Vēstniecības uzmanības centrā fiktīvo laulību upuri

Mainoties laikiem un (ne)tikumiem, mainās arī Latvijas Republikas vēstniecības Īrijā darba kārtība. Pēdējo mēnešu laikā vēstniecības Konsulārās nodaļas ikdienas pienākumos ietilpst arī darbs ar “līgavām”, kuras cietušas no fiktīviem laulību piedāvājumiem.
Par 2010. gada 3. ceturksnī paveikto portālam baltic-ireland.ie stāsta Latvijas Republikas vēstniecības Īrijā Padomniece, Konsulārās nodaļas vadītāja Vija Buša (attēlā):

“Latvijas vēstniecībā Īrijā 2010. gada 3. ceturksnī personas kods tika piešķirts 109 bērniem, bet no šī gada sākuma Latvijas pilsonībā kopā reģistrēti 320 bērni. Populārākie reģistrētie vārdi meitenēm Sofija (3), Karolina (2), Amanda (2), Diāna (2) un Evelina (2), bet zēniem Daniels (4), Maksims (3), Neitans (2), Kristiāns (2), Alans (2), Adrians (2), Dominiks (2), Emīls (2) un Aleksandrs (2).

2010. gada 3. ceturksnī vēstniecība sniegusi palīdzību četru mirušo Latvijas pilsoņu repatriācijā, citos gadījumos repatriācija notikusi bez vēstniecības līdzdalības. Vēstniecība vērš uzmanību uz to, ka repatriācijas izmaksas nāves gadījumos ir ievērojamas – 3000 – 4000 EUR Īrijas apbedīšanas birojiem un vēl papildus izmaksas Latvijas apbedīšanas pakalpojumu sniedzējiem. Ne vienmēr pēkšņas nāves gadījumos ir pieejamas sociālās iemaksas pietiekamos apmēros, lai apbedīšanas pabalsti segtu šādus izdevumus. Risinājums varētu būt atbilstoša veselības un dzīvības apdrošināšana, kas paredz arī repatriācijas izdevumu segšanu. Diemžēl iepriekšējā ceturksnī vēstniecībai zināmajos gadījumos neviena mirusī persona nav bijusi apdrošināta. Vēstniecība aicina pievērst lielāku uzmanību veselības un dzīvības apdrošināšanai.

Šī gada trešajā ceturksnī vēstniecībā ir saņemts viens pieteikums laulības reģistrācijai Latvijā, izsniegtas 177 atgriešanās apliecības, saņemti 299 pieteikumi pasu noformēšanai, izsniegtas 88 dažādas izziņas. Trešajā ceturksnī tika organizētas arī 10. Saeimas vēlēšanas, tai skaitā balsošana pa pastu. Saeimas vēlēšanu dienā 2. oktobrī vēlēšanu iecirknī Dublinā nobalsoja 818 vēlētāji, kas ir par 281 vēlētāju vairāk nekā 9. Saeimas vēlēšanās, kad Īrijā (Dublinā un Korkā) kopumā piedalījās 537 balsotāji.

Pēdējo mēnešu laikā vēstniecībā pēc palīdzības ir vērsušās daudzas Latvijas pilsones, kuras lūgušas palīdzību kā fiktīvo laulību upuri. Samaksa par laulību reģistrāciju, lai trešo valstu pilsoņi, pārsvarā Pakistānas, Nigērijas, Indijas un Bangladešas pilsoņi, varētu saņemt uzturēšanās atļauju Īrijā (Eiropas Savienībā), bieži vien tiek solīta salīdzinoši liela. Taču visbiežāk šis „pakalpojums” netiek apmaksāts vispār, bet tiek iegādāta tikai biļete uz Īriju, apmaksāta pārtika, drēbes un telefons uz laiku, kamēr tiek noslēgta laulība un iesniegti dokumenti imigrācijas dienestā. Parasti „līgavām” tiek atņemtas pases un dzimšanas apliecības, lai ar viņu dokumentu palīdzību saņemtu Īrijas uzturēšanās atļauju, uz viņu vārda atvērtu bankā kontus un noformētu kredītus automašīnu un māju iegādei, liekot parakstīties uz dokumentiem, kuru saturu „līgavas” neizprot nepilnīgo angļu valodas zināšanu dēļ. Vēlāk bezpalīdzīgā situācijā atstātās Latvijas pilsones bez vēstniecības vai Īrijas policijas palīdzības nespēj pamest mājvietu, kurās izmitinātas, pat nerunājot par atgriešanos Latvijā, jo nav ne naudas, ne dokumentu. Īpaši sarežģītas un smagas situācijas veidojas gadījumos, kad fiktīvajās laulībās iesaistās vai tiek iesaistītas sievietes, kuras nepārvalda angļu valodu un kurām ir līdzi nepilngadīgi bērni, nereti zīdaiņa vecumā. Ir arī gadījumi, kad sievietes, kuras tiek iesaistītas fiktīvās laulības, tiek seksuāli izmantotas un cieš no vardarbības.

Vēstniecība aicina uzmanīties fiktīvo laulību piedāvājumu gadījumos – šādu laulību vienīgais mērķis ir radīt apstākļus, lai laulātais saņemtu uzturēšanās atļauju Eiropas Savienībā, bez nolūka izveidot ģimeni.”

FOTO: Arvis Ziemelis