“Šī gada 19. decembrī jau otro gadu pēc kārtas Latviešu Sabiedrības Korkā latviešu skoliņā tika rīkots Ziemassvētku pasākums ar Ziemassvētku vecīti no Latvijas.
Ziema bija pasteigusies, un pašā dienas vidū saņēmām ziņu, ka apledojušo ceļu dēļ Arlekīna klubs, kurā bija paredzēts pasākums, paliks slēgts līdz nākamajai svētdienai. Tomēr vecāki nolēma neko neatcelt, jo saceptie pīrāgi jau gardi smaržoja, Ziemassvētku vecītis ar dāvanām – jau ceļā, un galvenais, – bērni saposušies un gaidu pilni.
Pēc namatēva ielūguma sapulcējāmies Ozoliņu viesmīlīgajā mājā. Viesistaba tika ērti pārkārtota un izdekorēta ar skoliņas bērnu iepriekš gatavotajiem Ziemassvētku rotājumiem – zvaniņiem, sniegpārslām, krāsainām vītnēm, pītām sirsniņām un jautriem zīmējumiem atnākušās ziemas noskaņās. Svētki varēja sākties.
Par prieku visiem šogad Ziemassvētku vecītis ieradās jau pašā sākumā. Tāpat kā pagājušo gadu, arī šogad viņu gaidījām ar kopīgu dziesmas „Zvaniņš skan” nodziedāšanu.
Un tad tik sākās! Tas bija “Ceļš caur pavasari, vasaru, rudeni un ziemu kopā ar Ziemassvētku vecīti”. Protams, lielais dāvanu maiss kārdināt kārdināja mazos. Taču pirms dāvanu saņemšanas Ziemassvētku vecītis gribēja parunāties ar visiem par pavadīto gadu. Bērni savukārt bija gatavi parādīt, ko ir iemācījušies, pastāstīt, kādus labus darbus veikuši, vai ir bijuši arī Latvijā un ko tur redzējuši.
Pavasaris tika sagaidīts ar klausīšanos putnu balsīs. Ziemassvētku vecītis pastāstīja par saviem un viņa palīgu – rūķu darbiem un pārbaudīja, kādus Latvijas putnus tad bērni un vecāki zina. Par atbildēm visi saņēma ne tikai uzslavas, bet arī «Laimas» konfektes.
Vasara tika izdejota kopīgā dejā „Caur sidraba birzi gāju”. Izlocīt kājas un muguru varēja arī tālais un gaidītais viesis no Latvijas – Ziemassvētku vecītis. Klausījāmies Baltijas jūras šalkās, un «Laimas» saldumiņu saņēma tie, kuri vasarā bija izbaudījuši karsto vasaru Latvijā, tās ūdeņu veldzi, pabijuši pie Brīvības pieminekļa, zināja Gaiziņkalna augstumu.
Rudens atnāca ar Latvijai un arī Irijai tik raksturīgajām lietavām, kurās bērni varēja ieklausīties. Rudens ir arī ražas novākšanas un sēņošanas laiks. Bēbīšu klasīte parādīja ludziņu par rāceni, kurš dārzā bija izaudzis tik liels, ka mazais Jēkabs ieteica to vilkt laukā ar traktoru.
Lielākie bērni parādīja pasaku „Zem sēnītes”. Tai augt palīdzēja Voldemārs, zem tās no lietus draudzīgi spēja paslēpties gan skudriņa Adīne, gan zvirbulītis Aleksis, gan zaķītis Kristaps, kurš bēga no vilka Linarda.
Savukārt ziemas aukstā elpa uzvēdīja telpā ar Vivaldi mūziku un skolotājas Gunitas sniega puteni. Lielākie bērni bija iemācījušies noskaitīt ziemas klasiskos dzejoļus : «Zaķēns mežā ezi sauc», «Visi eži miegā», «Bet zaķītis neguļ», «Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu», nodziedāt «Reiz mežā dzima eglīte», «Dim, dim, dim, lieli svētki Ziemelim».
Skaistus un svētsvinīgus mirkļus mums visiem dāvināja vecāki Kristīne, Gunita un Māris, muzicējot uz vijoles, ģitāras un dziedot skaistās Ziemassvētku dziesmas.
Līdz beidzot pamanījām, ka dāvanu maiss jau sāk raisīties vaļā. Lai saņemtu dāvanu, katrs bērns iepriecināja Ziemassvētku vecīti ar dzejoli vai dziesmiņu. Tika skandinātas tik pazīstamās rindas gan par pīrāgu – nabagu, gan Ziemassvētkiem rakstītās kamanās, gan par Jēzus bērniņa piedzimšanu. Atklājās bērnu talanti un spējas. Pat mazais Šons Kaļva, kurš bēbīšu klasītē iesaistījās tikai šajā rudenī, visus pārsteidza ar drošu un jautru uzstāšanos Ziemassvētku vecītim.
Dāvanu maisā bija gan tradicionālie kārumi, gan grāmatiņas no Latvijas 26 bērniem. Lielākajiem tika Pasaku kalendārs ar latviešu tautas pasakām, no kura varēs uzzināt arī senos mēnešu nosaukumus. Mazākajiem – jaukā M. Stārastes grāmatiņa ar tautasdziesmām par kukainīšiem.
Pasākums izvērtās ļoti veiksmīgs: gaišs, jauku emociju, piepildītu gaidu, jautrības un ģimeniskas noskaņas pilns.
Paldies Ozoliņu ģimenei, skolotājām un visiem – lielajiem un mazajiem par gatavošanos svētkiem un sirsnīgu sanākšanu kopā!
Paldies visiem par latviešu skoliņas atbalstu un jauku tradīciju iedibināšanu bērniem un pašiem sev par ieguvumu un patiesu prieku!
Jēkaba mamma Agita Zvilna.”
FOTO: no Agitas un Sergeja Šinausku fotoarhīva
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie