Korkas nedēļas nogales skoliņas noslēguma pasākums

Aizvadītajā nedēļā 2009./2010. mācību gadu noslēdza Latviešu Sabiedrība Korkā (LSC) latviešu bērnu nedēļas nogales skoliņa. Par šo pasākumu portālam baltic-ireland.ie stāsta Korkas skoliņas skolotāja Anita Litauniece:
“Korkas latviešu skoliņā 17. jūnijā noslēdzās pirmais mācību gads.

Skoliņas noslēguma pasākumam bija trīs daļas:
1. eksperimentu demonstrējumi,
2. bērnu uzstāšanās, bēbīšu klasītes Jēkaba solo izrāde – “ Meitene Zeltmate un trīs lači” un lielo bērnu izrāde ”Zvēri un Abru taisītājs”,
3. balvas, rotaļas un svētku mielasts.
Kad viss bija sakārtots, klases telpa noformēta, skolotājas Gunitas darinātā fotogrāfiju izstāde izkarināta, bērnu darbu mapītes – izstādē, tad visi skolēni ātri un rātni ieņēma vietas pie saviem eksperimentu galdiem.
Eksperimentēt viņi nekad nav jāaicina divreiz, jo bērni taču no pašas dzimšanas ir lieli pētnieki. Un pirmskolas vecumā jau varam ķerties klāt arvien nopietnākiem darbiem. Šoreiz bija īpaša reize, jo savus eksperimentus rādījām skatītājiem. Vecāku aplausi bija gaidīti un pelnīti.
Kristapa uzdevums bija krietni sarežgīts – pierādīt, ka dzīvojam gaisa okeānā, un tas, neredzams,
tomēr ir mums visapkārt. Ar sveces liesmu Kristaps parādīja arī, kā var redzēt, ka tikai daļa gaisa – 21% ir skābeklis.
Lepns un priecīgs par savu vulkānu bija Voldemārs. Vulkāna taisīšana un iedarbināšana vienmēr ir patikusi visiem, bet šogad, kā zināms, tas bija īpaši aktuāls eksperiments.
Skaņas viļņu dabu nodemonstrēja Linards, arī Linarda tētis izmēģināja, kā skaņu viļņi ievibrē sāls graudiņus.
Sibillai un Madarai, lai pierādītu, kāpēc jūrā peldēt vieglāk nekā ezerā, bija nepieciešama tikai vārīta ola, ūdensglāze un sāls. Sākumā meitenes pārbaudīja, cik labas peldētājas ir olas saldūdenī. Abas olas, protams, žigli nogrima. Tomēr pēc tam, kad meitenes ūdenim pievienoja sāli, izrādījās, ka abas olas bez pūlēm var turēties ūdens virspusē.
Mūsu Baltijas jūra ir mazsāļo jūru sarakstā pasaulē, tāpēc derētu kādreiz aizceļot arī uz tādām jūrām, kur cilvēks var mierīgi šūpoties uz ūdens virsmas kā olas mūsu eksperimentā.
Jaunākās grupiņas Elizabete demonstrēja mājas eksperimentu – sāls izkristalizēšanu. Šim eksperimentam vajadzīgs ilgāks laiks. Jau pāris dienas iepriekš Elizabete, izšķīdinājusi ūdenī krietnu devu sāls, un ielējusi lēzenos škīvīšos, ļāva tam saulē uz palodzes iztvaikot. Gluži tāpat, kā no senseniem laikiem cilvēki iegūst sāli, iztvaicējot jūras ūdeni. Fotogrāfijās Jūs varat sameklēt, cik mākslinieciski skaisti sāls smalkie graudiņi un mirdzošie kristāliņi izgulsnējušies uz Elizabetes zilajiem škīvīšiem pēc pāris dienu pacietīgas gaidīšanas.
Zināms, ka zinātniski- pētnieciska darbošanās ne tikai attīsta izziņas interesi un veido izpratni par dabas norisēm visapkārt, bet arī ceļ bērnu pašapziņu.
Noslēguma eksperimentu – izplaucēt baltu ūdens rozi – veica katrs pasākuma dalībnieks, liels vai mazs. Visi lika ūdenī aizvērtus ziediņus un vēroja, kā tie acu priekšā atveras, saplaukst. Baltu ūdensrožu pilni trauki!
Otrajā pasākuma daļā par pārsteigumu parūpējās bēbīšu klasītes vecāki: tā bija Jēkaba solo izrādīte “Zeltmate un trīs lāči”, kurā mamma ar tēti palīdzēja Jēkabam izstāstīt skatītājiem viņa iemīļoto pasaku un mazā Rendija noskaitīja garu dzejolīti. Pēc saudzīgā klusuma, kāds iestājās, vērojot abas uzstāšanās, varēja spriest, ka visi ar apbrīnu baudīja bērnu valodas neparasto, trauslo un reizē tik daudzsološo skaistumu. Nav daudz pasaulē tik brīnumainu lietu kā šī! Un tas ir liels vecāku ikdienas uzdevums – nodarboties ar bērnu. Ģimene ir bērna pirmā skola, kur tiek ielikti pamati trīs vissvarīgākajām pamatprasmēm – klausīties, koncentrēt un noturēt uzmanību un runāt.
Tāpat brīnišķīgi izskanēja latviešu bērnu literatūras klasika Elizabetes izpildījumā – “ Ciku, caku, caku, šuju lellei jaku” un vasaras tautas dziesmiņas, kuras lielie bērni bija izvēlējušies paši. Piemēram, Madara zināja noskaitīt Jāņu tautas dziesmiņu, kurā pieminētas puķes – madaras.
Mazā Katrīna un Šarlītis droši pa vidu lielajiem baudīja trakulīgo lietus deju un Vivaldi mūziku.
Pasākumā visus priecēja Sibillas un Madaras perfektie tērpi un izrādei pieskaņotie sejas apgleznojumi. Mamma Konstance, nu ir viena talantīga grimētāja un tērpu darinātāja! Meitenes visu vakaru jutās lieliski, jo ieguldītais darbs un uzmanība balstīja un cēla viņu pašapziņu.
Voldemāram bija īstens vilka deguns un aste, kuru pielikt vai noņemt varēja tikai vinš pats vai tētis! Bērni vienmēr tik pateicīgi prot atalgot pieaugušo veiksmīgo sadarbību!
Fotografijās varat redzēt, kā Linardam labi piestāvēja meistara ūsas un bārdiņa un kā Kristaps nu bija īsts lācis, ar visu lāča melno degungalu un rūkšanu arī.
Francīša šarmantais miers un labā apņēmība izrādītē izdarīt visu ar smaidu un labā noskaņojumā, lai arī vārdi vēl nedodas tik viegli izrunājami, bija miljona vērti!
Un mūsu Abru taisītāja piedzīvojumi bija īsti piemēroti karstajam laikam, tik dabiska likās viņa vēlme “atšauties”(kā teikts pasakā) zem lielā ēnainā ozola.
Kad izrādes beigās, palīdzot bitītēm savākt lāča nočiepto medu, gājām “ Kas dārzā?”, Voldemārs, ārpus aplīša palicis, sauca: “Kas mani ņems rotaļā?!”
Arvien vairāk bērni iemīl latviešu tautas rotaļas, jo tās palīdz brīvi komunicēt, justies piederīgiem, gaidītiem, varošiem un priecīgiem.
Tā jājūtas bērniem, lai tas potenciāls, kas katrā no viņiem ielikts, saziedētu kā mūsu dziesmiņā ieviņas zari – deviņiem ziediem!

Pasākuma noslēgumā visi ļāvāmies baudījumam pie Elizabetes mammas – Evijas klātā galda. Tik skaists, krāsaini vilinošs un gards bija cienasts! Nu izlaiduma cienīgs galds!
Tautas gudrība ir kā laiku upē izskalojies zelta grauds, un tā saka: viss ir labs, kas labi beidzas!
Lielu lielais paldies visiem vecākiem par apņēmību un savos bērnos un skoliņas darbā ieguldīto laiku un mīlestību visa pirmā mācību gada garumā!
Jaukus saulgriežus un skaistas brīvdienas visiem!”

FOTO: no Martina Grūbes un Sergeja Šinauska personīgajiem arhīviem