Fani vīlušies Stokholmā, bet ne latviešu hokejistos

No organizatoriskā viedokļa Pasaules čempionāts hokejā, kas notiek Stokholmā, ir izgāzies. Bet, vai tādēļ latvieši skumst? Nē, jo mēs paši mākam izklaidēties un uzrīkot sev svētkus, un kā gan nē, ja jau Latvijas hokeja izlases sniegums ir lielisks iemesls priecāties.

Šis čempionāts diezgan pamatīgi atšķiras no iepriekšējiem. Pirmkārt, jauns formāts – visiem jānospēlē septiņas spēles, pēc kurām izšķiras, vai izlase tiek ceturtdaļfinālā. Negribas jau nenieka noskaust, bet šobrīd Latvijai ir izredzes turpināt spēles vēl 17. maijā. Šis garais formāts ir iemesls tam, kādēļ tribīnēs vienkopus pagaidām redzēti lielākais ap 2000 Latvijas izlases fanu. Cits var atļauties atbraukt uz divām spēlēm, cits uz vienu, cits uz trim, un tikai izturīgākie un finansiāli pamatīgākie fani var atļauties palikt uz visām septiņām spēlēm. Stokholma nudien ir ļoti dārga pilsēta, naktsmītnes nav lētas, bet ja ir vēlme paēst vai padzert kādu alu (kurš tur nemaz pēc alus negaršo), tad jāšķiras no pamatīgas naudas summas. Tādēļ nav brīnums, ka šogad ļoti daudzi uz Stokholmu devās ar pamatīgiem koferiem, kuros iekšā sen aizmirstās spirāles, ātri pagatavojamie makaroni utt.
Otrs faktors – drausmīgi dārgās spēļu biļetes. Proti, orgkomiteja sākotnēji paziņoja, ka tirgos biļetes tikai pakās, kurās, lai redzētu vienu Latvijas izlases spēli, klāt nākt vēl trīs apakšgrupas spēles. Daudzi iegādājās šīs paketes. Bet tad februāra beigās zviedri tomēr uzsāka atsevišķu biļešu tirdzniecību. Turklāt spēles uz Norvēģijas, Itālijas, Dānijas un Latvijas izlašu spēlēm bija lētas, daudz dārgākas bija uz Čehiju un Krieviju, bet uz Zviedrijas izlases spēlēm biļešu cenas pārsniedza pat 100 eiro par lētākajām vietām. Rezultāts ir redzams TV ekrānos – arēna ir gandrīz tukša. Spekulanti stāv pie halles un tirgo dārgās biļetes pa 100 -300 kronām. Tā kā šajā čempionātā vinnētāji bija tie, kas biļešu iegādi atstāja uz pēdējo brīdi.
Bet pats briesmīgākais ir tas, ka pilsētā nemaz nav jūtama hokeja svētku gaisotne. Nekas nenotiek! Ja nebūtu latviešu, kas staigā apkārt izlases kreklos, tad diez vai vispār kāds saprastu, ka ir hokeja čempionāts! Pat pie arēnas nav normālas fanu zonas, kā tas bija, piemēram, Bratislavā un Manheimā. Vēl škrobe, ka policisti un krogu apsardze īpaši neciena latviešus. Redz, trīs aliņi esot tas maksimums, ko drīkst dzert. Dažam labam gadījās, ka pat latviešiem draudzīgajā krodziņā, kurā gan neskan dzīvā mūzika, bet reizi pa reizei kāda latviešu dziesma tiek uzlikta, daudzi netika ielaisti iekšā, pamatojoties uz to, ka pārāk iedzēruši, kamēr citi tika iekšā gandrīz vai rāpus. Dažiem pat gadījās, ka viens no kompānijas aiziet ātrāk uz krogu nopērk visiem draugiem alu, bet pārējie paliek aiz durvīm. Ne prieks vienam sēdēt, un arī nauda izgāzta. Jo alus Stokholmas krogos ir ļoti dārgs, un ne tik garšīgs.
Policijā nepatikšanās iedzīvojušies daži fani, kuri sievietēm izsaka komplimentus vai pat iekniebj dupsī – viss, prom uz policiju pa seksuālu uzmākšanos. Un arī par smēķēšanu istabas numuriņā var nokļūt tuptūzī. Tā kā nekāda zelta dzīve faniem, kas bija vai ir, vai tikai dosies uz Stokholmu, nav.
Starp atbraucējiem lielu īpatsvaru veido arī ārzemju latvieši, arī no Īrijas. Neiztrūkstoši uz čempionātu atbrauca arī Gatis, kuru hokeja mīļi jau labi pazīst kā “Ņiživiju” (jo šis uzvārds krāšņo viņa kreklu, un arī frizūra nedaudz atgādina bijušo izlases spēlētāju Aleksandru Ņiživiju), atbrauca arī citi, kuri redzēti ne pirmo reizi čempionātos, piemēram, pērnā gada baltic-ireland.ie un Travel Art kopīgi organizētā hokeja konkursa uzvarētājs Imants. Sabraukuši arī puiši un meitenes no Skotijas, Anglijas, piebiedrojas mūsējie no Dānijas un Norvēģijas, un uz kādu spēli aiziet arī Stokholmas latvieši.
Paldies visiem, kas atbalsta Latvijas hokeja izlasi. Un ļoti ceru, ka tiksimies nākamgad Somijā (un nevis Zviedrijā, jo abus gadus čempionātam ir divas mājvietas – Stokholma un Helsinki)! Par lielām uzvarām!

Ludmila Glazunova, speciāli portālam baltic-ireland.ie

FOTO: Baiba Blomniece