Priestera A. Solima apsveikums Lieldienās

Latvijas katoļticīgo misijas Īrijā (LKMI) priestera Andra Solima apsveikums Lieldienās:

Kristus ir augšāmcēlies!

Dārgie tautieši Īrijā, mūsu mīļotajā Dzimtenē un visās citās pasaules malās ārpus tās!

Šajos kristiešiem vissvarīgākajos cilvēces atpestīšanas vēstures svētkos vēlos sirsnīgi sveikt visus labas gribas cilvēkus, kuriem Jēzus Kristus Augšāmcelšanās svētki ir ļoti gaidīti un tiek svinēti ar lielu prieku un pateicību par Pestītāja krusta upuri un slavas pilno uzvaru pār nāvi. Sveicu arī tos, kuri Lieldienas svin kā jaunās dzīvības jeb pavasara svētkus dabā. Jebkurā variantā visiem šie svētki saistās ar lielu prieku. Taču ticīgajiem Lieldienas atnes divkāršu prieku, jo beidzās Lielā Gavēņa 40 dienu laika posms, kad piektdienās (un arī trešdienās) bija jāatturas no gaļas ēdieniem un 2 dienas bija jāievēro stingrais gavēnis, proti, Pelnu Trešdienā, kad sākās Lielā Gavēņa laiks, un Lielajā Piektdienā – Kristus nāves dienā. Daudziem kristiešiem bija arī citas konkrētas apņemšanās Gavēnī atteikties no kaut kā, piem., no smēķēšanas vai alkohola, azartspēlēm vai citiem netikumiem. Tādēļ viņu prieks noteikti ir liels, ja savu Gavēņa apņemšanos tie spēja izpildīt. Lielās nedēļas nopietnie dievkalpojumi pirms Lieldienu svētdienas mūs ievadīja svētku kontekstā, sagatavojot ticīgo sirdis liturģiskā gada kulminācijas svētkiem – Kristus Pashai jeb pārejai no nāves uz dzīvību. Trīs Lielās dienas – Lielā Ceturtdiena, Lielā Piektdiena un Lielā Sestdiena – izveidoja šo svētku latvisko nosaukumu „Lieldienas”, ar ko mūsdienās vispārēji izprot tikai Augšāmcelšanās svētdienas svinības. Taču Baznīca intensīvi aicina ticīgos piedalītos dievkalpojumos visās trijās dienās, lai pēc iespējas labāk iedziļinātos Lieldienu svētku būtībā.
Ko tad kristieši svin šajās Lielajās dienās? Lielajā Ceturtdienā Kristus kopā ar mācekļiem pirms savām ciešanām ieturēja ebreju tautas Pashas tradicionālas vakariņas, kas viņa dzīvē bija pēdējās. Tāpēc tās arī ieguva šādu nosaukumu: „Pēdējās vakariņas”, kuru laikā Jēzus iedibināja sava Upura piemiņu, ko sauc par Euharistiju jeb svēto Misi. Katru svētdienu ticīgie piedalās Kristus upura piemiņas svinībās, pieminot Pestītāja nāvi un augšāmcelšanos, tādā veidā turpinot mūsu atpestīšanas darbu. Var teikt, ka svētdiena ir Pasha miniatūrā, kas tiek iknedēļu svinēta, bet vienreiz gadā to atzīmējam ar ļoti lielām svinībām. Paralēli Euharistijas sakramenta iedibināšanai šajā dienā Baznīca svin arī Priesterības sakramenta svētkus, jo Jēzus Kristus bija Pirmais un Visaugstais Priesteris, kas pats sevi salika upurī debesu Tēvam par visas cilvēces atpestīšanu.
Lielā Piektdiena ir Dieva Dēla krusta upura un Jēzus nāves diena, kurā Baznīca apraud viņa rūgto nāvi uz Golgātas kalna. Ticīgie pārdomā Pestītāja smagās ciešanas, dodoties „Krusta ceļā” pa pilsētas ielām, vai to apcer draudžu dievnamos un piedalās Kristus Ciešanu dievkalpojumā. Būdami solidāri ar cietošo Kristu, ticīgie tajā dienā ne tikai ievēro stingro gavēni, bet arī nepiedalās tusiņos, ballītēs, neklausās skaļu mūziku, neskatās izklaides filmas un programmas. Tiek svinētas Jēzus bēres, kad ticīgie pulcējas uz lūgšanām pie Kristus kapa atveidojuma dievnamos, līdzīgi kā Kristus Dzimšanas svētkos pie „betlēmītes”.
Lielajā Sestdienā tiek ievērots liels klusums, pieminot Pestītāja miesas atdusēšanos kapā. Bet vakarā vai naktī Baznīca jau sāk svinēt priecīgos Dieva Dēla augšāmcelšanās svētkus ar Lieldienu Vigīlijas dievkalpojumu, svētījot uguni un kristības ūdeni, klausoties Dieva vārdu un piešķirot Kristības sakramentu Euharistijas laikā. Pēc būtības tas arī ir galvenais Lieldienu svētdienas dievkalpojums, kas norisinās Lieldienu naktī no sestdienas uz svētdienu jeb Lielās Sestdienas vakarā. Pareizticīgo Baznīca vienmēr to svin pusnaktī, ievadot dievkalpojumu ar krāšņo „Krusta gājienu” jeb procesiju, jo Kristus krusts kļuva par uzvaras ieroci. Latvijas un Austrumeiropas katoļticīgajiem ir kļuvis tradicionāls euharistiskās procesijas gājiens Lieldienu svētdienas agrā rītā, kad ticīgie ar Vissvētāko Sakramentu, kurā zem maizes zīmēm ir augšāmcēlušās Kristus svētā Miesa, trīsreiz dodas apkārt dievnamam vai tā iekšienē, dziedot tradicionālo lieldienu dziesmu „Priecīga mums ir šī diena”. Tādējādi Lieldienu rīta dievkalpojums ar šo euharistisko procesijas gājienu ievadā kļuva par tradicionālo jeb galveno Lieldienu dievkalpojumu. Taču vēsturiski tieši Lieldienu Vigīlijas jeb priekšvakara/nakts dievkalpojums izsaka šo svētku būtību: nakts – Kristus nāve un viņa cīņa ar cilvēces seno ienaidnieku Nāvi; rīts – Kristus uzvara pār Nāvi un viņa godpilnā augšāmcelšanās no miroņiem.
Ar Augšāmcelšanās svētdienu iesākas Lieldienu laiks, kas ilgs 50 dienas un noslēgsies Vasarsvētkos jeb Svētā Gara nosūtīšanas svētkos, kad dzima Kristus dibinātā Baznīca. Tas ir prieka laiks kristiešiem. Lieldienu svētdienā pēc dievkalpojuma tiek pasvētīti atnestie lieldienu ēdieni – krāsotas olas: jaunās dzīvības simbols, maize, sāls, gaļa un cepumi, ko ticīgie vēlāk ēd ģimenes lokā svinīgo pusdienu laikā, līdzīgi kā ebreji Pashas maltītē. Ar to tiek zināmā mērā turpināta senā Vecās Derības tradīcija jūdu Pashā ēst kopīgu maltīti ģimenē.
Dārgie draugi! Vēl viens Dieva žēlastības gads ir aizritējis, vēl vienas Lieldienas varam svinēt šogad mierā un priekā, kaut arī daudziem to nākas darīt tālu svešumā no dzimtām mājām un mīļotiem ģimenes locekļiem. Ne mazums tautiešu strādās pat Lieldienās, lai nepalaistu iespēju vairāk nopelnīt vai arī bailēs zaudēt darbu… Tas gan ir skumīgi, kad tik lielajos svētkos daudzi netiks uz svinīgo dievkalpojumu. Bet tāda ir mūsdienu dzīves skarbā realitāte, ar kuru lielākais vairums tautiešu ir jau samierinājies, jo trimdā mēs vienmēr būsim tikai zemāka rasa un „pieciestie” no vietējām tautām. Gribu sveikt arī visus tautiešus, kuriem Lieldienas bija jāpavada darbā. Saglabājiet vismaz savās sirdīs šo svētsvinīgumu un iekšējo prieku, lai garā spētu ņemt dalību kristiešu vislielāko svētku priekā. Domāju arī par mūsu daudzajiem nabagiem Latvijā, kuriem svētku prieks būs ierobežots, kad nav naudas priekš svētku cepumiem vai olām, ko nopirkt un klāt galdā. Gribās izmisīgi jautāt, vai mūsu tauta reiz piedzīvos no jauna savu augšāmcelšanos no kritiena galējā nabadzībā un izmisumā? Kas piecels tautu no šīs dziļās izmisuma bedres, kādā to ir iemetusi Eiropas Savienības bezdievīgā politika caur vietējās varas rokām? Ticīgajiem tāda atbilde ir: tikai Kristus, kurš spēja piecelt Lāzaru un vairākus citus no mirušajiem, tikai Dievs var mūs augšāmpiecelt no kritieniem grēkos, kuru neizbēgamās sekas ir šī ieielgusī Eiropas ekonomiskā krīze. Kā pirmā jaunās cerības blāzma Eiropā ir nesen pieņemtā jaunā Ungārijas konstitūcija, kas iesākas ar vārdiem: „Lai Dievs svētī ungārus!” Tas ir drošs izaicinājums visai ES atcerēties, ka no šī strupceļa tautas var izvest tikai Dievs, kas vispār nav pieminēts ES konstitūcijā. Bez atgriešanās pie garīgām vērtībām nav iespējama arī materiāla labklājība, jo cilvēku garīgā dzīve ir bāze un pamats cilvēces materiālajai bāzei. No sirds gribās vēlēt, lai arī Latvija un citas Eiropas tautas sekotu ungāru piemēram deklarēt savas garīgās vērtības un tās aizsargāt pret konsumisma politikas nezvēru, kas aprij mazās tautas un cilvēces sirdi. Lai atdzimst tautās miers, tikumība un ticība Dievam un labajam, jo visi esam viena Radītāja bērni, kuri tiek aicināti respektēt viens otru, mīlestībā palīdzot un atbalstot dzīves krusta nešanā. Lai šie gaišie Lieldienu svētki ienes pasaules sabiedrībā jaunu cerību un ticību labākai rītdienai, atgādinot, ka vienmēr pirms tam mums ir jāiziet cauri dzīves ciešanām un pārbaudījumiem, tāpat kā pirms Lieldienām vienmēr ir jāizdzīvo Lielā Gavēņa laiks. Bez Jēzus ciešanām un krusta nāves nebūtu arī viņa brīnišķīgās augšāmcelšanās, bez sāpēm un bēdām nebūtu iespējams izprast arī svētku prieku. Tādēļ sveicu arī visus ciešanu un nabadzības skartos mūsu tautiešus, visus slimos, vecos un vientuļos, pamestos bērnus un bāreņus, visus bez darba un pajumtes palikušos. Lūdzieties un ticiet, ka pienāks arī jūsu gaišākie dzīves brīži, ka Kristus augšāmcelšanās gaisma atmirdzēs arī jūsu sirsniņās. Mums visiem ir jāiztur šo laiku grūtības! Lūgsimies, lai notiek augšāmcelšanās arī Latvijas valdības apziņā, lai varas vīri beidzot sāk domāt par saviem vēlētājiem un glābt tautu no nabadzības un bezdarba posta! Daudziem labas gribas tautiešiem bija liels prieks par mūsu tautas valodas otrreizējo augšāmcelšanos nesenā referenduma laikā. Taču ar valodu vien nepietiek, ir vajadzīgi arī konkrēti un radikāli darbi, lai augšāmpieceltu tautas uzticību tās valdībai. Latvijas Lāzari, augšāmcelieties!
Beigās gribu speciāli vēl sveikt šajos svētkos arī latviešu portālu baltic-ireland tā piecgades jubilejā un vēlēt, lai tas vienmēr kalpotu patiesības atspoguļošanai tautiešu vidū Īrijā, veicinot mieru un labu gribu lasītāju sirdīs strādāt un dzīvot ar cerību labākai rītdienai. Bet tā lasītājiem vēlu iecietību un izpratni vienam pret otru, lai komentāri nekļūtu par tuvākā pazemošanas un kaujas lauku, kurā ļoti bieži uzvar rupjība un ļaunums – vairāk kultūras un pašcieņas!!! Paldies portālam par savlaicīgu informācijas ievietošanu par dievkalpojumiem!
Sirsnīgi sveicu arī visus pareizticīgos brāļus un māsas priekšā svinamajos Pashas svētkos 15. aprīlī un vēlu mieru un saticību kristiešu vidū. Lai Kristus mūs vieno un iepriecina savā žēlastībā! XPICTOC aneste! Христос воскресе!
Lai Kristus Pashas gaisma apmirdz visu pasauli un Pestītājs dāvā mums mīlestību, piedošanu, laimi, ticību un prieku būt par labiem Dieva bērniem!!!
Kristus ir augšāmcēlies! – Patiesi augšāmcēlies! Alleluja!!!

priesteris Andris Solims, LKMI