Oficiālā statistika uzrāda tikai katru septīto aizbraucēju

Latvijas Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ir apkopojusi datus par iedzīvotāju ilgtermiņa migrāciju Latvijā 2009. gadā. Dati apkopoti, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informāciju par valstī dzīvesvietu deklarējušajām un no valsts izbraukušajām personām.
CSP dati liecina, ka aizvadītajā gadā uz Īriju emigrējuši 573 cilvēki, kamēr Īrijas Sociālo un ģimenes lietu departamenta apkopotie dati liecina, ka 2009. gadā Latvijas pilsoņiem (iedzīvotājiem) ir piešķirti 3916 jauni PPS numuri.

Pēc CSP datiem aizvadītajā gadā Latvijā ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 4700 cilvēkiem, kas ir vairāk nekā 2008. gadā, kad Latvijas iedzīvotāju skaits šī faktora dēļ saruka par 2542 cilvēkiem.

2009. gadā no 71 valsts uz dzīvi Latvijā ieradās 2688 cilvēki (par 22,4% mazāk, salīdzinot ar 2008. gadu), bet uz pastāvīgu dzīvi 92 pasaules valstīs devās 7388 cilvēki (par 23,0% vairāk nekā 2008.gadā). Statistikas dati liecina, ka 2009. gadā starptautiskajā imigrācijas plūsmā Eiropas Savienības valstu īpatsvars bija 54,9% (2008. gadā – 66,3%), bet emigrācijas plūsmā – 55,7% (2008. gadā – 57,0%).

Oficiālā statistika liecina, ka aizvadītajā gadā, salīdzinājumā ar 2008. gadu, Latvijas iedzīvotāju emigrācija uz Lielbritāniju palielinājusies – 2,0 reizes, uz Krieviju – 1,3 reizes, uz Vāciju – 1,2 reizes, emigrācija uz Īriju samazinājusies 2,1 reizi. Uz Krieviju no Latvijas 2009. gadā emigrēja 1613 iedzīvotāji, no Krievijas – 671, attiecīgi Lielbritānijai šie skaitļi ir 1316 un 179, Vācijai – 719 un 206, Īrijai 573 un 91.

Bērnu īpatsvars imigrācijā ir lielāks nekā emigrācijā. Turpretī darbspējas vecuma iedzīvotāju vidū emigrantu ir par 14,1 procentpunktu vairāk nekā imigrantu. Pensijas vecuma iedzīvotāju vidū imigrantu īpatsvars ir lielāks salīdzinājumā ar emigrantu īpatsvaru.

2009. gadā iedzīvotāju starptautiskās migrācijas rezultātā mainījies Latvijas iedzīvotāju nacionālais sastāvs. Latviešu skaits valstī samazinājās par 1950 cilvēkiem, krievu – par 1826, ukraiņu – par 348, baltkrievu – par 181 cilvēku. Turpretī rumāņu skaits valstī migrācijas rezultātā palielinājās par 60, zviedru – par 47, vāciešu – par 40 cilvēkiem.

Analizējot 2009. gada datus par starptautisko migrantu ģimenes stāvokli, redzams, ka gan imigrantu, gan emigrantu vidū vislielākais bija neprecējušos īpatsvars, attiecīgi 48,5% un 48,2%. Precēto personu īpatsvars imigrantu vidū bija 36,1%, bet emigrantu vidū – 36,4%.

Migrācijas teritoriālais skatījums rāda, ka Rīga ir ne vien pietiekami pievilcīgs imigrācijas galamērķis Latvijā, bet arī dod ievērojami pienesumu kopējā emigrācijas apjomā. 2009. gadā Rīgu par savu dzīvesvietu izvēlējās 53,9% starptautisko ilgtermiņa imigrantu. Rīdzinieki veidoja 45,5% no starptautisko emigrantu kopskaita. Pierīgas reģionā apmetās 12,4% migrantu, bet izbrauca 14,5% no emigrantu kopskaita, Kurzemes reģionā attiecīgi – 15,4% un 12,7%.

Analizējot valsts iekšējo iedzīvotāju migrāciju Latvijā, redzams, ka 2009. gadā pastāvīgo dzīvesvietu no vienas administratīvās teritorijas uz citu mainījuši 39,9 tūkst. cilvēku, jeb par 9,6tūkst. cilvēku mazāk nekā 2008. gadā. Visai izteikta iekšējās migrācijas tendence ir pārcelties uz dzīvi valsts galvaspilsētā un Pierīgas reģionā – 2009. gadā uz dzīvi Rīgā ieradās 7,9 tūkst., Pierīgas statistiskajā reģionā – 13,1 tūkst. cilvēku. Turpinās tendence rīdziniekiem pārcelties dzīvot Pierīgas reģionā (2009.gadā – 7,5 tūkst. cilv.). Kopējais iekšējās iedzīvotāju migrācijas saldo ar plus zīmi 2009. gadā bija Pierīgas statistiskajā reģionā un republikas pilsētās – Jūrmalā (450 cilvēki), Ventspilī (42), un Jēkabpilī (32).

FOTO: baltic-ireland.ie