Latvijas Republikas vēstnieks Īrijā aktualizē fiktīvo laulību problēmu (papildināts)

Šonedēļ Īrijā atkal aktualizēta fiktīvo laulību problēma, kura cieši saistīta arī ar Latvijas vārdu.
Latvijas Republikas vēstnieks Īrijā Pēteris Kārlis Elferts intervijā laikrakstam The Irish Times sacījis, ka Augstākās tiesas lēmums, kurš konstatē, ka Garda nespēj atturēt cilvēkus no fiktīvajām laulībām, ir “atvēris vārtus” sieviešu plūdiem uz Īriju šādā nolūkā.

Vēstnieks informēja, ka Latvijas vēstniecībai pērn nācies iejaukties 89 gadījumos, kad sievietes tika “visticamāk pārdotas”, lai Īrijā piedalītos fiktīvajās laulībās. Viņš piebilda, ka to vidū ir vairākas “briesmīgas lietas”, kurās atklāts, ka sievietes tika arī seksuāli izmantotas vai sistas.
Latvijas vēstniecība Īrijā kopš 2010.gada iesaistījusies kopumā 167 gadījumos, kad bijušas aizdomas par cilvēktirdzniecību saistībā ar fiktīvajām laulībām. 2010.gadā bija 50 šādi gadījumi, 2011.gadā – 89, bet līdz šī gada marta beigām izskatīti jau 28 aizdomīgi gadījumi, saistīti ar sieviešu tirdzniecību nolūkā iesaistīt viņas fiktīvajās laulībās.
Elferta kungs sacīja, ka daudzos gadījumos sievietēm apsolīts darbs Īrijā, bet ierodoties šeit, atņemtas pases un tālruņi. Šajā brīdī viņām tiek piedāvāta alternatīva – slēgt viltus laulības. “Diezgan bieži viņas nevar atstāt telpas, kurās tiek turētas un neprot angļu valodu, ” viņš teica. Visbiežāk tās ir personas no vismazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām – sievietes, kas nāk no bērnu namiem vai internātskolām, no nabadzīgām lauku vai daudzbērnu ģimenēm un jaunas sievietes vecumā no 18 līdz 20 gadiem, informēja vēstnieks.
Pēteris Kārlis Elferts norādīja, ka pirms Augstās tiesas nolēmuma 2011.gadā, kurā tika atzīts, ka Gardai nav tiesību apturēt ES pilsoņu stāšanos fiktīvās laulībās nelegālās imigrācijas veicināšanas nolūkos, šādās laulībās iesaistīto sieviešu skaits bija mazāks.
Vēstnieks teica, ka atbalsta apsolīto Imigrācijas, uzturēšanās un aizsardzības likumprojektu un Īrijas krimināllikumu (Cilvēktirdzniecība) 2008, kas ir jāgroza, lai panāktu atbilstību ES direktīvai par cilvēku tirdzniecību, pirms tā stājas spēkā 2013.gadā.
Viņš arī norādīja, ka nepieciešams valdības akcepts ieteikumiem, ko ANO Vispārējā periodiskā pārskata laikā oktobrī Latvija iesniedza attiecībā uz fiktīvajām laulībām. Tomēr, lai gan šie ieteikumi tika laipni pieņemti, līdz šim nekas nav mainījies. “Mēs joprojām gaidām šos grozījumus.”
Saskaņā ar ES direktīvu, kas stājās spēkā Īrijā 2006.gadā, ES pilsoņu laulātajiem un ģimenes locekļiem, kas nav ES dalībvalstu pilsoņi, ir tiesības dzīvot Īrijā un brīvi ceļot Eiropas Savienībā.
Tomēr Elferta kungs norādīja, ka šī ES direktīva “nav šķērslis citām ES dalībvalstīm apkarot fiktīvās laulības un tā vajadzētu būt arī Īrijā”.
Tieslietu departamenta provizoriskie statistikas dati liecina, ka līdz 2011.gada septembra beigām valstu piecinieks, kuru pilsoņiem visbiežāk piemērotas uzturēšanās atļaujas kā ES pilsoņu laulātajiem saskaņā ar ES brīvās pārvietošanās direktīvu, bija: Pakistāna, ar 210 pieteikumiem ( 19 sievietes un 191 vīrieši), Nigērija, ar 117 pieteikumiem (42 sievietes un 75 vīrieši); Brazīlija, ar 97 pieteikumiem (66 sievietes un 31 vīrieši), Indija ar 77 pieteikumiem (13 sievietes un 64 vīrieši), un Bangladeša ar 52 pieteikumiem (viena sievieteun 51 vīrietis). No šiem 553 pieteikumiem, 182 jeb katrs trešais iesniegti no Latvijas vai Lietuvas pilsoņu laulātajiem.

Šodien, 19. aprīlī, Latvijas Republikas vēstnieks Īrijā Pēteris Kārlis Elferts sniegs interviju radio „Newstalk” sakarā ar rakstu „The Irish Times” par fiktīvajām laulībām. Intervijas translācija paredzēta šodien laikā no 12:00 līdz 13:30.

FOTO: baltic-ireland.ie