Kultūra ar lielo burtu

Beidzot Īrijas teātra gardēži sagaidīja lugu, kurai vajadzēja ierasties Zaļajā salā jau šī gada 12.februārī. Ja labi atceramies, tad tajās februāra dienās putenis Rīgā izjauca neviena vien ceļotgribētāja nodomus. Vai arī – gandrīz izjauca… .Un tā, ļoti pavasarīga aprīļa sākuma sestdienas vakarā, jau ierastajā latviešu kultūras notikumu vietā netālu no lidostas, ALSAA Sporta un Fitnesa Centrā, uz skatuves daudzo latviešu priekšā kāpa profesionāļi – Mirdza Martinsone un Juris Kalniņš.

Teātra izrādes “Mīlestības vēstules” muzikālo ietērpu saksofona skaņās veidoja Māris Jēkabsons.
Skaidrs ir tas, ka Īrijā, pagaidām, ne visai bieži, tiekam pie teātra kultūras baudīšanas. Vislielākā pateicība cilvēkiem, kuri uzņemas organizēt šos pasākumus. Šo Latvijas Dailes teātra profesionāļu ierašanās Dublinā, cerams, ir pagrieziena punkts Zaļās salas latviešu kultūras dzīvē. Te domāta kultūra „ar lielo burtu”.
Tieši to šīs sestdienas vakarā varēja izbaudīt visi daudzie klātesošie, kur izdzīvot veselu dzīvi, tās attiecību spektros un niansēs, skatītājiem palīdzēja Melisas Gārdneres lomas attēlotāja Mirdza Martinsone. Ne vienmēr izlēmīgā vīrieša lomā, bērnībā ļoti, ļoti pareizi audzinātu, kulturālu un pieklājīgu Endrjū Meikpīsu, ar visu savu būtību, sejas vaibstiem un balsi, pēc lugas noskatīšanās, grūti būtu iedomāties citu aktieri, kā Juri Kalniņu.
Par lugu “Mīlestības vēstules” pēc izrādes vislabāk pateica paši mākslinieki. Kad pagājušajā gadā viņi ar šo lugu viesojās Milvokos, ASV, pēc izrādes kāds vīrs, jau cienījamos gados, pieklauvējis, ienācis grimētavā un teicis: „ Ek, ko tad Jūs tā? Kāpēc Jūs nospēlējāt visu manu dzīvi? Bet vienalga, paldies.” Ejot ārā uz mirkli apstājies, pagriezies un papildinājis – „…tikai viņu sauca nevis Melisa, bet Anita”. Jebkurā gadījumā, šovakar, vai kāds no klātesošajiem atpazina sevi vai nē, kādā no šajā lugā attēlotajām divu cilvēku, mūža garumā veidotajām mīlestības attiecībām, vienaldzīgu profesionāļu sniegums neatstāja nevienu klātesošo. Saprotams, tas vienmēr notiek tad, kad ir baudāms kas īsts, dziļš un patiess. Patīkami un cilvēcīgi bija, ka vakars nebeidzās ar lugas beigām. Nepiespiestā gaisotnē, bija tikšanās ar aktieriem – bija iespēja uzdot jautājumus, kā arī kopā nofotografēties.
Vēl nav zināms, vai tas bija joks vai nopietnība, kad Mirdza atbildot uz jautājumu, kad aktierus atkal redzēsim Zaļajā salā atbildēja – jūnijā vai jūlijā.

FOTO: Arvis Ziemelis
www.arvisphotos.com

12►