Dubultpilsonības (ne)piešķiršana ir valsts nākotnes jautājums

Partijas “Pilsoniskā savienība” (PS) valde pieņēmusi lēmumu izstrādāt konkrētus priekšlikumus jautājumā par dubultpilsonības piešķiršanu un plānu, kā panākt labvēlīgu likuma normu, lai tūkstošiem latviešu, kas dzīvo ārvalstīs nepaliktu bez savas valsts pilsonības, teikts partijas “Pilsoniskā savienība” vakardienas paziņojumā.

Norma, kas liedz iegūt dubultpilsonību personām, kuras nav reģistrējušās vai nevarēja reģistrēties LR Iedzīvotāju reģistrā līdz 1995. gada 1. jūlijam, liedz Latvijas pilsonību tūkstošiem latviešu, kas dzīvo aiz valsts robežām. Pēc Pasaules brīvo latviešu apvienības datiem, patlaban tādi ir apmēram 23 000 latvieši, kas ir Otrā pasaules kara bēgļu un viņu pēcnācēji, kas dažādu iemeslu dēļ nereģistrējās vai nevarēja reģistrēties līdz norādītajam laikam.

Šis ierobežojums skar ne tikai trimdas latviešu un viņu pēcnācējus. Tas pašlaik liedz iegūt dubultpilsonību arī tiem latviešiem, kuri jau ilgstoši strādā ārvalstīs un var pretendēt uz mītnes zemes pilsonību, tāpat problēmas ar dubultpilsonību ir šo latviešu pēcnācējiem.

Kā norāda PS valdes priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis, „valstij, kuras politika samazina savu pilsoņu skaitu, ilgtermiņā nav nākotnes. Ir jāatrod tieši politisks risinājums, lai ārpus valsts robežām dzīvojošie latvieši tomēr varētu saņemt Latvijas pilsonību”.

„Pilsoniskā savienība” uzskata, ka šo jautājumu obligāti jāatrisina un atbalsta Satversmes tiesas viedokli, ka tas ir likumdevēja kompetencē.

Kā zināms, ļoti daudzus ārzemēs dzīvojošus latviešus satrauc likumā noteiktais Latvijas pilsoņa pienākums atteikties no citas valsts pilsonības. Īpašu uzmanību šim jautājumam pievērsa Strunsku ģimene, kas piecus gadus neatlaidīgi cīnījās par tiesībām uz dubultpilsonību, izejot visas tiesu instances. Augstākās tiesas (AT) Senāts viņu prasību apmierināja, norādot, ka reģistrēšanās Iedzīvotāju reģistrā līdz noteiktam datumam (likumā – līdz 1995. gada 1. jūlijam) ir pretrunā Satversmei. Satversmes tiesa tomēr lēma pretēji AT Senātam un atzina normu par atbilstošu Satversmei.

FOTO: baltic-ireland.ie