Iespaidiem bagāta diena

Svētdien, 10. jūlijā, dublinieši un Dublinas apkārtnē dzīvojošie latvieši devās kārtējā organizētā ekskursijā, šoreiz – lai atklātu sev Burrenas nepieradināto skaistumu.
Šī vasaras ceļojuma iespaidos ar portāla baltic-ireland.ie lasītājiem dalās ekskursijas organizatore Ilze Ceiča:

“Svētdienas rīta agrumā pulcējāmies, lai dotos pētīt Īrijas vienu no interesantākajām uz savdabīgākajām vietām – Burrenas apkārtni. Tuvojoties Burrenas Nacionālajam parkam, jau iztālis varējām redzēt milzīgos, kailos kaļķakmens kalnus, kuros, neskatoties uz šķietami neauglīgo virsmu, ir sastopami 75% no visas Īrijas floras, kura apvieno sevī gan Ziemeļos, gan Vidusjūras apvidos sastopamos augus.
Kā pirmo apskatījām Īrija ievērojamāko dolmenu – Polnabrone Dolmen. No turienes, dodoties uz Laču alām (Ailwee Cave), vērojām to īpašo skaistumu, kas piemīt tikai šim apvidum – visapkārt kaļķakmens lauki, un senie akmens krāvumi – forti. To visā 1300 km2 plašajā apvidū ir ap 900.
Drīz vien bijam pie Lāču alām, kas ir vecākās atklātās alas Īrijā – redzējām lāču gultas un guvām īpašus iespaidus. Pēc alas apmeklējuma devāmies uz blakus esošo plēsīgo putnu centru, kur varējām apskatīt daudz un dažādus plēsīgos putnus, kā arī redzējām paraugdemonstrējumu.
Pēc tam pa ļoti šaurajiem celiņiem devāmies uz Īrijas pēdējo atklāto alu – Doolin Cave. Tajā pārsteidzošus iespaidus guvām redzot Ziemeļu puslodes lielāko stalaktītu, kurš neilgu laiku bija pabijis arī Ginesa rekordu grāmatā, pateicoties nepareiziem izmēriem.
Kā nākamās apmeklējām Mohēras klintis (Cliffs of Moher), kas vienmēr ir īpašs piedzīvojums – to majestātiskais skaistums nespēj atstāt vienaldzīgu nevienu.
Tā tīri nemanot bija jau pienācis vakars, un okeāna krastā, liela kaļķakmens kalna pakājē, atradām arī brīnišķīgu piknika vietu. Tā bija patiesa bauda un brīnišķīga relaksācija. Laika apstākļi mūs lutināja un deva iespēju no sirds izbaudīt šo īpašo Burrenas atmosfēru.
Jau pēc pusnakts, ar lielu iespaidu bagāžu, atgriezāmies Dublinā.”

FOTO: Andris Lemes