Alleluja, Jēzus ir dzīvs!

“Alleluja, Jēzus ir dzīvs! Ar šo prieka saucienu gribu sirsnīgi sveikt gaišajos un priecīgajos Kristus Augšāmcelšanās svētkos visus mūsu tautiešus Īrijā un mīļajā Dzimtenē, kā arī Anglijā, Kanādā, Amerikā, Austrālijā, Vācijā, Itālijā, Beļģijā, Francijā un visās pasaules malās, kur vien skaudrais liktenis tos ir izkaisījis.
Dieva Dēls ir uzvarējis nāvi un grēku, atjaunodams visai cilvēcei zaudētās tiesības priecāties un būt laimīgiem Dieva bērniem.

Lai šie Lieldienu svētki atjauno arī mūsu sirdīs prieku un cerību, vēršot gaišākus skatus uz nākotni, kaut pasaules tumsa to aizēno un apdraud. Tomēr Kristus mūs visus iedrošina ar evaņģēlija vārdiem: „Stiprinieties, es uzvarēju pasauli!” (Jņ 16,33) Lai gan modernā mūsdienu pasaule domā, ka ir uzvarējusi Dievu un to aizstājusi ar tehnikas un naudas dievekļiem, tomēr tā nekad nespēs ieņemt dzīvā Dieva vietu cilvēces sirdī, kurā vienmēr atbalsosies dievišķās Mīlestības sauciens, kas aicinās arvien atcerēties to, ka Dievs tā iemīlēja cilvēci, ka atdeva Nāvei savu Viendzimušo Dēlu, lai mēs varētu dzīvot mūžīgi.
Šo bezgalīgo Dieva Mīlestības Upuri ticīgie ar pateicību piemin un svin Trijās Lielajās dienās (Triduums) – Lielajā Ceturtdienā, Lielajā Piektdienā un Lielajā Sestdienā, no kā ir radies latviskais nosaukums „Lieldienas”, jo šajās dienās norisinājās vislielākie mūsu pestīšanas notikumi, kas kulminēja Jēzus Kristus Pashā – Kunga pārējā no nāves uz dzīvību. Grēka naida saplosītajā pasaulē Pestītājs atnāca pirms diviem gadu tūkstošiem kā Tēva Mīlestības sūtnis, lai samierinātu mūs ar Radītāju, kuram pēc taisnības principa vajadzēja iznīcināt grēkā kritušo cilvēci, uz ko tik ļoti cerēja sātans. Taču debesu Tēvs vadījās pēc savas bezgalīgās Mīlestības principa, kas pārsniedza Viņa taisnības principu, jo nebija radījis cilvēku, lai to iznīcinātu, bet lai kopā ar viņu varētu dalīties savā laimē un mīlestībā. Dievs piedeva cilvēka nodevību un pakļaušanos sātana kārdinājumiem. Šīs piedošanas cena bija ļoti liela, pat nesamērojama ar nodarīto pārestību, kādu pirmie cilvēki sagādāja savam Radītājam un Tēvam. Visas cilvēces dzīvība tika izpirkta ar paša Dieva Dēla dzīvību, kurš tieši tāpēc kļuva par cilvēku, lai mūsu vietā izciestu pelnīto sodu un nāvi. Trīs gadus Jēzus Kristus gatavoja Dieva izvēlēto ebreju tautu šim vissvarīgākajam notikumam cilvēces vēsturē, ko tik ilgi tā gaidīja. Viņš sludināja piedošanu atriebības vietā, mīlestību – naida vietā, pazemību pretstatīja lepnībai un iemācīja Dievu saukt par mūsu Tēvu, kas ir Mīlestība.
Iepriekšējā vakarā pirms sava asiņainā Upura Kristus iedibināja tā Piemiņu, ko ticīgie tagad svin katrā Euharistijā jeb Svētajā Misē, kurā šis Upuris atkārtojas bezasiņainā veidā. Dieva Dēls vēlējās, lai cilvēki neaizmirstu to, ko Viņš mūsu dēļ būs izcietis savā cilvēciskajā dabā, kuru pieņēma mūsu pestīšanas dēļ. Lielās Piektdienas Upura Piemiņu Pestītājs iedibināja Lielajā Ceturtdienā Pēdējo vakariņu laikā, pavēlēdams to darīt Viņa piemiņai. Būdams reizē Visaugstais Priesteris, Kristus kļuva arī par Upurjēru, tādā veidā upurēdams savu dzīvību uz krusta Golgātas kalnā Lielajā Piektdienā. Tajā dienā ticīgie pulcējās uz Kristus bērēm, gavējot un apraudot Pestītāja nāvi. Lielajā Sestdienā Baznīca lūdzās pie Kristus kapa, kurā atdusējās Viņa Miesa, lai būtu solidāra ar savu dievišķo Līgavaini, kurš šajā svētajā naktī cīnījās ar Nāvi un to uzvarēja. Kopš pirmā gadsimta ticīgie visu Lielās Sestdienas nakti palika nomodā, svinēdami šo Dieva Dēla triumfu, kas ir Dzīvības triumfs pār Nāvi. Šo triumfa prieku iezvanīja Lieldienu zvani, kas vēstīja visai pasaulei, ka Jēzus ir dzīvs, un ticīgie ar lielu saviļņojumu slavēja Dievu, dziedot skanīgo „Alleluja” – lai ir slavēts Dievs!
Dārgie draugi! Lielā Gavēņa 40 dienu laika posms ir pagājis, un šo ciešanu laiku nomainīja priecīgais Lieldienu laika 50 dienu posms. Arī mūsu dzīvē vienmēr bija, ir un būs šī dinamika, kad pēc daudzu pārbaudījumu un ciešanu periodiem atausīs cerības un prieka laiks. Tāpat kā Kristus pēc Viņa izietā Krusta ceļa un izciestās nāves iemantoja savas Augšāmcelšanās godību, arī mēs piedzīvosim pāreju no grūtajiem un bezcerīgajiem laikiem labākā nākotnē. Lieldienu vēsts ir cerības un prieka vēsts, kas dod mums lielu iepriecinājumu, ja tikai mums ir ticība labajam, ticība Dievam un Viņa Dēlam, kurš ir vienmēr kopā ar mums gan priekos, gan bēdās. Arī šajos krīzes laikos, kad tik daudziem tūkstošiem tautiešu ir jāatstāj savas mājas, Dzimteni, ģimenes locekļus un draugus, lai dotos svešumā meklēt izdzīvošanas iespējas, Dievs nav mūs aizmirsis, kaut daudziem tā var likties.. Ja mūsu sirdīs būs vieta dzīvajam Dievam, tad arī mums atradīsies vieta dievišķajā Jēzus Sirdī, un atradīsies arī risinājums mūsu problēmām Dieva plānos. Jo ātrāk cilvēce atzīs un nožēlos savus grēkus, labojot savu netikumīgo dzīvi, jo ātrāk nāks arī krīzes beigas.
Katru gadu Lieldienu svētki aicina pasauli kļūt labākai, godīgākai, mierīgākai un cerīgākai. Arī šogad lai šie lielākie kristiešu svētki, kurus šoreiz svinam kopā Rietumos un Austrumos, nes cilvēcei miera svētību no Kristus, lai dod labu prātu valstu vadītājiem atrisināt miera ceļā kara konfliktus visur, kur triumfē nāve. Lai Pestītāja Augšāmcelšanās vēsts aizsniedz visus laba prāta cilvēkus, kuri vēl meklē Dievu, lai viņi pieņemtu Kristu kā vienīgo savu Glābēju, kurš ir visus atpestījis, arī tos, kas negrib Jēzu atzīt un cīnās pret kristiešiem un kristīgajām vērtībām. Ja Eiropa, kas kādreiz lepojās ar savām kristīgajām vērtībām, tagad no tām turpinās kaunēties un atbrīvoties, tad tā pati sevi iznīcinās, jo bez Kristus mēs neko nespēsim panākt mūsu dzīvē, kas nestu mums patiesu laimi un prieku. Bez Kristus mums vairs nebūs iemesla svinēt ne Ziemassvētkus, ne Lieldienas, ja vairs nebūs šo svētku īstā Objekta.
Mīļi sveicu visus, kuri ir vientuļi, veci, slimi, pamesti un aizmirsti caur saviem tuviniekiem un draugiem, visus, kuri ir slimnīcās un pansionātos, bērnu namos vai cietumos, kuri ir zaudējuši darbu un pajumti un ir iedzīti bezcerībā un izmisumā, lai šie svētki ienes kaut saujiņu prieka arī jūsu bēdu sagrauztajās sirsniņās! Arī par jums Dieva Dēls ir cietis, nomiris un augšāmcēlies, lai ar Viņu arī jūs garā spētu izturēt visas ciešanas, slimības un netaisnības. Turieties pie Kristus un paļaujieties savās lūgšanās uz Dieva Apredzību – Kungs noteikti dos savu pozitīvo atbildi, kaut citreiz pēc ilgāka laika un, iespējams, savādāku, bet ne sliktāku, jo Viņš zina visas jūsu vajadzības, kā arī to, kas ikvienam būtu vislabāk piemērots viņa dzīvē.
Visām ģimenēm novēlu saskaņu un mieru, saderību un mīlestību, tuvākpiedošanu un savstarpēju cieņu ģimenes locekļu vidū. Lai Dieva Dēla Augšāmcelšanās spēks vieno un stiprina mūsu tautu, dāvā spēkus izturēt visus priekšā stāvošos pārbaudījumus un neļauj izšķīst mūsu mīļajai Dzimtenei kā pulverim, ko aizskalo kārtējās valdības bezatbildīgās politikas straume! Būsim vienoti garā un dzīvosim ar dzīvo Jēzu sirdī, tad Viņš būs mūsu Emanuēls – Dievs ar mums!”

Priecīgus un svētīgus Lieldienu svētkus novēl:
priesteris Andris Solims,
Latvijas katoļticīgo Misijas Īrijā kapelāns

FOTO: no Andra Solima personīgā arhīva