Par to, kā LSC (Latviešu Sabiedrība Korkā) latviešu bērnu nedēļas nogales skoliņā tika svinēti Meteņi, portālam baltic-ireland.ie stāsta skolotāja Anita Litauniece:
“Tie ir vieni jautri, bērnu iemīļoti svētki, kad visi dabū izskrieties un izpriecāties tomēr ne parastos, bet visādos īpašos veidos.
Latvijā vēl pēdējo reizi var izbraukāties ar ragaviņām no kalna, sakurt ugunskuru sniegā un padzert vasarā lasīto zāļu tējas, paspēlēt pirtiņa deg un saņemt Meteņa miezienu.
Te, Korkā, 25. februārī latviešu bērni vēl pēdējo reizi šogad pārrunāja ziemas priekus un jaukumus, sacentās potīšskriešanā un mugurlekšanā, uzzināja, kas ir kukuragas un arī dabūja Meteņa miezienu. Ja visu citu varam izmēģināt vēl kādreiz, kā piemēram – potīšskriešanu, kad skrienot cieši jāturas ar plaukstām pie savām potītēm, cik ilgi vien var; mugurlekšanu, kad, sastājušies pa divi ar mugurām kopā un saāķējuši elkoņus, lec sāniski, kurš pāris pirmais; vai kukuragas, kad lielākie nes uz muguras mazākos, tad Meteņa miezienu jau nu gan var dabūt tikai Meteņos.
Senā latviešu tradīcija bija tāda, ka Metenis meta pīrāgus, un visi centās noķert un salasīt, cik vien daudz var pagūt. Tad, pašā lasīšanas karstumā, Metenis gāza pīrāgu kārotājiem virsū sniega blāķi no jumta vai citādi, un visi nu glābās ko kājas nes.
Korkas latviešu skoliņā par jauko izpriecāšanos, atvadoties no ziemas, Metenis bērnus apbēra ar konfektēm. Konfekšu lietus nobira pār bērnu galvām. Nu tik spēt veikli salasīt! Acis mirdz, rokas strādā, kabatas jau pildās! Bet, kas tad tas – pēkšņi sāk līt vai īsts lietus! Metenis nu nāk virsū ar ūdeni. Vai vēl turpināt uzlasīt konfektes par spīti slapjumam, vai glābties ar to, kas dabūts? Nu, nē, kas to var paciest! Pat Īrijas lietainā laika rūdītie bērni mūk no slapjā Meteņa mieziena, skaļi un priecīgi spiegdami!
Kādam nav veicies, kamēr brīnijies, kas notiek apkārt, rokas – tukšas. Visi bērni nu nāk un dalās, katrs ieber klēpī no sava salasītā. Tā pirms brītiņa vienam noskumušajam Meteņa dāvanu tiek pat vairāk nekā citiem. Nu priecīgi ir visi! Meteņos ziemai ir teiktas priecīgas un draiskas ardievas. Lai nu nāk gaidītais pavasaris ar ražīgu lietu, košu zaļumu un veiksmi pavasara darbos!”
FOTO: no Anitas Litaunieces personīgā arhīva
Klikšķināt uz bildēm, lai redzētu pilnā izmērā.
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie
Meteņa mieziens – tāds nosaukums interesants, smaidu izsauc! Tas tā – ikdienā nelietoti vārdi liekas tādi spalgi. Bet ir ok!!!
Jā, agrāk prastā tautas valodā par miezienu sauca čurāšanu brīvā dabā !
es ari gribetu zinat , kas ir Metena mieziens
Meteņi
Laikā, kad īsās ziemas dienas sāk stiepties garākas, kad laiks sāk griezties uz pavasara pusi, latvieši svin Meteņus. Meteņi tiek saukti arī par Vastlāvi, Lastavāgu, Miesmeti, Miezmežu dienu un citādi. Vārdu Meteņi K.Karulis saista ar vārdu mest (laikmeti, laika meti ‘svētku laiks, svētku dienas; gavēnis’). Meteņdienu svin 7 nedēļas pirms Lieldienām, laikā, kad sākas katoļu gavēnis. Pavasara iestāšanās laikā ir nozīmīgi ar maģiskiem, auglību veicinošiem rituāliem veicināt nākamā gada ražas labu iznākumu. Meteņos kā labas ražas priekšnoteikums ir laišanās ar ragaviņām.
Metenī laižoties no kalna ar ragaviņām, cits pār citu sauc: “Manam tēvam gari lini!” “Manam tēvam vēl garāki!” “Manam tēvam vēl garāki, zelta poga galiņā!” (LTT: K. Preiss, Auguliena.)
Tāpat kā ticējums, tā arī daudzas tautas dziesmas vēsta, ka Meteņdienā jālaižas ar ragaviņām no kalna, jo tas veicina linu augšanu. Jo kalns augstāks, jo brauciens ātrāks, jo arī lini kuplāki un raženāki.
LTdz 14315Ejat, bērni, laižatiesNo kalniņa lejiņā,Lai aug mūsiem gari liniDzeltenām poļīnāmi.
Vizinoties izmantoja arī zirgu vilktas kamanas un ledū iesaldētu asi, uz kuras griežas ratu ritenis ar kārti un ragaviņām galā. Maģiskā rituāla pastiprināšanas nolūkā tika lietoti arī īpaši vārdi – saukļi dialoga formā:”- Manam tēvam gari lini!- Manam tēvam vēl garāki!- Manam tēvam vēl garāki, zelta poga galiņā!” un līdzīgi. Šo dialogu atkārto daudzas tautasdziesmas un ticējumi, un tas liecina par kādu senu, auglību veicinošu formulu.
Meteņi ir laiks priekš gavēņa, tādēļ galds ir īpaši bagāti klāts, jo sekojošajā gavēņa laikā gaļu nelietā un ēdiens ir daudz pieticīgāks. Meteņu mielastā ir alus, gaļas un pīrāgu pārpilnība. Īpaši tradicionāls ēdiens ir tā sauktais grūdenis, gatavots no grūbām un pupām vai zirņiem, kam pievienota cūkgaļa. Gatavo arī zīdeni ar cūkas galvas pusi. Cūkas šņukurs tiek dots bērniem, lai ātrāk iemācītos rakstīt.
Cūkas gaļai Meteņos ir liela nozīme. Cūkas kāja tiek minēta kā lieta, ko ņem līdzi vizināšanās laikā, pats Metenis arī nāk ar cūkas kāju, šņukuru, ausi, miežu plāceni, pīrāgiem.
LTdz14319Vastalājs, Vastalājs,Miežu pīrāgs padusē,Cūkas kāja kulītē!Šo tēvam gari lini,Mūs’ tēvam vēl garāki.
LTdz 14372Metenīts atnākdams Atnes cūkas šņukuriņu;Drīz atnāks Lieladiena Ar skaistām oliņām.
Masku gājieni, kas aizsākušies vai nu Miķeļos vai Mārtiņos tiek izbeigti Meteņos. Vēl pēdējo reizi jautrās, auglību un svētību nodrošinātājas ķekatas dodas no mājas uz māju, veicinot auglību katrā sētā, kur tās iegriežas. Maskas ir tās pašas tradicionālās – čigāns, dzērve, lācis, āzis, nabags, žīds, sievietes pārģērbjas par vīriešiem un vīrieši par sievietēm. Maskām ir viena funkcija – ar dziedāšanu un dejošanu nodrošināt auglību un ar maģiskām darbībām padzīt ļaunumu. Ķekatu dancošana ir īpašs auglību nesošs rituāls. Īpaši izcelta ir arī saimnieces dancošana:
LTdz 14366Padanco, saimeniece, Metenīša vakarā, Lai danco govis, vērši Pavasari tīrumā.
Saimnieces dejošana arī nes auglību un svētību lopiem un druvām.
Raksturīga Meteņu ieraža ir Meteņa dzīšana. Tā tiek saukta arī par lietuvēna, zvirbuļu, žīguru dzīšanu. Visās norisēs tiek iesaistīti bērni. Viens no populārākajiem šīs ieražas variantiem ir šāds: bērniem stāsta, ka pa bēniņiem vai klētsaugšu Metenis vai lietuvēns staigā un kāds no mājas ļaudīm viņu dzenā. Bērniem liek gaidīt lejā. Metenis vai lietuvēns visbeidzot nomet kādu pogu vai cūkas galvas pusi un uzlej ūdeni virsū apakšā gaidošajiem bērniem. Katrā vietā šī tradīcija izpaužas ar dažādiem elementiem, piem.:
Kad pīrāgi bijuši izcepti un bērni tos lielīdami ēduši, tad lielie puiši teikuši, ka tie vēl neesot tik labi, bet tagad iešot Meteni dzīt, tas došot daudz labākus pīrāgus un arī zelta pogas. Pa tam jau lielie puiši aiznesuši, bērniem nemanot, uz rijas augšu vairāk spaiņu ūdens. Nu bērniem iedevuši maisu un saukuši, lai nākot uz riju, iešot Meteni dzīt. Tad viens no lielajiem uzkāpis uz rijas augšas Meteni zemē dzīt. Bērni apstājuši visi ap maisu un turējuši tam galu jo plati vaļā. Te Meteņa dzinējs no augšas saucis, lai turot maisu stipri, jo patlaban Metenis došot pīrāgus, pie kam arī metis vienu pīrāgu pēc otra maisā. Tad sacījis, ka nu Metenis mīzīšot, bet par to jau nekas, jo pēc tam tūliņ biršot zelta pogas. Nu Meteņa dzinējs lējis no augšas maisa turētājiem ūdeni virsū, kuri tūliņ arī atstājuši maisu ar visiem slapjiem pīrāgiem kulā un paši raudādami un bez zelta pogām gājuši uz istabu kaltēties. (LTT: J. Skudre, Pļaviņas.)
Svarīga ir arī laika pareģošana Meteņos. Visbiežāk Meteņa diena tiek saistīta ar Lieldienām :Kāds laiks Vastalāvī – tāds būs arī Lieldienās. (LTT: K. Cobriks, Tukums). Ja Vastalāvī sniegs uz jumta, tad tas būs arī Lieldienā. (P. Zeltiņa, Ikšķile.) Ticējumi arī vēsta: Ja Metenī palāses pil un gailis var no viņām padzerties, tad būs labs gads. (LTT: H. Skujiņš, Aumeisteri.) Ja Vastalāvju dienā mēness trīs dienas vecs, būs labs gads, ja vecāks, tad slikts. (LTT: V. Oinaskova, Ungurpils.)