“Stroika ar skatu uz Londonu” Īrijā

Luga, kuras pirmizrāde notika 6. aprīlī, Latvijā, Rīgā, kino “Rīga”, pēc visas Latvijas apceļošanas, producentes Lailas Ilzes Purmalietes vadībā ir devusies uz vietām, kur dzimuši jaunā rakstnieka Viļa Lācīša emigrācijas laika stāsti. Beidzot arī Īrijā dzīvojošajiem latviešu skatītājiem bija iespējams novērtēt teātra izrādi “Stroika ar skatu uz Londonu”, ko pēc Viļa Lācīša bestsellera iestudējis “Jaunais Teātris” Mārtiņa Eihes režijā ar Normundu Bērzu galvenajā un vienīgajā lomā.

Piektdienas pēcpusdienā  izrāde notika Korkā, savukārt sestdien divas izrādes notika Dublinā.
Spriežot pēc skatītāju reakcijas, septiņas līdz desmit minūšu garās ainas bija saprotamas līdz sīkām niansēm, un neviens vien latvietis varētu šo stāstu papildināt ar personīgi piedzīvoto. Patīkami ir tas, ka autors nav centies veidot un pasniegt vispārinātu un novienādotu latviešu emigranta tēlu, kā dažkārt var pamanīt īpaši “jaukajos” un tendenciozos dzimtenes portālu komentāros, kur jebkurā tēmā jelkāds aizbraucējs no Latvijas momentāli iegūst negatīvu apzīmējumu. Visi ir dzirdējuši stāstus par sēņu lasītājiem, bet jāatzīst, ka tikai retais ir reāli kādu sēņu lasītāju sastapis. Īstenībā jau tas ir Latvijā radīts un radies apzīmējums. Teātra izrādē nekur, nevienā mirklī, netiek pateikts ka šā vai tā  darīt ir vai nav labi,  ir vai nav pareizi. Vienkārši tiek konstatēts fakts LV, kur izeja ir virziens UK vai IRL. Šodien, vairāk nekā gadu pēc grāmatas iznākšanas, izejas virziens no bezizejas, diemžēl, ir iezīmējies vēl spilgtākām krāsām.

Aktieris Normunds Bērzs izrādes laikā veiksmīgi veido dialogu ar skatītājiem, aicinot tos dažās scēnās uz skatuves.  Ironiski, tajā pat laikā vienkārši un sirsnīgi, tiek izteiktas domas par valstīm – Latviju, Angliju, Īriju, par vietām, kurās nonāk galvenais varonis. Tajā pat laikā tikpat sirsnīgi un saprotami tiek uztverti emigranta ceļā sastaptie jaušie un nejaušie paziņas, gan latvieši, gan citu tautību ļaudis. Mazliet skarbais un rupjais verbālais noformējums nevienā brīdī neizskan nevietā, vai ir par daudz. Drīzāk tas ir pietuvināts patiesajai dzīvei – tai, kāda tā ir īstenībā jebkurā “stroikā”.

Nav nekādas starpības, kur šodien, brīvajā Eiropas ekonomiskajā zonā atrodas cilvēks, pēc tautības latvietis. Galvenais – kāds viņš ir.  Paldies aktierim, producentei, režisoram, komponistam, paldies Vilim Lācītim.

FOTO: Arvis Ziemelis
www.arvisphotos.com