Deklarēt vai nedeklarēt – tāds ir jautājums

Ennis & Associates Solicitors juriste Aiga Andrupe:
“Saeima ir pieņēmusi un spēkā ir stājies jauns likums, kas paredz mantiskā stāvokļa deklarācijas kārtību. Mums, kā Latvijas pilsoņiem, ir pienākums pakļauties likumdošanas normām. Tomēr, ņemot vērā, ka dzīvojam ārpus Latvijas, vai šī likuma normas uzliek pienākumu deklarēt mantisko stāvokli arī mums?

Likums paredz, ka personai nav jāiesniedz mantiskā stāvokļa deklarācija, ja tās īpašumā ir tikai Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā, Traktortehnikas, tās piekabju un traktortehnikas vadītāju informatīvajā sistēmā un Integrētajā Latvijas kuģu datu bāzē reģistrēts īpašums. Tas nozīmē, ka, ja jūsu īpašumā ir, piemēram, dzīvoklis Kuldīgā, kas ir ierakstīts uz jūsu vārda Zemesgrāmatā, šis īpašums nav jādeklarē. Tas attiecas arī uz jums piederošajiem un reģistrētajiem transporlīdzekļiem.

Īpašumi (gan kustamie, gan nekustamie), kas augstāk minētajos reģistros nav reģistrēti, tādi kā piemēram, vērtspapīri un naudas uzkrājumi, kuru kopējā vērtība pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā, ir deklarējami. Tāpat ir deklarējami jūsu nekustamie īpašumi (piemēram, māja) Īrijā. Jādeklarē arī Īrijā reģistrētā automašīna un naudas uzkrājumi, ja tie pārsniedz 10 000 latus (vai ekvivalentu Eiro).

Limums nosaka, ka mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniedz Latvijas pilsonis (nepilsonis) un vienlaikus Latvijas Republikas rezidents. Tātad šis likums attiecas uz Latvijas pilsoņiem, kas VIENLAIKUS ir arī Latvijas rezidenti.

Ja ap jēdzienu pilsonis nekādām neskaidrībām nevajadzētu rasties, tad rezidences prasība nav tik viennozīmīga. Jau vairākkart Baltic-ireland.ie ir centušies rast skaidrojumu, vai mēs esam vai nēesam Latvijas rezidenti. Likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē, fiziskā persona tiks uzskatīta par rezidentu, ja šīs personas pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā vai šī persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai arī šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas Republikas valdība.

Latvijas Republikas un Īrijas vienošanās par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļiem nosaka kritērijus, pēc kuriem persona tiek uzskatīta par Latvijas vai Īrijas rezidentu. Tā ir jebkuru persona, kas saskaņā ar šīs valsts likumdošanas aktiem ir pakļauta aplikšanai ar nodokļiem, pamatojoties uz tās pastāvīgo dzīvesvietu.

Ņemot vērā, ka Latvijā ir spēkā likums par dzīvesvietas deklarāciju, jūsu patreizējo rezidenta vai nerezidenta stāvokli noteikt vajadzētu būt ļoti vienkārši – jūsu residences vieta ir jūsu deklarētā dzīvesvieta. Ja jūs esat deklarējis savu dzīvesvietu Īrijā, jūs esat rezidents Īrijā.

Tatad, ja esat Latvijas pilsonis un jums Latvijā pieder vairāki nekustamie īpašumi, kā arī ir naudas uzkrājumi, un jūs Latvijā uzturaties tikai periodiski vairākas reizes gadā, taču pastāvīgā dzīves vieta ir Īrijā, tad jums nav pienākums iesniegt mantiskā stāvokļa deklarāciju. Ja personas pastāvīgā dzīves vieta un vitālo interešu centrs ir Īrija, tad saskaņā ar Latvijas Republikas un Īrijas konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem ietvertajiem nosacījumiem, persona tiks uzskatīta par Īrijas rezidentu un mantiskā stāvokļa deklarācija nav jāsniedz.”

Redakcijas piebilde: Līdzīgās domās attiecībā uz mantiskā stāvokļa deklarēšanu ir arī Tiesībsarga biroja vecākā juriskonsulte Natālija Vecgaile:
“Ja Jūs 2011. gada 31. decembrī pulksten 24 pēc Latvijas laika nebijāt Latvijas Republikas rezidents, tad nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums uz Jums neattiecas, neatkarīgi no ziņošanas vai neziņošanas VID.”

FOTO: no Aigas Andrupes personīgā arhīva