Īrijas rezidentiem nav jāiesniedz ienākumu deklarācija Latvijā

Ne tik tālajā 2008. gadā portāls baltic-ireland.ie centās noskaidrot, vai Īrijā strādājošajiem ir jāmaksā nodokļu starpība Latvijā. Toreiz šai tēmai pat tapa attiecīga ilustrācija (skat. attēlu) un tā tika nodēvēta par 5% jautājumu. Kā izrādās, tēma, vismaz no Latvijas Valsts Ieņēmu dienesta (VID) puses, kas uzskata, ka Īrijā strādājošajiem ir jāiesniedz ienākumu deklarācijas, joprojām ir aktuāla.

Vispirms aplūkosim, kas par ārvalstīs gūtajiem ienākumiem un Iedzīvotāju ienākumu nodokli ir rakstīts VID mājas lapā.
* Latvijas rezidentu ienākumi, kas gūti ārvalstīs, tiek aplikti ar nodokli Latvijā, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar noslēgtajiem starpvalstu līgumiem noteikta citāda aplikšanas kārtība.

Nu, ko, cienījamās VID amatpersonas, ja gadījumā Jums tas nav zināms, atgādināsim, ka jau no 1997. gada ir spēkā Latvijas Republikas valdības un Īrijas valdības starpvalstu Konvencija par dubulto nodokļu neuzlikšanu. Un tieši Konvencijā ir ļoti skaidri formulēts rezidenta un nerezidenta statuss.
Šeit vietā ir piebilst, ka likums paredz, ja starpvalstu līgumi paredz savādāku kārtību nekā valsts iekšējie likumi, tad vienmēr piemēro starpvalstu līgumu normas.

* Fiziskās personas – Latvijas rezidenti par ienākumiem, kas kalendārajā gadā gūti, strādājot darba devēja – ārvalstu nodokļa maksātāja labā ārpus Latvijas, likumā noteiktajā termiņā un kārtībā iesniedz gada ienākumu deklarāciju.

Aplūkosim, kā skan likums par rezidenta statusu. Un tā, likums nosaka, ka fiziskā persona tiek uzskatīta par ārvalstu rezidentu, ja šīs personas pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstīs, vai šī persona uzturas ārvalstīs 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, kā arī šai personai ārvalstīs pieder īpašums vai dzīvo ģimene, vai tā ārvalstīs veic sociālās apdrošināšanas maksājumus.
Tātad, bez vārda runas – Īrijā pastāvīgi dzīvojošie un strādājošie Latvijas pilsoņi ir Īrijas rezidenti.

* Fiziskai personai, mainot pastāvīgo dzīvesvietu no Latvijas uz Īriju, jādeklarē sava pastāvīgā dzīvesvieta Īrijā un par to Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kārtībā jāpaziņo Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Fiziskai personai papildus ir jāinformē Valsts ieņēmumu dienests par pastāvīgas dzīvesvietas deklarēšanu Īrijā, kā arī ir jāiesniedz pierādījumi par to, ka persona uzturējusies Latvijā mazāk par 183 dienām jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas attiecīgajā taksācijas periodā, kā arī jāsniedz cita informācija attiecībā uz faktiem, kuri sniedz iespēju izvērtēt, vai fiziskai personai ir ciešākas attiecības (nekustamais īpašums, ģimene, sociālās apdrošināšanas maksājumi) ar ārvalsti vai Latviju.
Tādējādi, ievērojot iepriekš minēto, fiziskā persona, kura Latvijas nodokļu normatīvo aktu piemērošanai uzskatāma par nerezidentu, iedzīvotāju ienākuma nodokli maksā tikai par Latvijā gūto ienākumu un šai personai Latvijā nebūs jāmaksā nodoklis par Īrijā gūto ienākumu (šī informācija nav atrodama VID mājas lapā, tomēr bieži vien izskan medijos, t.sk. ir publicēta portālā baltic-ireland.ie).

Teorētiski VID teiktais skan ļoti vienkārši, tomēr ņemsim vērā, ka lielākā daļa no apmēram 200 tūkst. izbraukušajiem, dzimteni atstāja pirms 12, 8, 6 un 4 gadiem – laikā, kad tāds VID noteikums nebija publiski pieejams un, iespējams, nebija pat izstrādāts. Naivi būtu iedomāties, ka 200 tūkst. Latvijas nerezidentu tagad pirks lidmašīnas biļetes un dosies uz Latvijas VID, lai paziņotu par savu nodokļu maksātāja statusu.
Ņemot vērā visu augstāk minēto, nav pat jābūt juristam, lai saprastu, ka jebkāda VID ienākumu deklarācijas prasība no Īrijā patstāvīgi dzīvojošajiem un strādājošajiem Latvijas pilsoņiem un, vēl jo vairāk, Iedzīvotāju ienākuma nodokļa starpības atmaksa, jau pirmajā tiesu instancē izjuks kā kāršu namiņš. Pie tam, starpvalstu līgumā nekas nav teikts par pienākumu iesniegt paziņojumu par nodokļu maksātāja statusu, jo uz Īrijas rezidentiem attiecas Īrijas likumi.

Šeit vietā ir atgādināt, ka 2008. gadā Latvijas valdības dienas kārtībā bija likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” grozījumi, kas paredzēja, ka no 2009. gada 1. janvāra Eiropas Savienības (ES) valstīs gūtie ienākumi Latvijā ar nodokli netiks aplikti. Diemžēl, šie likuma grozījumi “iesprūda” valdības gaiteņos.

Un nobeigumā atļaušos izteikt savu personīgo viedokli par situāciju kopumā. Neatkarīgi no tā, ko nosaka likumi, no morālā viedokļa Latvijas valsts institūcijas nav tiesīgas neko prasīt no piespiedu trimdā izraidītās tautas. Tieši otrādi, būtu jāatvainojas tai tautas daļai, kura, pateicoties visām pēdējā laika Latvijas valdībām un nesakārtotajai likumdošanai, bija spiesta pamest mājas, ģimenes un draugus. Tieši pateicoties no ārvalstīm sūtītajai naudai, daļa Latvijas iedzīvotāju spēj “savilkt galus” un Latvijas bezdarba rādītāji netuvojas 50% robežai tikai tādēļ, ka 200 tūkst. Latvijas pilsoņu strādā ārvalstīs.

Santas Siliņas ilustrācija