Izstrādāti priekšlikumi, “lai cilvēks Latvijā justos labi”

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ir izstrādājusi priekšlikumus Strukturālo reformu vadlīnijām, lai sasniegtu kopēju Latvijas mērķi līdz 2027. gadam kļūstot par Eiropas Savienības vidējā līmeņa valsti, liecina LBAS mājas lapā ievietotā informācija.

Vadlīnijās minētie priekšlikumi atspoguļo pieeju, kas līdz šim nav plaši diskutēta, kā arī to ieviešanai ir pietrūkusi politiskā griba.

Partneri sagaida, ka politiskās partijas, kas kandidē 11.Saeimas vēlēšanās, iekļaus savās partiju programmās konkrētus sasniedzamos mērķus un sniegs priekšlikumus, kas ļautu izveidot konkurētspējīgu ekonomiku, efektīvu publisko pārvaldi un ilgtspējīgu sociālo sistēmu, lai turpmāk izvairītos no krīzes padziļināšanās un lai veicinātu ekonomikas atveseļošanos.

LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: ”Mūsu – LDDK, LBAS un LPS, mērķis ir stiprināt Latvijas demokrātiju, nodarbinātību un izaugsmi. Lai to panāktu, nepieciešams nodefinēt skaidrus un saprotamus gan kvalitatīvus, gan kvantitatīvus mērķus, jo tie ir labas pārvaldības pamats. Un tieši laba pārvaldība ir tas, ko tagad pieprasa gan tirgus, gan Latvijas iedzīvotāji. Politiskām partijām ir ne tikai jāpiedāvā ekonomikas izaugsmes plāni, bet arī skaidri jānoteic termiņi, kuros tie tiks realizēti. Tāpēc mēs turpināsim par to runāt gan Latvijā, gan Briselē, radot spiedienu, kas liks politiskām partijām strādāt Latvijas izaugsmes un konkurētspējas atjaunošanas vārdā.”

Vadlīnijās iezīmēta strukturālo reformu vīzija, ka ne vēlāk, kā līdz 2027. gadam (divu ES programmēšanas periodu laikā) Latvijai jāsasniedz vidējais ES līmeni pēc ekonomiskajiem un sociālajiem rādītājiem. „Šobrīd Latvija ir 25 vietā pēc IKP uz vienu iedzīvotāju rādītājiem ES, bet mēs vēlamies būt vismaz 10. vietā, tātad vidēji katru gadu jāapsteidz viena ES dalībvalsts,” norāda LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis.

Lai to sasniegtu ir nepieciešams atjaunot sabiedrības uzticību varai, kas arī ir pirmais mērķis Strukturālo reformu vadlīnijās.

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis: „Šo mērķi var realizēt tikai tad, ja mēs – sabiedrība – tam noticam. Ir jāveic izmaiņas politiskajā sistēmā, ja sabiedrība to pieprasa. Politiskai varai ir skaidri jāsaprot un jārealizē izvirzītie mērķi. Viens no galvenajiem uzdevumiem ir smagnējo normatīvo aktu un likumu pārveide, mazināšana un liekā izskaušana, lai, piemēram, tie būtu saprotami cilvēkam arī bez jurista palīdzības.”

Kā otrais mērķis vadlīnijās tiek minēts – novērst disproporciju starp sociālo sistēmu, nodarbinātību un nodokļu maksāšanu. LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers norāda, ka, lai šo mērķi realizētu jānotiek virzībai divos virzienos. Pirmkārt, tā ir sabiedrības līdzdalība valsts procesos, kas jāpanāk turpinot attīstīt sociālo dialogu visos līmeņos – nacionālajā, reģionālajā, nozaru un uzņēmumu līmenī. Otrkārt, tā ir stabilās ekonomiskās vides attīstība. Ir jārāda darba vietas, jānodrošina atalgojums, kas ļaus cilvēkiem uzturēt sevi, savas ģimenes. „Tajā pašā laikā jābūt stabilai sociālās drošības sistēmai, lai cilvēks Latvijā justos labi, lai atgrieztos tie Latvijas pilsoņi, kas ir aizbraukuši,” uzsver P. Krīgers.

Kā galvenos uzdevumus šī mērķa sasniegšanai partneri izvirza investīciju piesaisti un nodokļu sloga samazināšanu. „Gatavojot vadlīnijas esam konstruktīvi nodefinējuši skaidrus mērķus, par kuriem vēl runāsim, un kuru realizēšanu centīsimies panākt,” tā P.Krīgers.

Trešais mērķis liek uzsvaru uz publisko pārvaldi, attiecīgi, lai novērstu strukturālās disproporcijas publiskajā pārvaldē. M. Pūķis: ”Galvenais uzdevums publiskajā pārvaldē ir mainīt motivācijas sistēmu: atkarībā no rezultātiem ir jābūt atbilstošai motivācijai. Publiskā pārvalde vairs nevar būt tik detalizēta un smagnēja, bet tai ir jāvairo atbildība. Piemēram, Saeima labi strādā tad, kad likumu skaitu samazinās uz pusi, nevis tad, kad īsajā laikā pieņem divreiz vairāk likumu. Mēs piedāvājam jaunu vīziju, kas, atšķirībā no iepriekšējām, ir izmērāma.”

Ceturtajā mērķī tiek norādīta strukturālā disproporcija ilgtspējīgas attīstības un valsts investīciju politikā. Kā skaidro V.Gavrilovs, tad valstī joprojām nav saskaņoti ilgtermiņa plānošanas dokumenti un nav sagatavoti vidējā termiņa plānošanas dokumenti. Tas noved pie tā, ka nav mērķtiecīgs darbības, kā valsts budžeta sagatavošana, kas ir resurss mērķu sasniegšanai un rezultāta panākšanai gan vidējā termiņā, gan ilgtermiņā.

Piektais mērķis apvieno iepriekš minētos priekšlikumus, lai izveidotu vienotu politikas plānošanas, ieviešanas un finansēšanas sistēmu. “Piemēram, attīstības programmas, kuras mēs varam redzēt valsts budžetā, ir tieši tie paši budžeta plāni. Ar ilgtermiņa budžetu sabiedrība iegūst spēcīgu instrumentu, lai kontrolētu politiķu darbību un sekot līdzi politiķiem,” uzsver M. Pūķis. Šie priekšlikumi arī dod risinājumu, kā izskaust „naudas apgūšanas” sindromu valsts un pašvaldības iestādēs pirms Ziemassvētkiem.

Valsts prezidents šīs vadlīnijas varēs izmatot izvēloties Ministru prezidenta kandidatūru. „Mūsu programma ir mūsu vienošanās rezultāts. Ja kāds varēs piedāvāt labāku programmu, tad mēs to atbalstīsim”, uzsver A. Jaunsleinis.

FOTO: baltic-ireland.ie