2010. gads – priesteris Andris Solims

“Pēdējais civilā gada mēnesis straujiem soļiem tuvojas uz beigām, atnesdams visā Eiropā nepieredzētu aukstumu un sniega dāsnumu, kas ļoti labi bija jūtams arī Īrijā. Bija neparasti vērot balto sniega segu, kas biezā kārtā pārklāja Dublinas ielas, mājas, paralizējot ierasto transporta un cilvēku satiksmi. Bērni priecājās par iespēju neiet skolā vairākas dienas, bet pieaugušie ar mokām tika uz darbu, vai arī bija spiesti to kavēt, jo daudzviet transports vispār nefunkcionēja, līdzīgi kā Ziemassvētkos.

Tādām straujām klimata pārmaiņām daudzas Eiropas siltākas zemes nebija gatavas. Tomēr cilvēks ir vienreizēji apbrīnojama Dieva radība, kas ir spējīga pielāgoties izdzīvot un dzīvot pat vissmagākajos apstākļos, jo gara stiprums dod spēku un gudrību izturēt pat vislielākos dzīves pārbaudījumus.
Aplūkojot aizejošo 2010. gadu, var secināt, ka tas nav bijis vieglāks par iepriekšējo, it sevišķi ekonomikā, kas nebūt nav uzlabojusies, bet drīzāk pasliktinājusies daudzviet pasaulē, arī Īrijā, par ko liecina milzīgie kredīti un parādi. Nav bijis viegls šis gads arī Īrijas baznīcas dzīvē, sakarā ar atklātajiem pārkāpumiem no klēra puses. Taču nevar visu redzēt tikai melnās krāsās un apvainot līdz ar to visu Kristus Baznīcu, ka tā ir norakstīta un kaitīga. Lasot milzīgos pārspīlējumus un apvainojumus masu mēdijos, var likties, ka Baznīca ir padarīta par pedofilu perēkli un seksuālo maniaku, kas nemitīgi uzbrūk saviem upuriem. Ja kāds ģimenes loceklis ir narkomāns vai dzērājs, zaglis vai bandīts, tas nenozīmē, ka par to ir jācieš visai ģimenei, kuru līdzīgi apvaino visos tajos noziegumos, ko tā nav darījusi. Tāpēc būtu jāpiebremzē ar pārsteidzīgiem un nepamatotiem apvainojumiem pret visu Baznīcu, tās klēru un vadītājiem. Neaizmirsīsim, ka paša Kristus izraudzīto apustuļu vidū atradās nodevējs, jo sātans nekad nerimsies cīņā pret šo Baznīcu, tomēr Jēzus apsolīja, ka „elles vārti to neuzvarēs”. Visos laikos ir bijuši dažādi elles un pasaules uzbrukumi Baznīcai un kristiešiem, tāpēc nevar nepamanīt arī mūsu laikos pastiprināto elles spēku agresivitāti, kas bija tik ļoti jūtama šajā gadā, kas tika veltīts tieši priesteriem kā Priesterības gads. Tas aizsākās Romā 2009. gada 19. jūnijā – Vissvētākās Jēzus Sirds svētkos, un noslēdzās tajos pašos svētkos 2010. gada 11. jūnijā. Man personīgi bija iespēja un laime piedalīties Priesterības gada noslēguma svinībās Romā, apvienojot to ar iepriekš veikto svētceļojumu uz Spānijas lielāko svētceļojumu svētvietu Santiago de Compostela, kur atrodas apustuļa Jēkaba Vecākā relikvijas, par cik šis gads paralēli bija veltīts arī svētajam apustulim Jēkabam (25.07.). Bija arī iespēja apskatīt skaisto Barselonu un apbrīnot pasaules arhitektūras pērli – La Sagrada Familia katedrāli, ko projektēja un sāka būvēt slavenais spāņu arhitekts Antonio Gaudi. Šo apbrīnojamo dievnamu pāvests Benedikts XVI konsekrēja 2010. gada 7. novembrī savas pastorālās vizītes laikā Barselonā. Pāvests arī apmeklēja Santiago de Compostela katedrāli, kur devās kā svētceļnieks, pagodinot apustuli Jēkabu. Pateicos Dievam par iespēju doties šogad tik sen iecerētajā svētceļojumā pa Spāniju. Uzskatu to par īpašu žēlastību no Kunga, ka varēju lūgties savas priesterības ordinācijas 19. gadskārtā minētajā Barselonas katedrālē, kuras apmeklējums bija kā skaista dāvana tajā dienā. Un svētceļojuma turpinājums uz Romu, kur piedalījos minētā Priesterības gada noslēguma svinībās, bija jauka dāvana manā dzimšanas dienā. Laikam šie divi svētīgie svētceļojumi priekš manis paliks kā svarīgākie notikumi 2010. gadā.
2. oktobrī mūsu Misijā Īrijā izdevās noorganizēt nelielu svētceļojumu ar automašīnām uz īru nacionālo mariānisko svētvietu Knock (Co. Mayo). Tas bija pirmais kopīgais latviešu katoļticīgo Īrijā svētceļojums Dievmātes parādīšanās svētvietā, kur svinējām dievkalpojumu latviešu valodā. Šajos laikos un apstākļos nav tik viegli iekustināt tautiešus, kuri ir ļoti noslogoti ar daudzajiem darbiem. Tādēļ bija prieks arī par tiem, kuri spēja mobilizēties un doties šajā svētceļojumā, lai kopīgi palūgtos Dievmātes svētnīcā par visām viņu vajadzībām un pateiktos Dievam par saņemto palīdzību un darba iespējām šajā zemē. Iesaku visiem kristiešiem Īrijā apmeklēt šo svētvietu un gūt dvēseles atspirdzinājumu, ko var baudīt ikviens, kas tur reiz ir nokļuvis.
Ar Dieva žēlastības palīgu un Dublinas arhibīskapa Diarmuid Martin atbalstu mūsu nelielā Latvijas katoļticīgo Misija Īrijā (LKMI) darbojas jau 2,6 gadus, par ko no sirds pateicos Kungam un Dublinas arhibīskapam. Tāpat mana vissirsnīgākā pateicība pienākas augustīniešu tēvu kopienai Dublinā „St. John`s Priory” pie John`s Lane Church, kur esmu laipni uzņemts un uzturēts praktiski visā manas kalpošanas laikā Īrijā. Priecājos, ka viņi mani respektē kā savējo un atbalsta visās vajadzībās. Uzskatu, ka tā tiešām ir liela Baznīcas dāvana tik mazajai latviešu katoļticīgo kopienai, kurai ir iespēja saņemt garīgos pakalpojumus un lūgties savā dzimtajā valodā.
Tomēr ar lielu rūgtumu ir jāpiebilst, ka ļoti liela tautiešu daļa ir galīgi vienaldzīga ticības jautājumos un maz ņem dalību Misijas dzīvē un darbībā, aizbildinoties ar darbiem vai attālumiem līdz mūsu kalpošanas vietām Dublinā, Rušā, Droghedā, Limerikā un Korkā. Protams, būdams tikai vienskaitlī, kapelāns nevar būt visur klātesošs plašajā Īrijas salā, lai visās vietās varētu notikt latviešu dievkalpojumi. Taču būtu jauki, ja tautieši novērtētu un apzinīgāk izmantotu šo iespēju tikt uz mūsu dievkalpojumiem tur, kur tie regulāri vienreiz mēnesī notiek minētajās vietās. Ir prieks par tiem ticīgajiem, kuri pa šo laiku ir aktīvi iekļāvušies Misijas dzīvē un vairāk pievērsušies ticībai, sakārtodami savu garīgo dzīvi. Priekš vairākiem tautiešiem mūsu Misija bija kā starpposms, lai varētu integrēties vietējā īru baznīcā, kur tie ir sākuši ņemt dalību dievkalpojumos pat katru svētdienu. Atlidojot uz svešu zemi bez labām angļu valodas zināšanām, ticīgie bieži vien nespēj ātri iejusties vietējās baznīcas dzīvē. Viņi ātri vien atradinās no regulāras līdzdalības dievkalpojumos svētdienās, kas kļūst par pamatu atsvešināties ticības lietās un atsalt arī savā sakramentālajā dzīvē, kad dvēsele pierod un samierinās regulāri nesaņemt garīgo barību. Tās ir lielas briesmas ticīgajiem, kuri riskē kļūt par nepraktizējošiem vai ar laiku pat par neticīgiem, jo sātans vienmēr iedvesmos tiem sevis attaisnojuma domas, ka viņiem taču nav laika, ir jāstrādā, nesaprot angliski baznīcā, nevar iet pie grēksūdzes utt. Varbūt daļēji šie attaisnojumi būtu pieņemami un akceptējami, zinot tiešām smago vai pat verdzisko stāvokli, kādā atrodas daudzi mūsējie draugi šajā salā. Bet vai vienmēr tādi pamatojumi būs akceptēti caur Kungu Dievu??? – tas ir liels jautājums, jo mūsu Radītājs ļoti labi zin ikviena cilvēka prāta un sirds domas un vēlmes. Un vai Pēdējās tiesas dienā šādi un citi mūsu attaisnojumi tiks pieņemti Visaugstā Tiesneša troņa priekšā – tas arī ir vēl svarīgāks jautājums, par kuru lielākā cilvēces daļa nemaz nevēlas pat domāt dzīves laikā. No atmiņas vēl arvien neizzūd manā pirmajā kalpošanas gadā Īrijā saņemtā latviešu jauniešu bariņa ciniska atbilde un replika uz manu aicinājumu piedalīties vienā svētdienas dievkalpojumā Korkā, kur devos kopā ar viņiem autobusā no Limerikas: „Nē, mums tas nav vajadzīgs, tas mūs galīgi neinteresē!” Gribējās pajautāt, kas tad šos iedzērušos jauniešus te interesē, vai tikai nauda, dzeršana, izklaides, ballītes un nekas vairāk? Diemžēl daudziem tautiešiem tas ir kļuvis par realitāti, ko varam labi redzēt portāla baltic-ireland rakstos, kur praktiski katru nedēļu lasām par kādu latvieti, notiesātu par zagšanu, braukšanu dzērumā, kautiņiem, pat slepkavībām… Skumīgi ir lasīt un dzirdēt par tautiešiem negatīvu kritiku, kas pēdējos gados ir stipri nomainījusi labo slavu par tiem latviešiem, kuri te atlidoja godīgi strādāt 8-10 gadus atpakaļ. Daudzi no tiem šeit ir apmetušies un jau iekārtojušies uz pastāvīgu dzīvi, kas arī ir skumīgi, domājot par viņiem kā par labiem un godīgiem pilsoņiem un strādniekiem, kuri tik pat labi varētu ar prieku dzīvot un strādāt savā Dzimtenē. Bet diemžēl Latvijas ekonomikas bardaks un valdības nespēja vai negribēšana reāli atrisināt darba un izglītības problēmas vēl ilgi neļaus atgriezties daudziem simtiem tūkstošu tautiešu savās mājās, kuras bija jāpamet ar smeldzošām sirdssāpēm. Gribētos no sirds palīdzēt ar garīgo padomu un lūgšanām visiem labas gribas tautiešiem gan Īrijā, gan Anglijā, kur man bija iespēja oktobrī apciemot dažus tautiešus Bradfordā un Londonā un kopā nosvinēt latviešu dievkalpojumus viņu mājās. Diemžēl plašajā Anglijas zemē nav neviena latviešu katoļticīgo kapelāna, bet izbrīnu manī tas jau vairs nerada, jo ir gūta zināma pieredze tepat Īrijā…
Kā iepriekšējā gadā, tā arī šogad bija iespēja turpināt sagatavot vairākus tautiešus kristībām, iesvētībām, laulībām, veicot apmācību kursu pa Skype internetā. Vairākiem šeit un Latvijā tas bija jaunums, bet mums tā bieži vien ir vienīgā reālā iespēja iziet tādas apmācības, jo fiziski nav iespējams izbraukāt ne man, ne klausītājiem uz klātienes grupas katehēzēm, kas būtu ideālais variants, bet ir jāsamierinās ar mūsu Misijas darba apstākļiem un specifiku. Šogad radās nepieciešamība sagatavot vairākus latviešu pārus laulībām vasarā Latvijā, jo tur viņiem nebūtu laika un iespēju iziet nepieciešamo pirmslaulību apmācību kursu un sagatavoties arī citiem svētajiem sakramentiem. Man nav tik būtiski svarīga statistika, tāpēc šoreiz tajā neiedziļināšos kā pāgājušā gada apskatā, jo nekalpoju statistikai un skaitam, bet ticīgajiem, kuri patiesi meklē Dievu un grib sakārtot savu garīgo dzīvi pēc Dieva un Baznīcas likumiem. Kaut ne tik bieži, bet gadījās arī sniegt garīgo palīdzību slimniekiem Dublinas slimnīcās. Līdzīgi nākas nereti kļūt par psihoterapeitu dažiem izmisumā nonākušiem tautiešiem, kuri grib izrunāt savas dzīves problēmas, bet nevar citiem tās uzticēt. Šajā jomā gribu piebilst, ka mans skype ir bijis cauru gadu labi pieejams arī daudziem tautiešiem Latvijā, kuriem nācās kļūt par „garīgo tēvu” jeb vadītāju viņu samilzušajās ticības un sadzīves problēmās. Varētu teikt, ka vienlaicīgi nācās būt par garīgo aprūpētāju priekš tautiešiem gan Īrijā, gan Latvijā un Anglijā. Paldies arī manam datoram, kas neizslēgtā režīmā ir nostrādājis visu šo kalpošanas laiku Īrijā!
Jau pērn minēju par savu hobiju rakstīt mūziku un salikt skaņdarbus datorsalikumā. Arī šogad man bija laba iespēja papildināt manu Mūzikas lapu (www.katolis.lv/majori/notis.htm) ar vairākiem garīgiem skaņdarbiem, kurus par brīvu var izmantot un izmanto daudzi mūziķi un kori vairākās pasaules malās, kā to redzu no lapas apmeklējumiem. Arī ir prieks kaut par dažiem diedātājiem, kuri diezgan regulāri piedalās mūsu dievkalpojumos Dublinā, Rušā un Droghedā, dziedot četrbalsīgus garīgos dziedājumus un tā kuplinot mūsu dievkalpojumus. Tas man kā mūziķim un bijušajam ērģelniekam ir liels atbalsts manā kalpošanā. Paldies no sirds manai ērģelniecei un koristiem-solistiem!!! Bet Limerikā un Korkā ērģelnieka pienākumu man nākas pašam apvienot ar savējo kalpošanu.
Tuvojas Kristus Dzimšanas svētki, Jaungads un daudzi nozīmīgi un svarīgi svētki un momenti cilvēces un Baznīcas dzīvē. Vai šie svētki atnesīs šoreiz daudziem cilvēkiem īstu prieku, laimi un mieru pasaulē? – Tas būs reāli atkarīgs no pašiem cilvēkiem, cik lielā mērā viņi gribēs tiekties pēc patiesa miera, mīlestības, labestības vienam pret otru, cik ļoti gribēs paši būt labāki un izpalīdzīgāki, nevis tikai pieprasīs to no citiem. Kristus ar savu piedzimšanu virs zemes atnesa grēka pusiznīcinātajai cilvēcei mieru un atjaunoja zaudētās Dieva bērnu tiesības, atbrīvojot pasauli no sātana un nāves varas. Pēc diviem gadu tūkstošiem pasaule daudzos rādītājos atkal ir atgriezusies pie kalpošanas un vergošanas sātanam un ellei, atmetot Dieva likumus un piedāvāto pestīšanas programmu. Cilvēcei nebūs vairs citas iespējas kļūt brīvai un laimīgai bez Kristus, tāpat kā nekad neiestāsies miers un saticība Svētajā Zemē, kamēr visi tās iedzīvotāji nepieņems vienīgo Glābēju un Mesiju Jēzu Kristu, Viendzimušo Dieva Dēlu, kas atnāca pasauli atpestīt no pirmdzimtā grēka un mūžīgās nāves važām.
Gribu sirsnīgi visiem novēlēt pieņemt šo Debesu Tēva sūtīto dāvanu – Viņa Dēlu, Viņa Mīlestību, kas grib visus darīt laimīgus un priecīgus, pārtikušus un pateicīgus par tiem daudzajiem Dieva brīnumdarbiem, kurus ir veicis mūsu pestīšanas labā. Atvadoties no aizejošā 2010. gada, mīļi pateicos arī visiem labas gribas tautiešiem Īrijā un citviet pasaulē, ar kuriem bija iespēja šogad kontaktēties, sniegt viņiem garīgos pakalpojumus, saņemot viņu atsaucību un pretimnākšanu mūsu Misijas dzīvē un darbā.
31. decembra vakars parasti ir ģimenēs un dievnamos izlīguma laiks par visa iepriekšējā gada pārpratumiem un nesaskaņām. Tāpēc aicinu visus tajā vakarā uz izlīgšanu un samierināšanos. Arī pats piedodu visiem, kas man ir nodarījuši pāri vai ir mūsu Misijai pagriezuši muguru, un atvainojos tiem, kuri, iespējams, ir palikuši ar kaut ko neapmierināti manā kalpošanā vai ir personīgi aizvainoti. Visi esam tikai cilvēki, kuriem ir vajadzīga Dieva palīdzība un svētība ikdienas krusta nešanā.
Lai Jaundzimušais Karalis dāvā visiem tautiešiem Latvijā, Īrijā, Anglijā, Vācijā, Francijā, Itālijā, Kanādā, Amerikā, Austrālijā, Sibīrijā un citur pasaulē prieku, laimi, mieru, saderību, mīlestību, veiksmi darbā un personīgajā dzīvē visā Jaunajā 2011. gadā! Sevišķi sveicu visus slimos, vecos un vientuļos, nabadzības un bezcerības skartos. Turaties un lūdzaties ar ticību un paļāvību uz Kunga Apredzību – Dievs Jūs visus ļoti mīl un atceras! Es arī vienmēr lūdzos par Jums.
Priecīgus Kristus Dzimšanas svētkus un Dieva Bērna svētītu Jauno gadu!
LKMI kapelāns
priesteris Andris Solims”

FOTO: baltic-ireland.ie