Īrijā dzimušo Latvijas pilsoņu skaits tuvojas 3 tūkstošiem

Šī gada pirmajā ceturksnī Latvijas vēstniecībā Dubinā Latvijas pilsonībā tika reģistrēti 139 bērni, bet kopš 2005. gada Latvijas pilsonībā, saņemot personas kodu, ir reģistrēti jau 2696 Īrijā dzimuši bērni.
Par pirmajā ceturksnī paveiktajiem darbiem un šā brīža aktualitātēm stāsta Latvijas Republikas vēstniecības Īrijā Padomniece, Konsulārās nodaļas vadītāja Vija Buša:

“2012. gada 1. ceturksnis Latvijas vēstniecības Dublinā konsulārajā daļā arī šogad ir bijis rosīgs gan sniedzot ikdienas konsulāros pakalpojumus, gan palīdzību ārkārtas gadījumos, kā arī organizējot tautas nobalsošanu par grozījumiem Satversmē un gatavojoties personas apliecību (ID karšu) izsniegšanai un jaunās pasu sistēmas ieviešanai 1. aprīlī. Vēstniecība savu iespēju robežās sniedz informāciju un atbildes gan telefoniski, gan uz e-pasta pieprasījumiem – 596 atbildes sniegtas pirmajā ceturksnī ar e-pasta starpniecību vien.

Latvijas pilsonībā tika reģistrēti 139 bērni (2011. gada 1. ceturksnī – 144 bērni). Saskaņā ar vēstniecības datiem, kopš 2005. gada Latvijas pilsonībā, saņemot personas kodu, vēstniecībā ir reģistrēti jau 2696 Īrijā dzimuši bērni. Kopš gada sākuma vēstniecībā reģistrētas ziņas arī par 43 laulībām, kas noslēgtas Īrijā, sagatavotas 95 konsulārās izziņas, kā arī vēstniecība bija iesaistīta septiņos mirušo repatriācijas gadījumos, sniedzot konsulāro palīdzību un nepieciešamo informāciju. Gada sākumā vēstniecībā konsulāro palīdzību vēstniecībā saņēma 28 potenciālie cilvēktirdzniecības upuri.

Arī šajā ceturksnī Latvijas valstspiederīgie turpināja aktīvi ziņot par savu dzīvesvietu Īrijā – ar vēstniecības starpniecību tika aktualizētas ziņas Iedzīvotāju reģistrā par 699 valstspiederīgo pastāvīgās dzīvesvietas adresēm, kas ir par 121 vairāk nekā iepriekšējā gada pirmajā ceturksnī. Ar vēstniecības starpniecību no Latvijas tika izprasīti 43 dokumenti, no kuriem liela daļa izprasīta laulības reģistrācijai Īrijā. Veiktas arī 80 notariālās darbības Latvijas valstspiederīgajām personām, izsniegtas 19 atgriešanās apliecības un pieņemti 443 pasu pieteikumi.

Ceturkšņa beigās vēstniecībā notika pāreja uz jaunu pasu informācijas sistēmu, lai sagatavotos ID karšu izsniegšanai no 1. aprīļa. ID kartes ir guvušas Latvijas valstspiederīgo atsaucību arī Īrijā – pirmajās divās aprīļa nedēļās vēstniecībā jau pieņemti 30 ID karšu pieteikumi. 1. aprīlī spēkā stājās arī jauni Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka jaunus samaksas apmērus gan par pasu, gan par personas apliecību izgatavošanu – lūdzam skatīt aktualizēto informāciju vēstniecības interneta mājas lapā: www.am.gov.lv.

Tuvojoties vasaras jeb atpūtas un ceļošanas sezonai, jaunu personu apliecinošu dokumentu noformēšana ir īpaši aktuāla – to apliecina arī aprīļa sākumā saņemti gandrīz 200 pieteikumi pasēm un personas apliecībām. Tāpēc vēstniecība aicina neatlikt jaunas pases vai ID kartes saņemšanu uz pēdējo brīdi – šobrīd jaunas pases /ID kartes saņemšana ar vēstniecības starpniecību ir iespējama 5-6 nedēļu laikā, bet gadījumos, kad ir Īrijā dzimuša bērnam ir nepieciešama personas koda saņemšana – parastā kārtībā kopumā ir nepieciešami gandrīz divi mēneši, lai saņemtu pasi un varētu ceļot.

Steidzama ceļojuma gadījumā vēstniecības darbinieki ar Iekšlietu ministrijas atbalstu Latvijā mēģinās palīdzēt nokārtot nepieciešamās formalitātes ātrāk, tomēr vidēji ir nepieciešams apmēram mēnesis, lai reģistrētu bērnu par Latvijas pilsoni un saņemtu personu apliecinošu dokumentu – pasi vai personas apliecību. Vēstniecība atgādina, ka atgriešanās apliecības izsniedz tikai pamatotos gadījumos, lai tās turētājs pases/ID kartes zādzības, zuduma vai ārkārtas gadījumā apliecības derīguma termiņa laikā varētu, vienu reizi šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, atgriezties Latvijā. Īrijā pastāvīgi dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem, tai skaitā nepilngadīgām personām, ir jāsaņem pase vai personas apliecība. Vēstniecībā saņemtā pase vai ID karte bērnam līdz piecu gadu vecumam tiek izsniegta uz diviem gadiem, kā arī nodrošina iespēju ietaupīt gan laiku, gan naudu vecākiem, ievērojot ceļa izdevumus līdz vēstniecībai, valsts nodevu par atgriešanās apliecības izsniegšanu, fotografēšanas un dzimšanas apliecības tulkošanas izdevumus, salīdzinot ar atgriešanās apliecības saņemšanu un atkārtota pieteikuma iesniegšanu pasei vai ID kartei Latvijā.

Pagājušajā ceturksnī vēstniecībā tika organizēta arī tautas nobalsošana par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, kas paredzēja iekļaut nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu. Vēstniecība ar gandarījumu atzīmē, ka 18. februārī tautas nobalsošanā piedalījās rekordliels Latvijas pilsoņu skaits – 3507 balsotāji. Šajā nobalsošanā ar vēstniecības atbalstu vēlēšanu iecirkņi Tautas nobalsošanai tika izveidoti arī Limerikā un Korkā.”

FOTO: baltic-ireland.ie