Kopš 2009. gadā tika likvidēts Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts (ĪUMSILS), kam sekoja Latvijas valdības lēmums atzīt par aktualitāti zaudējušu rīcības plānu, kas paredzēja mazināt Latvijas iedzīvotāju izbraukšanu no valsts un veicināt viņu atgriešanos, par latviešiem ārzemēs, jeb kā tagad mēdz teikt – diasporu, nevienam valstsvīram galva nesāpēja.
Tagad, šķiet, šajā jautājumā lietas ir sakustējušās, jo, sadarbojoties Ārlietu, Izglītības un zinātnes, kā arī Kultūras ministrijām, top Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas valsts programma. Šīs idejas autors ir Latvijas Ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, jo tieši Ārlietu ministrijai (ar vēstniecību starpniecību) ir vistiešākie un visciešākie kontakti ar diasporu.
Lai uzzinātu vairāk par topošo programmu, portāls baltic-ireland.ie tikās ar Ārlietu ministru Ģirtu Valdi Kristovski.
Tā kā tikāmies pirmo reizi, vispirms vēlējāmies uzzināt, ko ministrs domā par skaitliski lielo emigrāciju kopumā un vai tā tiek uztverta kā problēma. Savā atbildē ministrs norādīja, ka, pirmkārt, ir jāmaina attieksme, gan Latvijā, kur aizbraucēji, jo sevišķi medijos, bieži vien tiek raksturoti negatīvi (piem.: “nodevēji”), gan pašiem aizbraucējiem jābeidz justies kā cietējiem, bet gan jāapzinās sava nacionālā piederība un jābūt lepniem arī dzīvojot svešumā. Kristovska kungs teica, ka visās valstīs emigrācija ir pastāvējusi no laika gala un tā ir jāuztver kā normāla parādība, piebilstot, ka arī Sprīdītis devās pasaulē laimi meklēt.
Teorētiski šim ministra apgalvojumam var piekrist un, iespējams, mūsu bērnu bērni tā arī domās, tomēr reālajā dzīvē diez vai nesen emigrējušie spēs tik ātri norīt to rūgtumu, ko izraisīja dzimto māju atstāšana un dzīvošana svešā zemē.
Sarunas turpinājumā pievērsāmies topošajai diasporas programmai. Ministrs kā galveno šajā programmā uzskata informācijas apriti, veidojot noturīgu dialogu, un liela loma šeit būs vēstniecībām. Programma pamatā būs virzīta uz kultūrnacionālo un izglītības jautājumu risināšanu, jo diaspora, neapšaubāmi, ir latviešu tautas daļa, uzsvēra ministrs. Kopumā Kristovska kungs topošo programmu raksturoja kā ambiciozu, kas palīdzēs reāli, nevis aizlāpīs caurumus.
Sarunas nobeigumā tika izrunāti ar Īrijas latviešiem tieši saistītie jautājumi. Ministrs pastāstīja, ka ir lietas kursā gan par Baibas Saulītes slepkavības lietas izmeklēšanu, gan par Līgas Kalāces problēmām. Savukārt fiktīvās laulības, pēc ministra domām, ir Gardas un policijas kompetencē, bet Ārlietu ministrija, protams, ir informēta arī par šo tendenci.
Kā arī Kristovska kungs no Ārlietu ministrijas puses solīja atbalstīt jaunu vēlēšanu iecirkņu izveidošanu Īrijā, gan piebilstot, ka gala vārds šajā jautājumā pieder Centrālajai vēlēšanu komisijai.
Un visbeidzot ministra kungs apsolīja noskaidrot, vai Latvijas Republikas vēstniecībai Īrijā būtu iespējams īrēt plašākas telpas, kas neatrastos pagrabstāvā.
FOTO: baltic-ireland.ie
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie
Es velos pajautat , kads reals risinajums ir gaidams , mana lieta un ari Baibas Saulites slepkavibas lieta ? Man ar savu bernu pat nelauj tikties no 23. julija 2009. gada Irijas socialie dienesti un ari tiesas , bet vel lidz pat sim bridim socialie dienesti nav spejusi nolikt lietiskus pieradijumus , kapec vispar griezas tiesa pret mani vispirmamkartam , ka ari Supreme Court pedeja appelacija es pieradiju , ka Irijas socialiem dienestam nav pieradijumu pret mani , no 18. februara 2009 lidz 28. maijam 2009 gadam , un ari Supreme Court tiesnesi tiesas laika smejas par socialiem , ka viniem esot viena liela problema , ka viniem neesot pieradijumu pret so sievieti, bet tapat tiesa lema netaisni . Izskatas ka Irijas socialiem dienestiem nemaz nevajaga pieradijumus , lai nonemtu matem bernus , jo tiesas to atbalsta. Var vienkarsi rakstit reportinus ar meliem pilnus un nevienam pat nerada ko ir sarakstijusi , un tad ja parada , tad tiesas laika uzbruk policija un reportinu nonem , tiesas laika atnem pieradijumus , jo reportina ir sarakstiti meli un kad sos melus liek pieradit , tad reportinu nonem, lai nebutu pieradijumu. Ar cienu Liga Kalace .
Tas ir kā: “apzagtie lai beidz justies kā cietušie”. Un nepīkst. Tiek veikts titānisks “darbs”(informācijas aprite,noturīgs dialogs) un visiem tāpēc jābūt ļoti pateicīgiem.(vētraini aplausi, ovācijas, pūlis zālē aiz sajūsmas lauž krēslus pret sienu…)