Latviešu biedrības Īrijā teātra studija Cita Bedre sadarbībā ar Studio Nr.6 sestdienas vakarā bija uzaicinājusi latviešu sabiedrību uz Teātra dienām veltītu pasākumu, kura nosaukums bija „13. rindā 13. vietā”. Kamerteātra gaisotnē teātra studija izpildīja fragmentus no saviem iestudējumiem „Skroderdienas Silmačos” un no pagājušajā gadā kupli apmeklētās Annas Rancānes lugas „Nu riktīgs seriāls”. Jaunums – tika parādīts fragments no Austrālijas latvieša Ulda Siliņa lugas “Vēstules no dzimtenes”. Pilna lugas pirmizrāde tiek plānota šī gada 30.oktobrī Dublinā, Ballymon teātrī.
Tieši pirms 2 gadiem, martā tika nodibināta studija, tādēļ šo pasākumu varēja nosaukt arī par teātra studijas Cita Bedre dzimšanas dienu. Draudzīgā atmosfērā, mijoties dziesmām ar teātra uzvedumiem studijā atcerējās savu pirmo uzstāšanos Lukanā, Īrijas latviešu pašdarbnieku koncertā 2008.gada 7.jūnijā. Teātrī daudz runā par mīlestību. Par mīlestību runā arī studija Cita Bedre Astras Rancānes lugā “Nu riktīgs seriāls”, kas tika uzvesta pagājušajā gadā. Šogad, pēc skatītāju lūguma 29.maijā šī izrāde atkal tiks izrādīta Tallaght teātrī Dublinā.
Sava tautas dziesma ir tā, kas latvietim vienmēr ir bijusi kā lūgšana, kas palīdzējusi tikt cauri laikiem un gadsimtiem. Arī teātris ir bijis izteiksmes veids, protesta veids pat tajos laikos, kad citi izteiksmes līdzekļi tautai bija ierobežoti vai liegti.
Un pret savas tautas dziesmu,
Var tikai savējie.
Un pret savas tautas dziesmu
Cits nevar neviens.
Jo cits nezin kā bārenis
Pie ābeles stāvēja
Un kāds no tā laika mūs
Sien kopā pavediens.
Un pret savas tautas dziesmu
Var tikai savējie,
Tie paši, kam jauna dzīve
Un jauni nami.
Tikai tie var pa īstam samīdīt
Savas mātes dziesmu –
Pašu auklētie, pašu auklētie,
Pekaināmi kājiņāmi…
FOTO: baltic-ireland.ie
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie
Hei, kur viedokļi no tiem, kas bija klāt šajā pasākumā??? Tāds klusums, ka nevar īsti saprast – tas uz labu…vai arī nē…
“Bija Feini….” tā man teica māsa atbraukuse mājās ar aizmakušu balsi. Vaigi daiļi nopūderēti, acis mirdz. Savu švāģeri vispār neatpazīt – “pa kuru laiku nosirmoja jūra”! Diemžēl bija jātusē mājās ar bērniem, kuriem vēl nebija 21 …..Bijām aizbraukuši ciemos no Latvijas pie savējiem, bet neizdevās redzēt kā mani mīļie radiņi – Ilze ar Edži spēlē to tejātri…….Druskas vīlāmies, bet nekas būs vēl kāda cita reize un vieta….Saprotu – Laukā Plosās Ekonomiskā Krīze
Lai Jums izdodas…..
Un mēs aizbrauksim vēl…..
Pasaakumaa nebija daudz cilveeku, izveertaas taads gimenisks un jauks. Mans viedoklis nav objektiivs, taapeec vairaak neko neteikshu
Bija patiešām jauki! Paldies rīkotājiem un , protams, teātra studijai “Cita Bedre” ! Vakars bija izdevies!
Ar nepacietību gaidīšu pirmizrādi lugai “Vestules no dzimtenes”, jo parādītais izrādes fragments bija tik ļoti ieinteģējošs un tik labā profesionālajā līmenī izpildīts, ka nevaru vien sagaidīt, kad redzēšu to pilnībā… un jaukās grimētājas ( diemžēl neatceros viņas vārdu) , radītās pārvērtības aktieru izskatā ir patiešām apbrīnas vērtas!
Velu “Citai Bedrei” veiksmi un daudz radošu panākumu, kā arī sveicu 2. Dzimšanas dienā!