Kam patiesībā domāts Pilsoniskās savienības ierosinātais vēlētāju reģistrs?

Šodien, 15. martā, partija Pilsoniskā savienība nāca klajā ar paziņojumu, ka “jau 10. Saeimas vēlēšanās ir nepieciešama vēlētāju reģistra veidošana un izmantošana, jo šis reģistrs nodrošina Satversmes 6. pantā nostiprināto proporcionalitātes principu, novērš vēlētāju „migrāciju” vai „pārvadāšanu” uz kādu konkrētu apgabalu un būtiski atvieglo piedalīšanos vēlēšanās ārvalstīs esošajiem pilsoņiem”.

Portāls baltic-ireland.ie sazinājās ar partijas Pilsoniskā savienība preses sekretāri Daci Balodi, lai uzzinātu, kas partijai Pilsoniskā savienība liek domāt, ka, ieviešot vēlētāju reģistru, tiks atvieglota piedalīšanās vēlēšanās ārvalstīs esošajiem pilsoņiem?
Saņēmām sekojošu atbildi:
“Pirmkārt, tas novērsīs nepieciešamību pa pastu uz ilgāku laiku aizsūtīt prom savu pasi tiem LR pilsoņiem, kas dzīvo ārzemēs, nevar ierasties iecirknī vēlēšanu dienā, un vēlas balsot pa pastu.
Balsošanu pa pastu turklāt izmanto ļoti daudzi ārzemēs dzīvojošie vēlētāji, jo ārvalstīs ir iespējams nodrošināt tikai ļoti nedaudzu vēlēšanu iecirkņu ierīkošanu. Visbiežāk tie atrodas tālu no dzīves vietas.
Ja būs vēlētāju reģistrs, atkritīs pases nosūtīšana. Pa pastu tiks saņemts un nosūtīts atpakaļ tikai vēlēšanu biļetens un deputātu kandidātu saraksti.”

Neņemos spriest par lielām valstīm, kā ASV, Kanāda vai Austrālija, kur tiešām attālumi ir lieli un vēlēšanu iecirknis atrodas ļoti tālu no dzīvesvietas. Iespējams, ka šajās valstīs balsošana pa pastu ir populāra, ko gan nevar teikt par Īriju. Portāla rīcībā ir precīza informācija par to, cik vēlētāju iepriekš pieteicās balsošanai pa pastu Īrijā. Tā, piemēram, Eiropas Parlamenta vēlēšanās (2009.g.) balsošanai pa pastu pieteicās 10 Latvijas pilsoņi, bet referendumā par apturētajiem likumiem “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” un “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” (2007. g.) balsošanai pa pastu pieteicās 1 Latvijas pilsonis. Šada attieksme pret balsošanu pa pastu ir pilnīgi saprotama, jo, lai pieteiktos pasta balsošanai, vispirms vēlētājam jāuzraksta pieteikums, kas jānosūta pa pastu vai jānogādā personiski Latvijas Republikas vēstniecībai Īrijā. Pēc tam vēlētājam tiek atsūtīti balsošanas materiāli, t.sk. vēlešanu zīme, kas noteiktā laikā jānosūta atpakaļ vēlēšanu iecirkņa komisijai. Jums tas šķiet vienkārši? Man nē.

Tāpat neskaidrības rada vēlētāju reģistrs, kas tiek veidots pamatojoties uz Iedzīvotāju reģistra ziņām. Likums nosaka, ka katrs vēlētājs tiek iekļauts savai deklarētajai dzīvesvietai atbilstošajā vēlēšanu iecirknī un balso tajā vēlēšanu iecirknī, kura vēlētāju sarakstā viņš iekļauts saskaņā ar vēlētāju reģistrā ietvertajām ziņām.
Pēc portāla rīcībā esošās informācijas savu dzīvesvietu Īrijā ir deklarējuši mazāk nekā 10% no reāli šeit esošajiem Latvijas pilsoņiem. Kā tādā gadījumā Saeimas vēlēšanās varēs piedalīties tie apmēram 30000 Latvijas pilsoņu, kas faktiski dzīvo Īrijā, bet dzīvesvieta ir deklarēta Latvijā? Nedomāju, ka kāds ir tik naivs un cer, ka pēkšņi balsošanai pa pastu pieteiksies tūkstošiem vēlētāju. Atliek vien secināt, ka kāds nu ļoti negrib, lai Saeimas vēlēšanās piedalītos ārvalstīs esošie pilsoņi.

Vēl tikai piebildīšu, ka sakarā ar faktiskās dzīvesvietas deklarēšanu pārgudro likumu grozījumu izstrādātājiem nevajadzētu atsaukties uz “Iedzīvotāju reģistra likumu”, kas uzliek par pienākumu personai paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei savas faktiskās dzīvesvietas adresi ārvalstīs, jo šis likums vairāku gan subjektīvu, gan objektīvu iemeslu dēļ nedarbojas.

FOTO: baltic-ireland.ie