Katrs piektais iebraucējs no Latvijas – fiktīvo laulību upuris (3)

Turpinot pirms divām nedēļām iesākto sarunu par fiktīvo laulību upuriem, Latvijas Republikas vēstniecības Īrijā Padomniece, Konsulārās nodaļas vadītāja Vija Buša atbild uz jautājumiem par šīs epidēmijas statistiku, vēstniecības paveikto un vēl darāmo, par sabiedrības iesaisti fiktīvo laulību novēršanā, kā arī uz lasītāju uzdotajiem jautājumiem.

L.O.: Ko vēstniecība ir izdarījusi un dara, lai šo epidēmiju apturētu?
V.B.: Vairāki lasītāji jau atzīmēja komentāros, ka Īrijā pašlaik fiktīvās laulības ir atļautas – diemžēl neviens likums neparedz aizliegumu vai sodu šādu laulību slēgšanai un nelikumīgas uzturēšanās atļaujas iegūšanai. Arī spēkā esošā Latvijas likumdošana paredz atbildību pa šādām darbībām tikai mūsu valsts teritorijā. Informācija par gandrīz visām fiktīvajās laulībās iesaistītajām personām, kas pieejama vēstniecībai, ir tikpat plaši pieejama policijai un migrācijas dienestiem gan Latvijā, gan Īrijā, bet pagaidām to vēl nav iespējams izmantot, lai sodītu personas, kas veicina cilvēktirdzniecību. Tiek izmantotas jaunas, bieži vien naivas, mazizglītotas un trūcīgas sievietes, kā arī radīts pārliecinošs iespaids, ka Latvija ir fiktīvo līgavu eksporta valsts. Tomēr tas nenozīmē, ka tā tas turpināsies vienmēr. Grozījumi Krimināllikumā par kriminālatbildības noteikšanu personām, kuras nelikumīgi, izmantojot arī fiktīvas laulības, palīdz iegūt uzturēšanās atļaujas ES/EEZ dalībvalstīs un Šveicē, jau ir izskatīšanā Saeimā pirmajā lasījumā. Un arī Īrijā palēnām, bet nenovēršami top likumdošanas grozījumi, ar kuriem plānots pielikt punktu fiktīvajām laulībām un iespējamai cilvēktirdzniecībai.

Kamēr likumdošanā nav paredzēti šķēršļi šādu laulību slēgšanai, vēstniecības pārziņā ir preventīvais darbs un palīdzības sniegšana fiktīvo laulību upuriem vardarbības un citos ekstremālos gadījumos. Tomēr vēstniecība nav aprobežojusies tikai ar šo darbību.
2011. gadā ir uzrunātas visas atbildīgās institūcijas – Īrijas Dzimtsarakstu departaments, Naturalizācijas un imigrācijas dienests (ĪNID) un policijas Nacionālais imigrācijas birojs, kā arī sociālo lietu ministre Dž.Bērtone, senatore K.Zapone, Īrijas cilvēktiesību komisijas vadītājs Dr. M.Menings u.c. Pagājušajā nedēļā notika nozīmīga vēstnieka tikšanās ar Tieslietu ministrijas Ģenerālsekretāru B.Pērselu, bet šonedēļ sanāksme ar Īrijas imigrācijas dienestu par informācijas apmaiņu un sadarbību pārbaudēs nelikumīgi iegūto uzturēšanās atļauju anulēšanai.

Gan valsts, gan nevalstiskās institūcijas (RUHAMA u.c.) ir informētas par situāciju un aktuālajām tendencēm, tai skaitā par gadījumiem, kad vēstniecība saskatījusi cilvēktirdzniecību (CT). 24. novembrī Īrijas Imigrācijas padomes rīkotajā diskusijā par CT, ieviešot jauno šī gada sākumā pieņemto ES direktīvu CT apkarošanai, Latvijas vēstnieks P.Elferts iniciēja jautājumu CT fiktīvo laulību formā un situāciju attiecībā uz CT upuru atzīšanu Īrijā, turpinot iepriekšējās vēstniecības aktualitātes šajā jomā, piemēram, 9. novembrī ASV vēstniecībā Dublinā rādīto prezentāciju par fiktīvo laulību tendencēm un CT Īrijā. Arī Latvijas institūcijas regulāri tiek informētas par aktuālo situāciju un aicinātas aktīvi iesaistītas fiktīvo laulību novēršanā. Starptautiskā līmenī Latvija ir rekomendējusi Īrijai veikt izmaiņas likumdošanā ANO VPP 12. sesijas laikā 6. oktobrī, par ko portāls jau rakstīja iepriekš.

Taču ne jau garais vēstniecības paveikto darbu saraksts varētu pievērst šai ievērojamu latviešu tautas daļu skārušajai problēmai vajadzīgo uzmanību un radīt sapratni par iemesliem. Ja jautātu, kas būtu jādara bez jau minētajiem likumdošanas grozījumiem, atbilde būtu īsa- pirmkārt, būtu jāiejaucas sabiedrībai un līdzcilvēkiem, bet sākumā būtu jāsaprot, kāpēc tieši latviešu meitenes un kāpēc tieši Īrijā stājas aprēķina laulībās. Īrijā ārvalstniekam ir iespējams legalizēt nelegālo uzturēšanos, apprecot citas ES valsts pilsoni, kura uzturas šajā valstī. Tā tiek iegūts kārotais ES pilsoņa laulātā statuss, ievērojamas sociālās garantijas, darba iespējas un – pats galvenais – t.s. „zaļā” imigrācijas karte. Kāpēc Latvijas pilsones? Tāpēc, ka ekonomiskās krīzes rezultātā reģionos bija augsts bezdarba un bezcerības līmenis, kas radīja atsaucību iespējai nopelnīt, fiktīvi laulājoties. Un vēlāk šo nišu veiksmīgi apguva ļaunprātīgas personas, kuras pēc Krimināllikuma grozījumu pieņemšanas un spēkā stāšanās varēs saukt par organizētās noziedzības pārstāvjiem vai vienkārši – noziedzniekiem-cilvēktirgotājiem. Jāatzīst arī, ka ārkārtīgi lielu lomu šīs problēmas veicināšanā spēlē LV sasniegumi IT jomā – sociālie tīkli tiek izmantoti gan kā komunikāciju rupors, gan kontaktu birža fiktīvo laulību organizēšanai. Tāpēc īpaši liela vēstniecības atzinība portālam „draugiem.lv” par pausto gatavību atbalstīt Latvijas NVO un valsts institūciju kopīgi plānoto sociālo apkarošanas akciju tīmeklī.

L.O.: Ko darīt, ja tīmeklī vai portālā „draugiem.lv” sievieti no Latvijas ir sameklējušas un uzrunājušas personas, kuras piedāvā laulību Īrijā?
V.B.: Nav noslēpums, ka tieši tā tiek sameklētas daudzas līgavas. Ja esiet pamanījusī šādu e-pastu, noteikti nosūtiet to portāla „policistam”. Ja piedāvājums laulāties ir no Īrijas, šo informāciju var nosūtīt gan tieši Gardai, gan izmantojot vēstniecības starpniecību. Pagājušajā nedēļā kāda latviete vienu no šādām interneta vēstulēm nosūtīja vēstniecībai un sadarbībā ar Gardu dažu dienu laikā vēstules autors tika identificēts – Indijas studentam, kurš Īrijā strādā „McDonald” ātrās ēdināšanas uzņēmumā, 2012. gada aprīlī beigsies studijām izsniegtā vīza. Taču viņa gadījumā mēģinājums risināt uzturēšanās jautājumu, noslēdzot laulību ar Latvijas pilsoni, beigsies ne tā, kā bija plānots – viņa paša apliecinājums par laulību patieso iemeslu jau ir pievienots personas lietai un kļūs par pamatu nopietnām papildus pārbaudēm, uzturēšanās atļaujas pieprasījuma gadījumā. Ir iespējams ietekmēt šo procesu un ierobežot fiktīvās laulības.

L.O.: Ja medijos, sociālajos tīklos, informatīvajās kampaņās izskanējusi informācija nav uzrunājusi šīs meitenes, ko varētu darīt līdzcilvēki, ģimenes locekļi, draugi?
V.B.: Tie, kuri dzīvo Īrijā, internetā var noskatīties Īrijas TV 3 dokumentālo filmu par fiktīvajām laulībām www.tv3.ie, kurā galvenajā lomā ir latvietes. Jau vairāk par gadu gandrīz ikvienai potenciālajai līgavai pirms laulības reģistrācijas ir jāierodas vēstniecībā. Un līgavu sociālais stāvoklis liecina par situācijas nopietnību – tikai pēdējā gada laikā vēstniecībā vērsušās 12 līgavas, kuras līdz pilngadībai ir bijušas aizbildņa vai sociālās iestādes aprūpē, 20 līgavām bērnībā ir miris viens vai pat abi vecāki, 79 līgavas ir no mazturīgām un dažreiz pat sociāli nelabvēlīgām daudzbērnu ģimenēm ar 4 un vairāk bērniem Latvijas reģionos (arī no 9, 10, 11 un 14 bērnu ģimenēm), 58 līgavām ir nepilngadīgi bērni (no tām 14 līgavām – divi bērni, 6 līgavām – trīs bērni, un 4 līgavām 4-6 bērni), no kuriem daļai ir atņemta aprūpes tiesības (9 gadījumos), vai arī bērni atstāti pie tuviniekiem Latvijā (vismaz četros vēstniecībai zināmos gadījumos). Jaunākā māmiņa, kas šobrīd ir kļuvusi par līgavu trešās valsts pilsonim, bija tikai 14 gadus veca, piedzimstot pirmajam bērniņam, bet arī vairākām citām līgavām bērni ir dzimuši 16 (1) un 17 gadu vecumā (2). Atvieglot uzturēšanās atļauju saņemšanu ārvalstniekiem ir devušās divos gadījumos 3 māsas un vēl četros gadījumos – 2 māsas, kā arī 2 dvīņu pāri. 56 līgavas pēdējā gada laikā bija jaunākas par 20 gadiem un vairākām līgavām ir bijušas gan kopīgas adreses Latvijā, gan iepriekšējās mācību vai sociālās aprūpes iestādes. Un taisnība lasītājiem, ka aprēķina laulības Īrijā ir slēguši arī vairāki Latvijas pilsoņi – vīrieši.

Meitenes un sievietes, kuras iesaistās vai tiek iesaistītas fiktīvās laulībās, ir pamanāmas gan savā pagastā, gan arī šeit Īrijā. Un varbūt visvairāk tieši savā pilsētā vai pagastā, kur gan jau kāds ir dzirdējis, ka Rasa, Laila vai Alise ir devusies uz Īriju un varēs nopelnīt, jo viņai esot piedāvāta laulība ar ārvalstnieku. Jāatceras, ka tās meitenes, kuras spēj vērtēt situāciju, visdrīzāk slēpj sava Īrijas apmeklējuma iemeslu pat no vistuvākajiem, tomēr to nav grūti saskatīt. Un ir viegli atšķirt ģimeni, kas izveidojusies patiesās attiecībās ar ārzemnieku. Latvijas sievietes, kuras tiek iesaistītas fiktīvajās laulībās, ir vajadzīgas tikai līdz brīdim, kamēr ārvalstnieks saņem kāroto uzturēšanās atļauju. Var ieteikt ikvienam (un īpaši jaunu, tikko pilngadību sasniegušu meiteņu vecākiem), kuram nav vienaldzīgs savas meitas, valsts un latviešu liktenis, iedziļināties šajā lietā, kas ne tikai sāpīgi skar daļu mūsu tautiešu, bet Īrijas un daudzu citu ES valstu pārstāvjos rada greizu iespaidu par latviešiem kā nabadzīgu un pagrimušu tautu. Un ar attieksmi un konkrētu rīcību gadījumos, kad tiek pamanītas potenciālās līgavas, nepalikt malā, jo meitenes, kuras jau rīt var nokļūt Zaļajā salā, ir turpat līdzās Liepājā, Bauskā, Valmierā, Jelgavā, Vecsaules, Dunalkas, Kocēnu, Nīgrandes, Kalsnavas un citos Latvijas pagastos. Ir pienācis laiks rīkoties arī sabiedrībai.

L.O.: Paldies par interviju.

FOTO: baltic-ireland.ie