Krāpnieki darbā iekārtošanas jomā kļūst rafinētāki

Krāpnieki darbā iekārtošanas jomā kļuvuši daudz viltīgāki nekā iepriekšējos gados, informē Latvijas Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību birojs. 2009. gadā bija ievērojami pieaudzis krāpšanas gadījumu skaits un liela daļa šo gadījumu bija ļoti smalki izplānota. Tomēr Valsts policijas Rīgas reģiona pārvalde (VP RRP) seko līdzi noziedzīgās pasaules tendencēm un aizturētas vairākas personas, kas, solot darbu ārzemēs, apkrāpušas cilvēkus.

Pērn, pasliktinoties ekonomiskajai situācijai valstī, samazinājās darba samaksa gan valsts, gan privātajā sektorā un strauji pieauga darba meklētāju skaits, kā rezultātā pieauga arī likumpārkāpumu skaits darbā iekārtošanas jomā. Piemēram – 2007. gadā Rīgas reģionā uzsākti trīs kriminālprocesi par noziedzīgiem nodarījumiem darbiekārtošanas jomā, 2008. gadā – septiņi kriminālprocesi, bet pagājušajā gadā uzsākts jau 241 kriminālprocess.

Iepriekšējos gados lielākā daļa noziegumu darbā iekārtošanas jomā bija saistīti ar komercdarbību bez licences, proti, darbojās komersanti, kas nebija saņēmuši Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) izsniegtu licenci darbā iekārtošanas pakalpojumu sniegšanai. Bet 2009. gadā noziegumos, kas saistīti ar iekārtošanu darbā sāka dominēt krāpšanas – gan ļoti primintīvas, gan tiešām labi organizētas. Šobrīd šo noziegumu veids vairs nepieaug un pamatā dominē vienkāršākās krāpšanu shēmas, kur krāpnieki izmanto iedzīvotāju lētticību.

VP Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja 3. nodaļas priekšnieka vietniece Skaidrīte Trubiņa paredz, ka šogad noziedzīgu nodarījumu un administratīvo pārkāpumu skaits darbā iekārtošanas jomā vairs nepieaugs un visdrīzāk paliks 2009. gada robežās vai pat mazināsies, tādēļ šogad maksimāla uzmanība tiks veltīta tieši profilaksei un operatīvajam darbam. Šogad, līdz 1. aprīlim, VP RRP uzsākti septiņi kriminālprocesi par krāpšanām darbā iekārtošanas jomā.

Stacijas laukums – populāra nepieredzējušu krāpnieku tikšanās vieta.
Krāpšanas shēmas šajā jomā var iedalīt trijās kategorijās – vienkārša, vidēji sarežģīta un sarežģīta krāpšanas shēma. Vienkāršākajā gadījumā krāpnieks atsaucas uz darba meklētāja sludinājumu, kas ievietots kādā no interneta portāliem, piezvana uz norādīto telefonu un norunā tikšanos, parasti kādā publiskā vietā, piemēram, Stacijas laukumā Rīgā. Satiekoties krāpnieks stādās priekšā ar izdomātu vārdu, uzvārdu un pārliecinoši stāsta par iespējām strādāt ārzemēs, piemēram, par darbinieku grupu, kas izbrauc no Rīgas noteiktā datumā. Sarunas beigās krāpnieks palūdz priekšapmaksu par biļetes rezervāciju autobusā, ko darba meklētājs samaksā skaidrā naudā. Pēc tikšanās krāpnieks, protams, pazūd.

Viltīgākie krāpnieki paši ievieto sludinājumus.
Nedaudz sarežģītāka shēma parasti sākas ar krāpnieka ievietotu sludinājumu kādā no interneta protāliem vai avīzēm par iespējām strādāt ārzemēs, norādot savu e-pasta adresi un telefona numuru. Piemēram, vienā no šiem gadījumiem par krāpšanu aizturēts kāds vīrietis, kurš solījis noslēgt vienošanos par darbā iekārtošanu Dānijas un Vācijas stādu audzētavās ar darba samaksu – 100 eiro dienā. Krāpnieks nosaucis izbraukšanas datumu un vietu, pieprasot samaksu 40 vai 60 latu apmērā par ceļa izdevumiem, norādot bankas kontu, uz kuru jāpārskaita attiecīgā summa. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka 8 mēnešu laikā šis vīrietis apkrāpis 30 cilvēkus par kopējo summu – 1839 latiem.

Rafinētākie krāpnieki veido fiktīvas firmas un imitē solīdu uzņēmējdarbību.
2009. gadā parādījās arī ļoti nopietnas krāpšanas shēmas, kur krāpnieki rafinēti gatavojušies, lai radītu iespaidu par nopietnu uzņēmumu, uz īsu brīdi īrējuši birojus un pat algojuši darbiniekus.
Izmantojot dažādu fiktīvu firmu nosaukumus, proti, SIA „Alphanet”, SIA „Flexwork Latvia”, SIA „Eirobalt un partneri”, SIA „Alfa holding” u.c. krāpnieki ievietoja sludinājumus dažādos Latvijas medijos par darba iespējām Spānijā, Nīderlandē, Vācijā, Lielbritānijā. Sludinājumos bija norādīti arī kontakttālruņi. Piemeklētas atbilstošas biroja telpas, kuru nomas līguma noslēgšanai sameklēts cilvēks, kurš par samaksu uz sava vārda vai ar viltotu pilnvaru kā attiecīgās firmas pārstāvis noslēdzis nomas līgumu. Birojam, atsaucoties uz darba sludinājumiem, atrastas arī darbinieces, kurām krāpnieks ar izdomātu vārdu, uzvārdu norādījis darba pienākumus. Darba pienākumi pārsvarā bijuši saistīti ar klienta datu pierakstīšanu un naudas iekasēšanu biļešu rezervēšanai. Iekasētās naudas summas svārstījušās no 100 līdz 150 latiem. Aptuveni pēc trīs nedēļu darbības laika, kad būtu jānotiek izbraukšanai no valsts, biroja telpas jau bija atbrīvotas un tālruņi atslēgti.

Lai gan policija savu iespēju robežās ik dienu seko līdzi darba sludinājumiem masu saziņas līdzekļos un arī NVA ziņo policijai par aizdomīgiem komersantiem, tā tomēr aicina arī pašus iedzīvotājus pārbaudīt, vai viņu izvēlētā darbā iekārtošanas firma ir licencēta. To var izdarīt NVA mājas lapā – www.nva.lv, kur ir licencēto firmu saraksts. Nelikumīgu darbību aizdomu gadījumos iedzīvotāji tiek aicināti nekavējoties ziņot policijai.

FOTO: baltic-ireland.ie