Šoreiz par savējiem!

Pēc deviņām dienām, kā Latvijā, tā arī ārzemēs, Latvijas pilsoņi vēlēs tos 100 cilvēkus, kuri turpmākos četrus gadus būs atbildīgi par tautu un valsti. Ne vienam vien šajā sakarā ir jautājums: balsot vai nebalsot? Un, ja balsot, tad par ko? Dundalkā dzīvojošajai Gaspažiņu ģimenei (attēlā) par 11. Saeimas vēlēšanām ir savs konkrēts viedoklis. Un ne tikai viedoklis, bet arī aicinājums visiem Īrijas latviešiem.

Ēvalds un Zigrīda Gaspažiņi Īrijā ieradušies pirms desmit gadiem. Ēvalds vairākus gadus strādājis kādā nelielā uzņēmumā par audiovizuālo iekārtu remonta mehāniķi. Pēdējos gados nopietni pievērsies fotografēšanai. Pagājušajā gadā pabeidzis fotogrāfijas kursu O’Fiaich koledžā, kā arī vairākus gadus ir Dundalkas foto kluba biedrs. Piedalījies vairākās izstādēs, kādu laika posmu viņa bildes no Latvijas hokeja komandas mačiem tika publicētas arī portāla www.baltic-ireland.ie slejās.
Zigrīda jau gadiem strādā viesmīlības nozarē, bet pēdējā laikā ir izveidojies arī patstāvīgu klientu loks kā māksliniecei – dekupāžas jomā. Viņas ilgi lolotais sapnis pievērsties mākslai, ko neizdevās īstenot jaunībā, tagad pamazām realizējas.
Viņi abi šeit iedzīvojušies, raduši savas intereses un tuvāko nākotni saista tieši ar Īriju. Regulārie ceļojumi uz tuvākām un tālākām zemēm, kā arī daudz apceļota Īrija. Tomēr saikni ar Latviju neļauj zaudēt abas meitas Dace Gaspažiņa-Korecka un Ilona Platonova, kā arī Latvijā dzīvojošie četri mazbērni.
Atšķirībā no daudziem jauniešiem, kuriem darba atrašana Latvijā sagādā grūtības, meitas no Latvijas prom netaisās. Jaunākā meita Dace ar vīru pamēģināja strādāt ari Lielbritānijā un, izvērtējot savas iespējas, tomēr atgriezās Latvijā, turpinot strādāt savā profesijā par restorāna menedžeri.
Stāsta Zigrīda: “Kad jaunākā meita ieradās strādāt Lielbritānijā, vairākas nedēļas mūsu mājās dzīvoja mazdēls Adrians. Tā kā mazbērnus redzam vien Latvijas apciemojuma laikā, tad mazā puišeļa atrašanās atdzīvināja mājas un atkal uzvirmoja vēlme tomēr atgriezties Latvijā.” Savukārt Ēvalds saka: “Diemžēl neredzam sev tur vietu un iespēju attīstīties. Dzīves vieta pat būtu, bet kā nodrošināt normālus ieņēmumus tur – mūsu vecumā tas ir nereāli.” Skumji, bet iepriekšējo gadu krīze radījusi vēl lielāku neticību iespējai atgriezties un dzīvot savas ģimenes tuvumā.

Šogad vecākā meita Ilona sākusi jaunu posmu savā dzīvē, lai aktīvāk mainītu Latvijas dzīvi, ne tikai uzsākusi savu personīgo uzņēmējdarbību, bet iesaistījusies arī politikā, ārkārtas vēlēšanās startē Zatlera Reformu partijas sarakstā.
Ēvalds atzīst, ka meita pirms šī lēmuma pieņemšanas, zvanījusi arī vecākiem ar jautājumu – vai jūs mani atbalstīsiet? Un kam gan vēl to jautāt? Protams, ka atbalstīs. Ēvalds un Zigrīda arī līdz šim uzskatījuši par savu pienākumu piedalīties vēlešanās, jo viņu bērni vēl arvien ir Latvijā. Lai cik reizēm bezcerīga neizskatītos iespējamā atgriešanās Latvijā, cerību zaudēt nedrīkst. Vismaz pensijas vecumā gribētos braukt atpakaļ. Pagaidām gan jāizpaliek vien ar regulārām saziņām internetā. Labi, ka ir “Skype”, webkameras, tad mazie vismaz regulāri redz vecvecākus, bet apciemojuma reizēs ļoti priecājas un atpazīst pat jaunākā mazmeita Lienīte, kurai rudenī paliks tikai divi gadi.

Skaidrs, ka izmaiņas Latvijā nav iespējas ātras, īpaši šobrīd, kad krīze valda daudzās Eiropas valstīs un nav skaidrs arī Amerikas ceļš uz tālāko attīstību, bet gribās cerēt un tādēļ arī šogad 17. septembrī viņi brauks un balsos. Šoreiz par savējiem, ar cerību, ka tas kaut nedaudz izmainīs Latviju tajā virzienā, lai būtu, kur atgriezties tiem latviešiem, kuri to vēlēsies. Gaspažiņu ģimene aicina visus Īrijas latviešus nebūt vienaldzīgiem un vēlēšanu dienā doties uz kādu no trijiem vēlēšanu iecirkņiem un balsot par mūsu dzimtenes nākotni.

FOTO: Elīna Dimante