Ārzemnieku bērnus neuzņem prestižajās Īrijas skolās
Īrijas Ekonomikas un sociālo pētījumu institūts (ESRI) brīdina, ka vērojama bīstama tendence, jo puse iebraucēju bērnu mācās sākumskolās, kurās viņi veido vairāk nekā 20% no skolnieku kopskaita. Salīdzinājumam, valstī ir 3300 sākumskolas un 40% no tām ārvalstnieku bērnu nav vispār.
Lielāks ārzemnieku īpatsvars konstatēts pilsētu un lielākajās skolās, kā arī par mazāk prestižām uzskatītajās skolās. Līdz ar iebraucēju bērnu skaita pieaugumu skolā, pieaug uzskats, ka konkrētā skola nav pietiekoši prestiža.
Ļoti maz imigrantu bērnu ir Gaelscoileanna (skolās, kurās mācības notiek īru valodā) un ESRI pētnieki uzskata, ka galvenais iemesls tam ir angliski nerunājošo ārzemnieku ģimeņu nevēlēšanās apgūt vēl kādu papildus valodu.
Tika veikts pētījums, apsekojot 735 sākumskolas un 448 vidusskolas. Rezultāti liecina, ka Īrijā skolās ir lielāka nacionalitāšu dažādība nekā citās Eiropas valstīs. Sākumskolās ir apmēram 10% jeb 45700 iebraucēju bērnu, bet vidusskolās – 6% jeb 18000. Aptveni 70% šo skolnieku nav no angliski runājošām valstīm. Deviņās no desmit vidusskolām mācās arī ārzemnieki, bet viņu īpatsvars ir samērā neliels – starp 2% un 9%.
ESRI norāda, ka pēc uzņemšanas kritērijiem Īrijas skolām ir tendence dot priekšroku vietējiem iedzīvotājiem, jo īpaši, ja vecākiem ir jāpiesakās savlaicīgi, un priekšroka tiek dota jau esošo skolnieku brāļiem un māsām. Daudzi iebraucēji valstī ir salīdzinoši nesen un viņi ir arī ļoti mobili. Tā rezultātā viņu bērni var iekļūt tikai tajās skolās, kurās nav pieteikts pietiekoši daudz skolnieku. Īru vecāki “no iekšienes” labāk pārzina izglītības sistēmu, tāpēc viņiem ir lielāka iespēja veiksmīgi vienoties par bērna iekļūšanu sev vēlamā skolā. Savukārt valstī iebraukušajiem vecākiem nav zināšanu par to, kā sistēma darbojas.
Īru Nacionālā skolotāju organizācija (INTO) pauž bažas par to, ka dēļ angļu valodas skolotāju skaita samazināšanas skolās imigrantu bērni zaudē būtisku mācību atbalstu. Pagājušajā gadā valdība samazināja gandrīz 500 angļu valodas skolotāju vietas sākumskolās, un paredzams, ka līdzīgs skaits tiks samazināts arī šogad, tā kā jaunās vadlīnijas paredz atbalstu angļu valodas mācīšanā tikai uz diviem gadiem. INTO uzskata, ka divu gadu laikā bērns gūst tikai paviršu izpratni par valodu. Lai jaunpienācēji sasniegtu tādu valodas prasmi, ka viņi spēj angļu valodā mācīties tādus priekšmetus, kā, piemēram, zinātni un ģeogrāfiju, vajadzīgi 5 līdz 7 gadi.
FOTO: baltic-ireland.ie
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie
redakcija: info@baltic-ireland.ie
Kaarteejais pasuutitais raksts…..
Zinu cilveku kas ir Irija macijies tikai pusotru gadu, bedzis loti labi vidusskolu(turklat labaki rezultati par Iriem) un patreiz usak studijas prestiza muzikas skola. Turklat shis cilveks nak no mazpilsetinas skolas- kura uzskatu ir sniegta perfekta izglitiba! un lika eksamenus gan minetaja geografija, biologija,maksla ,muuzika,angluvaloda….
par iestashanos- vajaga pashu berniem intereseties skola- katra skola ir karjeras skolotaja,kas sniedz informaciju par talakm iespejam izglitoties,un IZSKAIDRO ka darbojas iestasanas sistemas, kas jadara….
Kristīne, varbūt, pirms komentēt, izlasi VISU rakstu, ne tikai virsrakstu…
Tajā runāts par sākumskolām – kāds karjeras skolotājs sākumskolas bērniem??????? Un kāds tam visam sakars ar 4gadīgā bērna iestāšanos skolā, ja vecākiem vienkārši pajautā – vai jūs esat katoļi un saņemot atbildi – nē, seko paskaidrojums, ka šī ir katoļu skola, līdz ar to jums šeit vietas nav. Un Īrijā 90% sākumskolu ir katoļu skolas… Nez kā varētu izskaidrot, ka 40% sākumskolu nemācās NEVIENS ārzemnieku bērns??? Neba jau nu ar to, ka to tuvumā neviena iebraucēju ģimene nedzīvo, kuru bērnam pēc likuma pienāktos vieta tuvākajā skolā…
Šo “pasūtījuma rakstu” starp citu ir rakstījuši īri un secinājumus izdarījuši īri. Un es 100% tam piekrītu, jo esmu dzirdējusi ļooooti daudz stāstus par to, ko iebraucējam nozīmē iedabūt bērnu labā skolā.
Pilnīgi piekrītu Lainei, man arī ir pieredze ar to, ka prestižā skolā negrib uzņemt iebraucējus, aizbildinoties ar to, ka nav vietu, kaut tai pašā laikā īru bērni tiek uzņemti. Tas gan arī ir atkarīgs no direktora, jo tai pašā skolā mācās iebraucēju bērni, kuri tika uzņemti laikā, kad skolu vadīja cits direktors. Ir jābūt ļoti apdāvinātam cilvēkam ar labām angļu valodas priekšzināšanām, lai pēc pusotra gada mācīšanās varētu nokārtot eksāmenus augstā līmenī svešā valstī.
Krīstīn, kurš vēl ir bijis pasūtījuma raksts? Un kurš ir pasūtītājs? Šajā gadījumā laikam Independent pasūtīja pārtulkot
http://www.independent.ie/education/latest-news/esri-warns-schools-over-ghetto-risk–to-immigrants-2327357.html
Vai RTE, vai paši Economic and Social Research Institute? Jo šī tēma bija visās īru ziņās.
Manu meitu nepieņēma tuvākajā skolā. It kā var sūdzēties, bet diez vai tas uzlabos attieksmi pret bērnu, ja skolā būs ticis ar sūdzības palīdzību. Mūsu draugu ģimene bērnu palaida gadu vēlāk skolā, jo tajā gadā, kad vajadzēja sāk mācīties, it kā par vēlu pieteicās.
Un pilnīga taisnība jau ir, ka mēs nezinām situāciju. Samainam dzīves vietu un bērnus laižam tuvākajā skolā un tikai tad ieraugam, ka puse klases nakeri.
Tas pats jau ir arī ar ārstiem. Latvijā zinājām pie kuriem ārstiem iet un pie tiem arī gājām, nevis pie pirmā, kas pagadās. Te, ja iepriekš nav ievākta informācija, mēs nezinam, kurš ārsts skaitās labs, kurš ne visai. Ieejam pie pirmā un, ja nepaveicās, sanāk šausmināties, kāda te medicīna.
Tā kā, Kristīn, lēnām pār tiltu!
mes ritdien iesim skola pieteikties,pagajusaja nedela nebija formas,un man uzdeva jautajumus tikai divus….vai dzivojam saja ciematina un vai berns ir katolis,uz abiem atbildeju jaa,kautgan religiski neesam,musu skolina ari skaitas laba,nu redzesim,tiksim vai nee,bet atbildiga atbildeja,ka vietu esot daudz……es ceru,ka vini neprasis nekadu religijas pieradijuma papiru,mums tada nav.
Tika veikts pētījums, apsekojot 735 sākumskolas un 448 vidusskolas.
ir veikts petijums ari vidussmkolas un tajas ir katra karjeras skolotaja!
Katram ir sava taisiba un sava pieredze, bet nevar pec viena gadijums merit visu un visus. Man ir 8 berni un visi macas loti labas skolas, pirmais komentars bija par manu vecako meitu, kura atbraucot uz Iriju runaja angliski loti slikti, bet gada laika vina pabeidza skolu ar loti augstu vertejumu, nemot vel vera to, ka vina macijas meitenu skola, kura katolismu maca katru nedelu, mes uzreiz pateicam, ka neesam katoli, esam kristiesi, nebija problemu un ari parejiem berniem nav bijusas problemas…
Karjeras skolotaji bija loti pretimnakosi un izpalidzigi, palidzeja atrast labu augstskolu, kur turpinat studijas, sevi ir japierada, protams, nevar slinkot, musu berniem saja valsti ir lielas iespejas, tikai tas ir jaizmanto, pasiem jabut uzcitigiem un neatlaidigiem, mes esam svesa zeme un sevi japierada no tas labakas puses, tad cienis gan mus, gan musu bernus.
Te tika nezin kapec ari mineta medicina, tad jasaka atkal, mums nebija nekadu problemu, 2 menesu laika mums visiem bija medikalkartes, dakteri labi, zinosi, izpalidzigi, ta vien izskatas, ka neesam uz vienas salas…:))
Loti atvainojos, ja esmu kadu aizskarusi, tas nebija ta domats, es tikai velejos padalities, ka nav nemaz tik slikti, vismaz mums un loti daudziem mums zinosiem cilvekiem – Limerika, Corka un citur… lai visiem jauks vakars…
Es arī droši vien būtu apmierināta ar medicīnisko aprūpi, ja man būtu Medical Card.
Bet ne pa to runa, Daina un Arigo, vai jūs īru ziņas nelasāt vispār? Ja slimās nieres vietā izgriež veselo (un tādu piemēru ir daudz), tad pats vari būt “uzcītīgs” līdz nelabumam, bet esi cietis ārstu paviršības dēļ tā vai tā.
Bet kas attiecas uz rakstu, tad iebraucēju kopienu neveido tikai latvieši, tas arī jāņem vērā. Pie tam, rakstā jau nav teikts, ka 100% visi iebraucēji mācās sliktās skolās. Kā jau te iepriekš tika minēts, vispirms vajag izlasīt rakstu nevis tikai virsrakstu.
Medikalkarti var noformet jebkurs, tikai jadara tas…bet ja runa par arstiem, tad Latvija medicina ari nav aukstakaja limeni, ari notiek visadi negadijumi un parpratumi, katra valsti savi plusi un savi minusi… ja mes esam izvelejusies so valsti, tad nav janoniecina taa…
Nē, Medical Card var dabūt tikai maznodrošinātie – your total income is taken into account in the means test for the medical card.
Jā, esmu izvēlējusies šo valsti, cienus īrus, man patīk šī zeme, bet tas jau neliedz objektīvi skatīties uz lietām. Ir tā kā ir, nevis uh un ah, viss tik labi, viss tik skaisti, ne tā? Pie tam, raksts jau ir pašu īru viedoklis par izglītības sistēmu. Gan jau ka tas institūts ir pētījis situāciju izglītības jomā. Noliedzot rakstā teikto jau sanāks baigā necieņa pret īru viedokli!
nu par dakteriem labāk nerunāsim,kādi te celtnieki -tādi dakteri,es sevi gan viņu rokās centīšos nenodod,labāk aizbraukšu uz Lv,lai nu kas ,bet Latvijā tomēr medicīna ir augstā līmenī,tikai žēl ka maksā ubagu algas mūsu (Lv) medicīnas darbiniekiem..
Nu tad tiesam katra,m savs viedoklis, laikam katrs sanem to ko ir pelnijis, pret sevi personigi un saviem berniem esmu sanemusi vislabako aprupi, lai Jums veicas….
Esmu katole, berni un virs katoli, bet gaju uz skolu ar masas berninu, lai pienemtu.
Masas berninsh pareizticigais. Pienema skola.
Ne jau ticibaa vaina- vini grib zinat vai ir kadi pazinas, radinieki un kaimini, kas to gimeni pazist.
Nokartot bernam vietu skola vai bernudarza ir looti gruti arii Latvijaa.
Kursh audzinatajs-skolotajs velesies palikt ar berninu pec skolas uz 3-4 stundam, ja berna vecaki neatnaks pakal mazulim?!
Par “jocigajiem” nerunasim, kam vairak par 5 berniem….
Vini ari Latvijaa visiem cilvekiem kaapj uz galvas!
Un, ir gudraakie par visiem…
Nebaidieties nokartot Medical Card.
Irija 70% cilveku ir Medical Card vai GP Visit Card.
Neesiet iedomigi!