2011. gads – priesteris Andris Solims

Priesteris Andris Solims, Latvijas katoļticīgo Misijas Īrijā kapelāns:
“Cilvēka dzīves kalendārs ļoti intensīvi un regulāri maina savas lappuses, katru rītu atšķirot jaunu vēstures lapu, kurā tiks ierakstīti visi diennakts darbi un nedarbi. Pāršķirstot 2011. gada kalendāra lappuses, var atrast veselu notikumu virkni, kurus mēs atceramies gada nogalē. Ko gribētos atcerēties no šogad pārdzīvotā?

Vispirms jau to, ka Dieva Apredzība man ļāvusi nokalpot Īrijā 3,7 gadus, un šie būs jau ceturtie Kristus Dzimšanas svētki katoļticīgajiem tautiešiem zaļajā salā, kurus gatavojamies svinēt šajos Ziemassvētkos. Pērn tie bija auksti un sniegaini, bet šogad tiek gaidīts siltāks laiks. Tomēr katra labas gribas cilvēka sirdī tie būs vienmēr skaistākie un gaidītākie gada svētki, jo tajos piedzims mīlestības un miera Princis – Dieva Dēls. Modernā sabiedrība pilnā sparā jau svin šos svētkus, veiksmīgi gūstot peļņu biznesā, kamēr norisinās šis dāvanu iepirkšanas drudzis. Diemžēl svētsvinīgi klusais sagatavošanās laiks uz Kristus Dzimšanas svētkiem – Advents – ir pilnībā izskausts no kristiešu apziņas, jo pilsētu ielās un laukumos pat pirms Adventa sākuma jau tika iedegtas Ziemassvētku egles un dekorācijas. Reti kurā veikalā varēja atrast pārdošanā Adventa simbolu – vainagu, jo tādas preces vairs neuzrunā moderno cilvēku. Cenšoties saglabāt mūsu tautiešu ticības garu Īrijā, arī šogad tika sarīkots ekumeniskais dievkalpojums Adventa I svētdienā (27.11.2011.) Dublinā, augustīniešu skaistajā dievnamā uz Thomas Street, kur pulcējās ap 70 kristiešu no dažādām konfesijām, lai kopīgi uzsāktu jaunu Baznīcas liturģisko gadu. Dievkalpojuma laikā ticīgos uzrunāja gan luterāņu mācītājs Artis Druvietis, gan katoļticīgo priesteris Andris Solims, un beigās arī Latvijas vēstnieks Īrijā Pēteris Kārlis Elferts. Tika svētīti atnestie Adventa vainadziņi un sveces, dziedot skaistas Adventa laika dziesmas abu konfesiju ansambļiem kopā. Pēc dievkalpojuma vienojamies sirsnīgajā sadraudzības maltītē – agapē. Tas tiešām bija ļoti skaists un svētīgs dievkalpojums, kurā varējām kopā lūgties un slavēt Kungu. Gribu atzīmēt, ka tā bija zināmā mērā pirmā reize, kad latviešu luterāņu draudze tik lielā skaitā viesojās katoļticīgo kopienā Dublinā, lai gan mūsu sadraudzība Īrijā ir bijusi ļoti laba arī visā iepriekšējā laikā.
Savukārt 18. novembrī bija iespēja vienoties ekumeniskajā dievkalpojumā Luterhausā, svinot mūsu mīļās Dzimtenes 93. dzimšanas dienu. Ikviens tika aicināts izteikt savu lūgšanu par Latvijas Valsti un citām vajadzībām, aizdedzinot svecīti, kuru nolika uz Latvijas kartes atveidojuma. Bija mājīga atmosfēra, jo sajutamies vienoti ar mūsu mīļotajiem Dzimtenē.
15. maijā Latvijas katoļticīgo Misiju atkal apciemoja Jelgavas bīskaps Antons Justs, kurš vadīja svinīgo dievkalpojumu Dublinā un piešķīra Iestiprināšanas sakramentu vairākiem ticīgajiem. Viņa vizīte bija priecīgs notikums mūsu kopienai, saņemot bīskapa svētību un iedrošinājuma vārdus nebaidīties kalpot Kristum arī svešumā, paliekot uzticīgiem Jēzus mācībai. Esam pateicīgi bīskapam Antonam Justam par viņa rūpēm un atbalstu mūsu Misijai un sveicam viņu pagājušajā skaistajā dzīves 80 gadu jubilejā, lai viņš paliktu arvien tikpat enerģisks un cilvēcisks arī turpmāk.
Kā skaistu un vēsturisku notikumu gribu minēt piedalīšanos pāvesta Jāņa Pāvila II beatifikācijas jeb pasludināšanas par svētīgo svētkos 1.05.2011. Romā, Sv. Pētera laukumā, kas pulcināja vienkopus ap 2 miljoniem svētceļnieku no visas pasaules. Studiju laikā Romā biju vairākkārt ticies ar šo apbrīnojamo garīgo personību, tādēļ priekš manis tā bija ļoti nozīmīga diena, kurā Baznīca ieguva vēl vienu aizbildni pie Dieva debesīs. Tā svētceļojuma ietvarā bija iespēja apskatīt arī itāļu svētās mocekles Marija Goretti svētvietu Nettuno pilsētiņā. Viņa bija 11 gadus veca meitene, kura varonīgi aizstāvēja jaunavības tikumu pret 19-gadīgo Aleksandru, kurš centās viņu pierunāt uz nešķīstību un gribēja izvarot meiteni. Viņa izmisīgi tam pretojās un sauca Aleksandru apstāties grēkot. Tad saniknotais jauneklis ar dunci veica 14 dūrienus meitenes ķermenī, kā rezultātā viņa nomira slimnīcā 6.07.1902. Marija Goretti ir skaists piemērs jauniešiem, pamudinot tos pareizi izvērtēt un sargāt savu sirdšķīstības tikumu, lai spētu izkopt patiesu mīlestību nākamajai laulības dzīvei.
Kā visspilgtāko notikumu šogad gribu atzīmēt manas Priesterības kalpojuma 20 gadu jubileju, kuru bija iespēja nosvinēt Aglonā kopā ar maniem kursabiedriem no Latvijas un Ukrainas. Aglonas Dievmātes bazilikā mēs pateicamies par šo Kristus Priesterības sakramenta dāvanu, ko saņēmu 2.06.1991. Rīgā, Svētā Jēkaba katedrālē ordinēšanas brīdī caur arhibīskapa Jāņa Pujata roku uzlikšanu un svaidījumu ar pateicības eļļām. Nekad neesmu nožēlojis, ka esmu veltījis savu dzīvi kalpošanai Dievam un cilvēkiem kā priesteris. Kalpojot kā kapelāns mūsu katoļticīgajiem tautiešiem Īrijā, ir iespēja gūt pieredzi misiju darbā, kas radikāli atšķiras no klasiskā draudzes modeļa Latvijā. Kaut arī šī darbība ir ierobežota un „miniatūrā”, tomēr ir prieks būt noderīgam kaut vai tiem dažiem ticīgajiem, kuri patiesi meklē Dievu un ir pateicīgi par iespēju lūgties un saņemt garīgos pakalpojumus savā dzimtajā valodā. Lūdzos arī par visiem tiem, kuri ir atkrituši no ticības un attālinājušies no mūsu kopienām, lai viņi atrastu patiesu dzīves jēgu, kas nebalstās vienīgi materiālajos labumos, bet vispirms ir atrodama garīgajās vērtībās. Priecājos par ikvienu labas gribas tautieti, kas vēlas nopietni apgūt Kristus Baznīcas mācību un dzīvot kristieša un Dieva bērna cienīgu dzīvi saskaņā ar Dieva likumiem. Iedrošinu katru, kas ir ticības ceļa meklējumos, kontaktēties ar mani, lai varētu palīdzēt iet pareizo pestīšanas ceļu.
Pateicos visiem maniem līdzstrādniekiem, kuri aktīvi palīdzēja un palīdz manā kalpošanas darbā Īrijā un novēlu viņiem izturību un mīlestību uz Dievu un tuvāko šajā viņu kalpošanā. Lai Dievs svētī katru, kas ir atbalstījis mūsu Misiju ar savu klātbūtni un piedalīšanos dievkalpojumos!
Novēlu visiem tautiešiem gan Latvijā, gan Īrijā, gan Anglijā, Vācijā, Austrijā, Itālijā, Polijā, Beļģijā, Francijā, Kanādā, Amerikā, Austrālijā un visās pasaules malās, kur liktenis viņus ir nometinājis, gaišus un mierpilnus Dieva Dēla Dzimšanas svētkus un Bērna Jēzus svētību Jaunajā 2012. gadā. Sevišķi sveicu visus vecos, slimos, vientuļos un bez darba, pajumtes un līdzekļiem atstātos, lai debesu Tēva dzimusī Mīlestība sasilda viņu sirsniņas un iepriecina, ka Jēzus ir piedzimis arī priekš viņiem, lai būtu viņu Emanuēls – Dievs ar mums.
Kristus ir piedzimis!”

FOTO: no Andra Solima personīgā arhīva