Palielinājies uz ārvalstīm izbraukušo bērnu skaits

23. janvārī Latvijas Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) prezentēja apkopoto deviņu republikas pilsētu un 110 novadu pašvaldību sniegto informāciju par obligātā izglītības vecumā esošajiem bērniem, kuri 2011./2012.mācību gadā nav minēti nevienas izglītības iestādes sarakstā, teikts IKVD paziņojumā.

IKVD apkopotie dati liecina, ka šobrīd no Latvijas Republikā deklarētajiem 242 076 obligātā izglītības vecumā esošajiem bērniem, 12 481 bērns nav reģistrēts nevienā izglītības iestādē.

Šajā mācību gadā 68 pašvaldībām nav informācijas par 3595 bērniem, kuri nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē un kuru dzīvesvieta ir deklarēta attiecīgajā pašvaldību teritorijā.

No pašvaldību sniegtās informācijas par 8886 obligātā izglītības vecumā esošajiem bērniem, kuri nav reģistrēti nevienas izglītības iestādes sarakstā, 7674 bērni kopā ar vecākiem vai aizbildņiem izbraukuši no valsts, 762 bērniem anulēta deklarētā dzīves vieta, 275 bērni izglītības iestādi neapmeklē cita iemesla dēļ, 72 bērniem piešķirta invaliditāte tādā pakāpē, kuras dēļ bērns nevar apmeklēt izglītības iestādi, savukārt bezvēsts prombūtnē ir 45 bērni, no ārvalstīm iebraucis 41 bērns, kurš izglītības iestādi neapmeklē, deviņi bērni ir ilgstoši slimojošie, bet astoņi adoptēti uz ārvalstīm.

IKVD vadītājs Aivars Stankevičs uzsvēra, ka ne visi pašvaldību uzrādītie iemesli, kādēļ obligātā izglītības vecumā esošie bērni nav reģistrēti nevienas izglītības iestādes sarakstā, ir pamatoti, lai bērni nebūtu reģistrēti izglītības iestādē, tāpēc IKVD papildus lūdza pašvaldībām precizēt informāciju par veikto rīcību, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto obligātās informācijas ieguvi.

Prezentācijas laikā IKVD vadītājs Aivars Stankevičs atgādināja, ka IKVD 2011. gada jūnijā sagatavoja un nosūtīja vēstules ārvalstu vēstniecībām Latvijā ar lūgumu sniegt informāciju par ārvalstīs dzīvojošiem Latvijas bērniem, kuru dzīvesvieta ir deklarēta Latvijā. Atsaucās tikai piecas vēstniecības, kuras norādīja visai skopu informāciju par ārvalstīs dzīvojošiem Latvijas bērniem vai arī to, ka tām nav zināms, vai visi bērni mācās izglītības iestādēs.

Lielākais bērnu skaists, kuru dzīvesvieta ir deklarēta attiecīgajā teritorijā un nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē, ir pārsvarā lielākajās Latvijas pašvaldībās pēc iedzīvotāju skaita, t.sk. Rīgas, Jūrmalas, Daugavpils, Ķekavas, Ogres u.c. pašvaldībās.

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Mareks Gruškevics piebilda, ka rosinās papildināt Valsts izglītības informācijas sistēmu, lai izglītības iestāde var precīzāk ievadīt informāciju par iemesliem, kādēļ skolēns atstāj izglītības iestādi – vai viņš izbrauc no valsts vai vecāki pārceļas dzīvot citu vietu Latvijā, kā arī rosinās, lai izglītības reģistri kļūtu elastīgāki un atspoguļotu gan iekšējo, gan ārējo migrāciju.

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža padomniece izglītības un kultūras jautājumos Olga Kokāne uzsvēra, ka rosinās Izglītības un zinātnes ministriju veikt grozījumus Izglītības likumā, jo pašlaik tie ir pārāk izplūduši, tāpēc vecāki neuzņemas atbildību un neinformē atbildīgās iestādes par to, kur mācās viņu bērni. Daudzi vecāki izbraucot no valsts vai pārceļoties uz dzīvi citur neizdeklarējas no iepriekšējās dzīves vietas, bet pašvaldībai ir jāiegulda resursi, lai šo bērnu atrastu.

Savukārt kā akcentēja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa, vajadzētu vairāk strādāt ar tiem bērniem, kuri zināmu iemeslu dēļ nav apguvuši pamatizglītību un neapmeklē izglītības iestādi, norādot, ka 16 gadīgs pusaudzis nevēlēsies turpināt izglītības procesu kopā ar jaunākiem skolēniem, piemēram, 10-12 gadīgiem skolēniem.

FOTO: baltic-ireland.ie