“Arī pirms 20 gadiem Rīga un Latvija bija pilna emociju kā šodien. Tā priecājās, gavilēja un, protams, dziedāja. Vienā mēlē, vienā dvēselē dziedājām kā tieši dažus mirkļus atpakaļ – Daugav’ abas malas mūžam nesadalās.
Mūsu tautai joprojām sāpēja, ka latvju zeme stāv vaļā kā pušu rauta dzīsla, tomēr no cerībām bija izaugusi griba. Griba un apņēmība panākt, ka Latvija būs brīva valsts.
Latvijas Augstākā Padome pieņēma deklarāciju par neatkarības atjaunošanu. Tā bija apņemšanās atjaunot savu valsti – Latvijas Republiku – un panākt, lai to atzītu de jure.
Brīvības alkas, kas bija dzīvojušas dziesmu zemtekstos, pārtapa politiskajā dokumentā. Mēs apņēmāmies panākt iespēju dzīvot atvērtā pasaulē, nepieļaut latviešu nācijas izzušanu, pašcieņas noliegšanu un turpmāku dziļu bezcerīgu ekonomisku stagnāciju.
Tolaik vēl bija daudz neatbildētu jautājumu par to, kā panākt valstisko neatkarību. Garantiju Latvijas neatkarības atgūšanai tobrīd vēl nebija.
Daudz paļāvības tika likts uz iespējamo notikumu attīstību un visas tautas gribu. Mūsu gribu stiprināja nelokāma pārliecība, ka mūsu tautas dzīvība ir mūsu brīvība, ka neatkarības atgūšana ir vienīgā iespēja izdzīvot nācijai un arī mums katram dzīvot pilntiesīgu dzīvi.
Šodien mums ir jāpateicas visiem – simtiem tūkstošiem cilvēku, kas paveica šķietami neiespējamo – atguva Latvijas valsti. Mums jāpateicas visiem – gan Helsinki 86, gan Vides aizsardzības klubam, gan pilsoņu komitejām, gan Tautas frontei, katram, katram cilvēkam, kas piedalījās Baltijas ceļā un daudzajās manifestācijās. Jāpateicas visiem tiem, kas tautas aptaujā balsoja par ceļu uz neatkarību. Paldies visu tautību Latvijas iedzīvotājiem, kas šajā laikā izlēma būt kopā ar latviešu tautu un kopā atjaunot neatkarīgu Latvijas valsti. Paldies visiem latviešiem ārvalstīs, kas ilgus gadus dzīvoja ar brīvas Latvijas dzirksti krūtīs un palīdzēja to uzšķilt atkal Latvijā. Paldies, ka noticējāt! Paldies, ka uzdrīkstējāties! Paldies, ka atbalstījāt!
No brīvības punkta skatoties, šodien redzam, ka ieguvēji ir arī tie, kas tolaik nostājās pret valstisko neatkarību. Arī viņi šodien bauda visas cilvēka pamattiesības, ko paredz brīvas Latvijas Satversme.
Visas 4.maija deklarācijas apņemšanās ir izpildītas. Pat vairāk. Šodien Latvija ir demokrātiska valsts, latviešu valoda ir valsts valoda. Latviju apbrīno par tās daudzveidīgās etniskās kultūras augsto attīstību. Mums visiem ir pilnīga reliģiskās izvēles brīvība.
Latvijā katrs var brīvi paust savu viedokli. Tagad Latvijas karogs plīvo Olimpiskajās spēlēs, pasaules čempionātos. Latvija sēž pie nozīmīgākajiem starptautisko sarunu galdiem. Mums ir savi Nacionālie bruņotie spēki. Mums ir sava zeme. Mums ir sava valsts.
Šādu Latviju, kurā dzīvot mums un mūsu bērniem, toreiz apņēmāmies izveidot.
Tagad izaugusi jauna paaudze, kurai brīvība, neatkarība un demokrātija nav sapņa piepildījums, bet pašsaprotama valstiskuma un savas personības izpausme. Šodien pretnostatījumu – par vai pret – nomainījusi daudzveidība. Daudzveidība uzskatos, paustajos viedokļos, nākotnes redzējumā un arī iespējās. Iespēju daudzveidība ļauj katram savu dzīvi veidot atbilstoši savām vēlmēm, vērtībām, gribai un pašapziņai.
Taču brīvība arī no mums pieprasa – pieprasa spēju būt brīvam, mīlēt brīvību. Tas nav visu sapņu automātisks piepildījums. Brīvība pieprasa atbildību par savu dzīvi, atbildību par savu valsti.
Izrādās, ka iet pa neatkarības līdzenumu, izvairoties no šķēršļiem un kļūdām, ir tikpat grūti, kā kāpt brīvības kalnā. Jo mūsu valsts vairs nav tikai ietvars, kurā labi dzīvot. Mūsu valsts esam mēs katrs pats par sevi un mēs visi kopā.
Dzīvot savā valstī nozīmē arī uzticēties cits citam. Uzticēšanās ir atbildības dalīšana. Taču uzticēšanās bez atbildības pieprasīšanas noved pie tā, ka savtīgas intereses ņem virsroku pār valsts un sabiedrības labumu, rodas varas bezatbildība, meli, korupcija, valsts nozagšana.
Kā to iznīdēt? Tikai mīlot savu valsti. Uzturot savu pašapziņu. Uzņemoties rūpes un atbildību par Latviju. Šodien vairs nav – tie un mēs. Mūsu varā ir veidot visiem kopā savu valsti. Un to nedrīkst nenovērtēt! Latvija ir mūsu zeme. Vienīgā. Un mēs paši izvēlamies, ko šajā zemē stādīt. Melus, negausību vai ticību un godīgumu. Gaušanos vai tomēr uzņēmību.
Pirms 20 gadiem brīvības ilgas radīja dažādus sapņus. To, kāda būs atjaunotā Latvija, katrs iedomājās citādāk. Katram bija savs sapnis par savu dzīvi atjaunotajā Latvijā. Bet visiem kopā bija sapnis par neatkarīgu Latviju, par savu valsti, sapnis par to, kādā valstī dzīvosim un kāda būs mūsu tautas nākotne.
Arī šodien mēs nedrīkstam pazaudēt sapņus, kas tiecas tālāk par katra paša dzīvi. Sapņus par to, kas izaugs no saknēm, kas dzītas brīvas Latvijas zemē.
Latvija vienmēr savā vēsturē ir atdzimusi no tautas spīta un sapņiem. Tā veidota ar drosmi, lielu pašapziņu un milzu ticību savas tautas nākotnei. Mūsu tautas spēks ir savas zemes un tautas mīlestība. Tas ir ierakstīts mūsu asinīs, mūsu sirdīs un mūsu dziesmās.
Mēs izdziedam vārdus: Es savu Tēvzemi dzirdu – tur zeme čukst – cik stiprs būsi – tik stipra būšu es. Un mēs ticam šiem vārdiem. Tāpat kā ticam savai zemei, tāpat kā ticam paši sev. Mēs ticam savas valsts nākotnei, jo tikai brīvība ir mūsu tautas dzīvība. Paldies par brīvību!
Dievs svētī Latviju!”
FOTO: baltic-ireland.ie
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie
http://www.youtube.com/watch?v=uZhbDYHCbC4
“Dzīvot savā valstī nozīmē arī uzticēties cits citam. Uzticēšanās ir atbildības dalīšana. Taču uzticēšanās bez atbildības pieprasīšanas noved pie tā, ka savtīgas intereses ņem virsroku pār valsts un sabiedrības labumu, rodas varas bezatbildība, meli, korupcija, valsts nozagšana…”
Tatad vaina ir mūsos – neesam pratuši pieprasīt atbildību no tiem, kam uzticējām savas neatkarīgās valsts vadīšanu…
Zatlera kungs,
Protams, ka valsts ir “uzmesta”. Pirmkārt jau pati tauta, aiz savas nekompetences un naivām ilūzijām, ka Rietumi ir mūsu draugi un palīgi, bet tagad pēc 20 gadiem ir skaidri redzams, ka mūsu brāļi ir uzmetuši mūs un pataisījuši Latviju par koloniju un Rietumu preču noieta tirgu… un nerūp viņiem ne LV izaugsme, ne attīstība…..Nu labi un kāda būs Latvijas atbilde??? vai mēs tiešām nevaram vēlreiz uztaisīt barikādes??? Vai mēs turpināsim ļaut izsaimniekot vasts resursus, kuri jau tāpat ir niecīgi?? Vai mēs nevaram beidzot pateikt skaļu – NĒ pietiek!!! Vai mēs tiešām gribam tikai eksistēt, kā aunu bars????
Jūs ,kā prezidents un īsts Latvijas patriots, varat iešķilt šo nākošo dzirksteli un vest Tautu pretī spožākai nākotnei ar darbiem, nevis iet pavadā SVT, EU regulām, u.t.t un tici man tauta tevi atbalstīs.. nu nevajag mums 20 partijas, prezidentu, kurš skaisti izskatās un labi runā…. Mums vajag savu valsti nevis EU , un ASV koloniju…….
Nu nekas nemainīsies, ja mēs turpināsim šo jau iemīto taciņu…
Zaltler esi vecis, padomā ko pa tevīm rakstīs vēstures grāmatās!? To kā tevi ievēlēja iekš Zoo???
..un uzpampušais daudze ,neļāva Dainim Īvanam runāt svinīgajā sēdē ,tas norāda tikai uz to ,ka negribēja dzirdēt patiesību,baidās,tātad ciena ,atļāva tikai Gorbunovam,laikam arī daudze ir skraidījis ar partijas biļeti kabatā..
Nu kaut kas jau viņam bija jāsaka, nevar jau 4.maijā stāvēt un klusēt kā ūdeni mutē ieņēmis…
Romans Kackans…..mēs tiešām nevaram vēlreiz uztaisīt barikādes??—-и тогда 4 мая будет день дважды независимости??? ну и ради кого на барикады—кандидатов немного—репше, горбуновС ,УЛЬМАНИС, Валдис Пельш—ну и ради кого ты пойдёшь умирать на барикады?????
To Aleksandr Staselovich.. es ietu uz Barikādēm mirt nevis par kādu personību, bet par Ideju un ticību savādākiem laikiem…ja sēdēsi mājās un gaidīsi ” laimes feju” kura atnāks un izdarīs visu tavā vietā, tad tici man nekas nenotiks..
pienācis laiks ir satversmes 2 punktam -Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” un nevis Godmanim, Ulmanim, vai Repšem, 91 gadā barikādes rīkoja pret vasts pastāvošo pārvaldes formu un iekārtu, tagad arī būtu laiks mainīt Latvijas valsts pārvaldes formu un kārtību…Lai tādi frukti, kā Repše, Ulmanis, Šķēle vairs netiktu pie varas…jābūt jaunam spēkam, personībai… kam ko? Man simpatizē http://www.tautasforums.lv kur sāk veidoties jauns spēks un es cik varēšu atbalstīšu viņu idejas un darbus ne tikai spamojot pa forumiem, bet reāl iar naudu, idejām un savu klātbūtni rīkotjos pasākumos….Tautā ir spēks, tikai mēs esam aizmirsuši kā tas ir jālieto un ,protams, ka trūkst organizācija un saliedētība… Es ļoti piekrītu Jāņa Kučinska uzskatiem, kaut gan viņs nav nevienā politiskā partijā, bet ir sajūta, ka viņs ir Latvijas patriots un tas ir ļoti svarīgi..!!!
Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai–вот ты насмешил
KAUT VAI PASTALAS , BET BRIVI! Ko gribeja to panaca, ZA CHTO BAROLIS NA TO I NAPOROLIS
To Aleksandr Staselovich – Do not argue with an idiot. He will drag you down to his level and beat you with experience.