No 10. līdz 21. novembrim ar Dublinas Domes atbalstu visā pilsētā notiek pasākumu cikls ar nosaukumu „Innovation Dublin 2010”. Pagājušajā gadā tas tika rīkots pirmo reizi un guva lielu pilsētnieku atsaucību, jo rezultāts pārsniedza visas cerības – 465 pasākumus apmeklēja vairāk kā 40000 cilvēku. Līdz ar to tika nolemts to iedibināt kā tradīciju.
Pasākuma galvenais mērķis ir sniegt visiem dubliniešiem iespēju izteikties, apspriest un veicināt jauninājumus pilsētā. Uzņēmēji, studenti, mākslinieki, lielākas un mazākas korporācijas visā Dublinā veido virkni visvisādu pasākumu. Notiek semināri, diskusijas, izstādes, izrādes un konkursi – par visdažādākajiem jaunu ideju tematiem. Vakar, 15.novembrī, Dublinas Domē notika seminārs, kurā bija uzaicināti visi etnisko minoritāšu pārstāvji. Semināra galvenā ideja – kādā veidā etnisko minoritāšu biznesa daudzveidība varētu veicināt ekonomisko uzplaukumu Dublinā un arī visā valstī. Semināru atklāja Dublinas Domes Integrācijas nodaļas vadītājs Gerry Folan. Viņš vairākkārt uzsvēra, ka tieši ārzemnieki ir tie, kuri veicināja neseno Īrijas ekonomisko uzplaukumu. Savukārt Peter Smyth no IME (Institute of Minority Entrepreneurship), iedziļinoties vēsturē, stāstīja, ka ieceļotāji jau no seniem laikiem ir spēlējuši īpašu un pozitīvu lomu Īrijā. Visas lielākās pilsētas šeit dibinājuši ārzemnieku ieceļotāji. Piemēram, vikingi ir dibinājuši gan Dublinu, gan Waterfordu, arī Wexfordu, Korku un Limeriku. Vēsturiski īri ir piedzīvojuši vairākas emigrācijas, kuru rezultātā Īrijā tagad dzīvo mazāk kā desmitā daļa no visiem īriem. Tā ir laba skola. Un ne tik sen Amerikā uz iestāžu un krogu durvīm ir bijis rakstīts – „Aizliegts ienākt suņiem, melnajiem un īriem”. Piemērs, kurš nedrīkst atkārtoties.
Diskusijās dalībnieki stāstīja par savu pieredzi gan sadzīvē, gan biznesā. Piemēram „Kohinoor Foods” un „Punjab Balti” dibinātājs Hyat Syed prezentēja savu 1988. gadā uzsākto nu jau visiem zināmo ātro ēdināšanas restorānu un pārtikas biznesu. Cik „viegls” ir bijis šis biznesa attīstības ceļš? Tika uzdoti dažādi jautājumi, piemēram, kāpēc šad un tad Īrijā ir pamanāma tendence pirmām kārtām pieņemt darbā īrus un tikai pēc tam visus pārējos. Kāpēc šodien no visiem Īrijas biznesiem tikai 12,6 % pieder ne-īriem? Kas veicina un kas kavē etnisko minoritāšu biznesa uzsākšanu un attīstību? Lai arī pavīdēja kādas domstarpības, tomēr nobeigumā tika uzsvērts, ka ārzemnieku veidotais bizness Īrijā ir krietni inovatīvāks, un bieži uz augstāka līmeņa. Nenoliedzami, ka visdažādāko barjeru nojaukšana ir viens no tuvākās nākotnes darbiem. Izskanēja aicinājums etniskajām minoritātēm nākt ārā no savām komūnām un aktīvāk piedalīties sabiedriskajā dzīvē, pacensties to daudzveidot un dažādot. „Jūs esat mums, īriem, vajadzīgi!”, uzsvēra kāda semināra dalībniece, „You can!”
FOTO: baltic-ireland.ie
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie