Aiz purviem aiz mežiem saulīte lēca…

Pagājušajā nedēļas nogalē, 20. un 21. martā, Latviešu Biedrības Īrijā (LBĪ) jauktais koris “eLVè” viesojās Anglijā, Daugavas Vanagu Fonda lauku īpašumā “Straumēni”, lai ar savu sniegumu priecētu trimdas latviešus Pavasara svētkos.
Par to, kā ciemošanās noritēja, stāsta Anta Spunde:


“Tik jautri un pārliecinoši 20. marta sestdienas rīta mēģinājumā skanēja no Dublinas iebraukušā jauktā kora “eLVè” latviešu tautas dziesmas izpildījums vienmēr pozitīvās diriģentes Ingunas Grietiņas vadībā, ka ap pusdienlaiku saulstaru pielieti bija jau visi plašie “Straumēnu” lauki, kur sāka pulcēties gadskārtējo angļu – latviešu Pavasara svētku dalībnieki.
Drīz pēc tam žirgtas melodijas bija dzirdamas no veco ļaužu mītnes, kur dziedātāji sniedza nelielu priekšnesumu vecākās paaudzes ļaudīm. “Pie Dzintara jūras”, “Zilais lakatiņš”, “Ķemermiestiņā”, “Še kur līgo priežu meži”, ”Šeit ir Latvija”, “Auga, auga rūžeņa” u.c. – speciāli šim gadījumam piemeklētie šlāgeri un tautas dziesmas tika uzņemtas ar lielu sajūsmu. Pēc publikas pieprasījuma ieplānotā programma tika pilnībā atkārtota divreiz, taču atsaucība bija tik liela, ka nācās dziedāt vēl un vēl. Kora “eLVè” koncertēšana sirmgalvjiem jau kļuvusi par tradīciju, jo labi apzināmies, cik svarīgi viņiem ir dzirdēt tautas mūziku un jaunībā dziedātās melodijas. Diemžēl tikai retais no viņiem ir spējīgs bez palīdzības doties ārpus Straumēnu teritorijas, tādēļ tik nozīmīga ir katra iespēja tikties ar dziedošiem tautiešiem. Šis koncerts pārvērtās par ļoti emocionālu atmiņu lidojumu pagātnē, kura laikā tikai retais spēja aizturēt asaras.
Tālāk sekoja oficiālā programma, kas sākās ar Māra Pūļa ievadvārdiem un informāciju par pēdējā laika notikumiem Latvijā. Pēc atklāšanas vārdiem Astrīda Balode un Inese Auziņa Smith izvadīja klausītājus caur latviešu dzīves gaitām Lielbritānijā, gan liekot daudziem klātesošajiem atpakaļgaitā ritināt atmiņu kamolīti, gan palīdzot saprast un izzināt sarežģītos likteņa pagriezienus gados jaunākajai paaudzei. Kā nekā, zālē atradās cilvēki, kuri pirms 65. gadiem no Latvijas ieradās Lielbritānijā, visbiežāk pa taisno no bēgļu nometnēm Vācijā, viņu bērni, mazbērni un dažos gadījumos pat mazmazbērni! Uzmanīgi piemeklētais arhīva materiālu stends arī varētu tikt nosaukts par atskatu relatīvi nesenajā vēsturē. Saņemot ieskatu Latvijas-Lielbritānijas senākajās attiecībās, sākot no devītajā gadsimtā tapušajiem karaļa Artūra rakstiem, kuros minētas Baltijas valstis, līdz ne tik seniem laikiem, kad Rīgā 1822. gadā tika dibināta Anglikāņu draudze un celta anglikāņu baznīca, kuras tapšanai nepieciešamie ķieģeļi un smiltis tika piegādāti no Lielbritānijas. Baznīca, pārdzīvojusi padomju laika diskotēku un citu izklaides pasākumu lavīnu savās telpās, Rīgā darbojas arī šodien, lepni stāvot uz Lielbritānijas smilts. Saprotamu iemeslu dēļ, pasākuma gaitā lielākoties cilvēku atmiņu un pārrunu tēmas bija saistītas ar pēdējo 65. gadu notikumiem. Gandrīz katram bija vismaz kāda pazīstama seja atrodama senajās fotogrāfijās un kāds notikums apspriežams. Jāatzīst, ka pārskats bija izdevies no visiem viedokļiem.
Drīzumā zālē sāka skanēt Ock’n’ Dough mūziķu koncerts latviešu, angļu un cajun muzicēšanas stilā, kam dalībnieki bijuši uzticīgi 25 gadu garumā. Pēc vakariņām koris uzstājās ar folklorizētu programmu, kurā skanēja latviešu tautas dziesmas “Aiz purviem, aiz mežiem saulīte lēca”, ’’Es biju māmiņai viena pati meitiņa”, “Kur gaismeņa”,”Maģais dancis”, kā arī dzejas fragmenti no “Pūt, vējiņi” ar koristiem Indru, Normundu un Aldu galvenajās lomās. Iestudējumu palīdzēja sagatavot Baiba Kalniņa no teātra studijas “Cita bedre”. Ziemeļanglijas deju kopa “Kamoliņš’’ uzvedumu kuplināja ar “Saules deju” un “Aglonas meiteņu deju”. Pēc Astrīdas Balodes apsveikuma vārdiem koncerta dalībniekiem un vadītājiem, koris izpildīja pavisam jauno Andra Kiviča dziesmu “Latvijai”. Uz kādu brīdi zālē iestājās klusums, jo emociālā, dziļu domu nesošā dziesma asaras raisīja gan klausītājiem, gan pašiem koristiem.
Pasākums beidzās ar jautrām dejām un dziesmām. Dalībnieki pārsvarā bija pirmās migrācijas latvieši un viņu atvases, taču šogad, vairāk nekā pirms diviem gadiem, bija redzami arī otrās migrācijas pārstāvji, kas pievienojās korim jautrās sadziedāšanās laikā pēc ballītes beigām. Tie bija latvieši no tuvākajām pilsētām, kā arī aktīvisti no Peterborough, kas patreiz aktīvi organizējas un izjautāja mūsu diriģenti par kora dibināšanu, skolas aktivitātēm un citiem organizatoriskiem jautājumiem. Skaistus pateicības vārdus korim veltīja arī Straumēnu jauktā kora diriģents Ziedonis Āboliņš, viņa kundze Ināra, Māris Pūlis, Juris un Valdis Eksti. Pēdējiem diviem arī īpaša pateiecība kora vārdā par efektīvo un radošo pieeju kora dalībnieku un viņu mantu transportēšanā un ekskursijas plānošanā!
Katrā ziņā, dikti piepildītā nedēļas nogale katram deva iespēju uzņemt savu latviskuma devu un spēku turpināt būt latvietim svešumā.”

Foto: Alda Šneidere un Daina Pūliņa