Dubultpilsonība – ārvalstīs dzīvojošo un dzimušo latviešu drošākā saite ar Latviju

Nākamajam parlamenta sasaukumam ir jāgroza Pilsonības likums, paredzot iespēju ārvalstīs dzīvojošiem latviešiem, ārvalstīs ilgstoši strādājošiem Latvijas Republikas pilsoņiem un ārvalstīs dzimušiem Latvijas Republikas pilsoņu pēcnācējiem iegūt dubulto pilsonību. Tā šodien, 8. jūlijā, lēma “Vienotības” valde, liecina partijas mājas lapā pieejamā informācija.

Pašreiz spēkā esošais likums liedz iegūt dubultpilsonību tiem latviešiem, kuri jau ilgstoši strādā ārvalstīs un var pretendēt uz mītnes zemes pilsonību. Tāpat ārvalstīs Latvijas pilsoņu ģimenēs dzimst bērni, kuriem ir liegta iespēja saņemt – dubulto – mītnes zemes un Latvijas – pilsonību.

“Vienotības” priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis pauž pārliecību: „Latvijas valstij jārīkojas gudri un tālredzigi. Spēkā esošās likuma normas, kas liedz dubulto pilsonību radušās pirmskara starptautiskās prakses kontekstā un neatbilst mūsdienu pasaules globālajiem, dinamiskajiem procesiem. Cilvēku brīva pārvietošanās, ilgstoša profesionālā darbība ārpus savas valsts, ir pilnībā mainījusi daudzu valstu attieksmi par labu dubultpilsonības ieviešanai. Tā ir iespēja nodrošināt ciešu saikni ar savas izcelsmes valsti, motivēt cilvēku vai viņa pēcnācējus pēc gadiem atgriezties savā vai vecāku dzimtenē.”

Ģ.V. Kristovskis norāda: „Šāds risinājums joprojām ir vienlīdz svarīgs kā II pasaules kara politisko bēgļu paaudzei, to pēcnācējiem, kā arī daudziem Latvijas iedzīvotājiem, kuri pēdējos gados ir devušies darba gaitās uz Īriju, Lielbritāniju un citām valstīm.”

“Vienotības” līdzpriekšsēdētājs Aigars Štokenbergs stāsta: „Esmu personīgi saskāries ar dramatisku stāstu, kur mātei ir tikušas laupītas jebkādas iespējas aizstāvēt sava bērna tiesības. Pie manis savulaik vērsās Mirjana Ādamsone, kuras bērnu patvaļīgi uz Austrāliju aizveda bērna tēvs. Esošais Pilsonības likums neļauj Mirjanas bērnam iegūt Latvijas Republikas pilsonību, ja bērns jau ir ieguvis Austrālijas pilsonību. Šajā situācijā Latvijas valsts nevar aizstāvēt bērnu, un arī māte ir nostādīta bezizejas situācijā. Pilsonības likuma grozīšana dotu jaunas iespējas gan Mirjanai, gan citām mātēm, jo līdzīgu stāstu nav mazums.”

Pilsonības likums pašlaik liedz iegūt dubultpilsonību arī personām, kuras nav reģistrējušās vai nevarēja reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā līdz 1995. gada 1. Jūlijam. Pēc Pasaules brīvo latviešu apvienības datiem, ārvalstīs patlaban dzīvo apmēram 23 000 latviešu, kas ir Otrā pasaules kara bēgļi un viņu pēcnācēji, kas dažādu iemeslu dēļ nereģistrējās vai nevarēja reģistrēties līdz norādītajam laikam.

„Attieksme pret dubultpilsonību ir arī jautājums par valsts nākotni. Piemēram, ja Īrijā dzimuša bērna vecāki šajā valstī ir nodzīvojuši 3 gadus, šiem bērniem automātiski pienākas arī Īrijas pilsonība. Neoficiālā statistika liecina, ka daudziem Īrijā dzimušajiem bērniem automātiski tiek piešķirta Īrijas pilsonība, un viņi netiek reģistrēti kā Latvijas pilsoņi. Tas nozīmē, ka Latvijas valsts izsēj un zaudē savus bērnus. To nedrīkst pieļaut. Esmu pārliecināts, ka ir jākoriģē Pilsonības likums, lai Latvijas pilsoņu pēcnācēji formālu iemeslu dēļ nezaudētu vai neatteiktos no Latvijas pilsonības. Valsts politikai ir jābūt vērstai uz savu pilsoņu skaita saglabāšanu un rūpēm par viņu pēcnācējiem. Tas ir Latvijas valsts un nācijas, mūsu kultūras un savdabības pastāvēšanas jautājums,” uzsver “Vienotības” priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis.

FOTO: baltic-ireland.ie