairāk pievērsis uzmanību garīgai attīstībai, nekā materiālas pasaules izziņām, nekādas pārmaiņas nenotiks. Viņš ieies materiālās pasaules esamībā un arvien vairāk attālināsies no dzīves saistības ar dabu. Viņam tiek dota šīs materiālās pasaules izaugsmes informācija. Un tad tas aizmirst, kā tad bija tad, kad nekā nebija? Kā tas viss radies un vēl rodas, ko mēs redzam?
Neredzamās pasaules uztveri iespējams izzināt tikai esot tajā, kaut vai domās, un skatoties uz matēriju no augšas, tad var vieglāk izprast visu esošo.
Pāriesim pie konkrētām lietām.
Ir tik daudz dažādu gadījumu un atgadījumu, kuriem nepievēršam uzmanību. Bet žēl, ka tā notiek!
Bērns ir nemierīgs. Kāpēc tā notiek? Ja uz bērnu neiedarbotos no malas viņš gulētu mierīgs. Tas nozīmē, ka viņā vai uz viņa ir nemiers. Un organisms rada satraukumu. Cilvēkbērns raud.
Skolniekam neveicas ar mācībām. Kas viņam par vainu? Negrib mācīties? Ja tam skolniekam nebūtu organismā radīts nemiers vai vienaldzība, tad viņš uzvestos citādāk. Būtu paklausīgs un rāms.
Pieaugušie savā starpā bieži apmainās domām ar pacilātām toņkārtām. Kāpēc citreiz viss ļoti labi, bet citreiz neciešami? Tā ir konkrēta iedarbība no malas.
Cilvēki nonākuši izmisumā un nevar rast izeju. Beidzas ar roku pielikšanu sev vai citam. Arī tas ir faktors, ko cilvēki negrib pieņemt, ja kāds nevar atmest kaitīgos ieradumus! Bet ir informācija ar ļoti lielu potenciālu, kurai cilvēks nav spējīgs turēties pretī. Un gala rezultātā padodas, izdarot to, ko skaidrā prātā nekad nedarītu.
Zemapziņa nozīmē dabisku procesu, kurš tiek vadīts no Augšas neatkarīgi no tā vai tu esi tāds vai citāds. Bet dzīvības procesi notiek visās dzīvās radībās.
Ir nepieciešama ticība un galvenais uzticēšanās, tad notiks tā, kā tas ieplānots, jeb ieprogrammēts. Un tu iegūsi to, ko tev pasniegs un kas tikai tev pienākas un tikai tajā laikā, kad tam visam jānotiek. Un tā arī visur citur notiek, pēc šādas secības.
Ja nebūtu ieplānots satikties tām divām automašīnām, tās nekad nesatiktos. Tikai tiem cilvēkiem jābrauc ar konkrētu mašīnu, vai lidaparātu. Dzīvē viss saplānot un izkārtots izejot no informācijas lauka pie automašīnas, pie lidmašīnas, pie cilvēka, zemes pleķī, ūdenī un gaisā.
Daudzreiz esmu pats piedzīvojis un redzējis, ka viss notiek kā pēc notīm. Ja tas tā lemts, tas arī tā notiks. Vari domāt kā gribi, ja nebūs lemts – nenotiks, būs lemts izmainīt, izmainīsies faktors.
Domai esot liels spēks? Nenoliedzu, bet, galvenais, kas izsaka domu? Un kāda doma ir ar kādu polaritātes lādiņu uzlādēta, un kāda informācija ir tajā domu graudā, kam tā vēlēta? Viss atkarīgs arī no tā, vai šī doma iedarbosies tūlīt un tagad? Vai kāds to pieņems vai noraidīs?

Dziednieks Alberts Kokins ciemosies Īrijā no 1. līdz 9. martam. Pilsētā – Monaghan, Co. Monaghan (apmēram 100 km no Dublinas, pie Ziemeļīrijas robežas). Ja kādam rodas vēlēšanās tikties, lūdzu, dodiet ziņu, kontaktpersona – Mārīte Bormane, tel. num. 0873125731.”

FOTO: no Alberta Kokina personīgā arhīva