Briti satraukti par labdarībai ziedoto apģērbu zādzībām

Pēdējā laikā arvien biežāk britu plašsaziņas līdzekļos tiek aktualizēta labdarībai ziedota apģērba zagšanas problēma. Tiek runāts par to, ka noziedzīgi austrumeiropiešu grupējumi savtīgi izmanto britu dāsnumu un pelna miljoniem mārciņu gadā, nozogot ziedojumus, kas paredzēti labdarībai.
Arī laikraksts Daily Mirror šonedēļ atspoguļo pašu veiktās izmeklēšanas rezultātus, rezumējot, ka noziedznieki atņem labiem mērķiem līdz pat 12 miljoniem mārciņu gadā.

Zagļi siro jomās, kur īstās labdarības organizācijas mēdz savākt lietoto apģērbu no iedzīvotāju durvju priekšas. Tikmēr noziedznieki, galvenokārt lietuviešu bandas, izvieto pastkastītēs savas skrejlapiņas, nepatiesi apgalvojot, ka ziedojumi tiek vākti labiem mērķiem, un tādējādi iegūst daudz vērtīgu lietoto apģērbu. Briti, kas ziedo apģērbu, lai palīdzētu trūcīgajiem, pat nenojauš, ka ziedojumi aizceļo uz Austrumeiropu, kur tiek pārdoti par 600 £ tonnā.
Organizācija Clothes Aid, kas vāc apģērbus labdarībai, norāda, ka 15% no visiem atstātajiem maisiem nonāk pavisam citur. Pēdējo piecu gadu laikā organizācija ir saņēmusi 3321 ziņojumu par maisu zādzībām un 1392 aizdomīgi gadījumi nodoti policijai. Clothes Aid uzskata, ka laupītājiem ir saikne ar organizēto noziedzību. Kādam no organizācijas darbiniekiem, kas vāc apģērbu, pat ticis draudēts ar nazi. Organizācijas pārstāve norādīja, ka bagāti no šiem noziegumiem kļūst noziedznieku tīkla vadoņi. Policija atzīst, ka šis ir diezgan ienesīgs bizness, tā kā pēdējā laikā ir arestēti vairāki barveži, kas brauc ar dārgām automašīnām.”Šeit ir darīšana ar ļoti lielām naudas summām. Bet cilvēki, kas uz ielas dara savu netīro darbu, nesaņem daudz,” apgalvo Clothes Aidpārstāve.
Arī labdarības organizācijas National Society for the Prevention of Cruelty to Children (NSPCC) direktors Paul Amadi ir norūpējies par šāda veida zādzību skaita pieaugumu visā valstī. Viņš norāda, ka Clothes Aid, pārdodot iedzīvotāju ziedotos apģērbus, 2010.gadā ir nodrošinājuši NSPCC vairāk nekā 1,3 miljonus mārciņu, kas izlietotas, lai atbalstītu un aizsargātu Apvienotās Karalistes bērnus.
Problēmas mērogu parāda vēl kāds piemērs.
Pagājušā gada oktobrī policija, pārmeklējot kādu rūpnīcas teritoriju Rainham, Essex, konstatēja kravas auto, gatavu braucienam uz Channel ostu, kas bija piekrauts ar apģērbu maisiem, tostarp četrām tonnām zagta apģērba NSPCC maisos 3000 £ vērtībā. Automašīnā tika atrastas uz lietuvieša vārda reģistrētas firmas brošūras, kurās aicināts ziedot organizācijai Breakthrough Breast Cancer. Lieki teikt, ka firmai ar minēto organizāciju nav nekāda sakara…
Policija Essex noliktavā arī vēlāk organizēja pārbaudes un atrada kravu, kuras galamērķis bija Dover. Šoferis no Polijas kopš tā laika ir apsūdzēts par zagtu mantu pārvietošanu un uzglabāšanu. Par zagtu mantu pārvietošanu apsūdzēti arī seši austrumeiropieši no East London, Surrey un Manchester.
Izlaupītas tiek arī apģērbu tvertnes, kur cilvēki var atstāt sev nevajadzīgās lietas. Pagājušajā nedēļā Nottingham tika nofilmēti divi vīrieši, kas zog drēbes no šādiem konteineriem.
Aprīlī tika veikti vēl divi aresti Eastleigh, Southampton, kur tika atrastas septiņas tonnas apģērbu NSPCC maisos.
Policija uzskata, ka šie aresti ir liels sasniegums, bet laupīšanu apmēri joprojām ir šokējoši.
Reaģējot uz problēmu, pagājušajā nedēļā Londonas policijas Valsts Krāpšanas apkarošanas birojs organizēja ārkārtas sanāksmi. Policisti atzina, ka šie noziegumi ir īpaši cietsirdīgi un bezjūtīgi, un pauda apņēmību noziedznieku tīklu atklāt.
Noziedznieki izmanto faktu, ka vairākās Austrumeiropas valstīs lietotu apģērbu veikali piedzīvo uzplaukumu. Daudzās pilsētās, piemēram, Latvijas galvaspilsētā Rīgā, tirgotāji pērk drēbju tonnas un par preces izcelsmes avotu jautājumus neuzdod. Pieprasījums Latvijā un Lietuvā ir augsts, jo tur nekaunas valkāt lietotu apģērbu un pircēji uzskata, ka šis apģērbs, kas nāk no Lielbritānijas veikaliem, ir labākas kvalitātes, nekā tas, kurš atrodams citos veikalos. Latvijas oficiālie dati liecina, ka lietoto apģērbu veikalu apgrozījums pagājušajā gadā pieaudzis par 133%.

FOTO: baltic-ireland.ie