Viltus precību skaits Īrijā joprojām pieaug

Viens no Īrijas galvenajiem laulību reģistratoriem Dennis Prior apgalvo, ka 10-15% visu valstī veikto civilo ceremoniju ir “viltus laulības”, kuru vienīgais mērķis ir izvairīties no imigrācijas ierobežojumiem, vēsta The Irish Times.
Īrijā joprojām plaukst un zeļ plaši izplatīta shēma – ārpus Eiropas Savienības valsts pilsonis (parasti no Pakistānas un Indijas) vispirms apprec ES pilsoni un pēc tam pieprasa uzturēšanās atļauju valstī.

Saskaņā ar direktīvu, kas Īrijā stājās spēkā 2006.gadā, ES pilsoņu laulātajiem un ģimenes locekļiem, kas nav ES valstu pilsoņi, ir tiesības brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā. Īrijas valdība centās ierobežot šīs tiesības, apgalvojot, ka tā tiek veicinātas viltus laulības, taču 2008.gadā zaudēja Eiropas Kopienu tiesā un kopš tā laika pastāv ļoti ierobežotas iespējas, kas ļauj noraidīt uzturēšanās atļauju pieteikumus.
Health Service Executive austrumu reģiona laulību reģistratoru vadītājs norādīja, ka aizdomas par fiktīvām laulībām pastāv attiecībā uz vairākiem simtiem gadījumu gadā un tas ir “nomācoši un demoralizējoši.” Laulību reģistratoriem pašlaik ir ierobežotas iespējas bloķēt šādas laulības, bet tiek apsvērta iespēja ieviest detalizētas intervijas, līdzīgi kā tas notiek pirms “zaļās kartes” saņemšanas, un tas varētu palīdzēt identificēt savienības patiesumu.
“Es esmu redzējis laulību ceremonijas, kad bija vajadzīgi divi tulki, un bija skaidri redzams, ka līgava un līgavainis nespēj viens otru saprast,” stāsta Dennis Prior. “Ir arī citi rādītāji : vīrietis iesniedz visus sievietes dokumentus, līgava un līgavainis nezina viens otra adresi, līgavai ceremonijā klāt nav draugu, kā arī vieni un tie paši cilvēki bieži apmeklē vairākas laulību ceremonijas.”
Dennis Prior norāda, ka viltus laulību problēma vairāk attiecas uz civilajām ceremonijām, jo garīdznieki pirms salaulāšanas baznīcā tiekas ar pāriem vairākas reizes.
Denis Prior informēja, ka tiek saņemti arvien vairāk iesniegumu no laulību reģistratoriem par aizdomām par viltus laulībām. Viens vai divi šādi pieprasījumi nedēļā nozīmē, ka 10-15% laulību varētu būt fiktīvas.
Centrālais laulību reģistrāciju birojs un Sociālās aizsardzības departaments ir izstrādājuši jaunas pamatnostādnes reģistratūrām, kas jāievēro, konstatējot mēģinājumu slēgt viltus laulību, un ļauj mainīt laulību intervijas procesu. Tomēr, lai intervētājiem būtu tiesības uzdot papildus jautājumus, ir nepieciešams mainīt likumdošanu. Tikai jaunajā Imigrācijas likumprojektā, kas vēl nav pieņemts, pirmo reizi ir definētas viltus laulības, tāpēc pagaidām Īrijā nav mehānisma, kas ļautu atzīt par nelikumīgām fiktīvās laulības imigrācijas nolūkos vai precības par naudu. Pašlaik reģistratori pirmslaulību intervijā uzdod tikai pamata jautājumus, piemēram, noskaidro pāra vārdus un adreses. Ja likumdošana tiks izmainīta, tad laulību pretendenti varētu saskarties ar detalizētākiem jautājumiem, piemēram, kā tie pirmo reizi satikās, ko ēd brokastīs, ja dzīvo kopā, kā arī viņiem būs jāuzrāda kopīgas fotogrāfijas.
Pagaidām vienīgais ceļš, kā vērsties pret fiktīvo precību izmantotājiem savtīgos nolūkos, ir apsūdzēt par citiem noziedzīgiem nodarījumiem – divlaulību, viltotu dokumentu lietošanu vai imigrācijas noteikumu pārkāpumiem, un izraidīt no valsts. Gardas operācijas Charity ietvaros par šiem nodarījumiem jau ir veikti vairāki aresti un notiek izmeklēšana.
2006. gadā uzturēšanās atļaujām Īrijā, pamatojoties uz laulībām ar ES pilsoni, pieteicās 1207 cilvēki, bet 2009.gadā – jau 2129. Šī gada pirmajos sešos mēnešos 1182 personas, kas nav ES pilsoņi, pieteicās uzturēšanās atļaujām uz šī pamata. Visvairāk pieteikumu – 223 – saņemti no Pakistānas pilsoņiem un gandrīz trešdaļa šo pieteikumu (95) balstās uz nesen noslēgtām laulībām ar Latvijas pilsonēm. Vēl ir iesniegti 131 pieteikumi no Nigērijas pilsoņiem (13 no tiem ir precējušies ar Latvijas pilsonēm) un 71 – no indiešiem (27 sievas ir no Latvijas).
Kopš 2002.gada uzturēšanās atļaujas Īrijā kopumā ir pieprasījuši 1235 Pakistānas pilsoņi un 393 pieteikumu pamatā ir laulības ar Latvijas pilsonēm.

FOTO: Agnese Liepiņa