Statistika, kas maina priekšstatus

Jaunākie Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat dati varētu mainīt vairākus priekšstatus attiecībā uz Latvijas un Īrijas dzīves salīdzināšanu. Skaitļi liecina, ka Īrijā tēriņi par pārtiku ir procentuāli mazāka izdevumu daļa nekā Latvijā, arī mājokļa apmaksāšanai paredzētā izdevumu daļa Īrijā ir mazāka nekā mūsu dzimtajā valstī.

Statistika arī parāda, ka Zaļās Salas jaunieši nebūt nav mazāk izglītoti kā Latvijā, drīzāk otrādi.
Jaunākais Eurostat ziņojums liecina, ka vairāk nekā piektā daļa Īrijas iedzīvotāju ienākumu tiek tērēta par mājokli, viņiem ir vairāk bērnu nekā jebkur citur, bet bezdarba līmenis ir viens no augstākajiem ES. Taču Īrijas valdība ir to vidū, kas visvairāk naudas tērē par cilvēku atgriešanu darbā, bet strādājošie ir vieni no vislabāk apmaksātajiem ES. Vidējā izpeļņa Īrijā sasniedz 45207 € gadā, savukārt viszemākā tā ir Bulgārijā – 4085 € un Rumānijā – 5891 € gadā. Latvijā strādājošais vidēji nopelna 8728 € gadā. Vislielākie ienākumi pilna laika darbiniekiem uzņēmumos ar 10 un vairāk strādājošo ir Dānijā (56044 €), kam seko Luksemburga, Īrija, Nīderlande un Vācija. No kopējām viszemāk apmaksātā darbaspēka izmaksām Īrijā nodokļi veido 23%, savukārt Latvijā – 44%. Procentuāli lielāks nodokļu slogs ir tikai Vācijā (45%), Francijā (46%) un Beļģijā (49%).
Lai arī viszemāk atalgoti ir darba ņēmēji Bulgārijā, par mazu algu visvairāk cilvēku strādā Latvijā. Gandrīz trešā daļa no Latvijas darbaspēka ir zemu apmaksāta.
Īrijas iedzīvotāji vairāk nekā piekto daļu jeb 22,3% savas naudas tērē par mājokli, kas ir nedaudz zem vidējā ES rādītāja 24%.
Īrijā nedaudz 12,2% naudas tiek tērēti transportam, kas ir vairāk nekā par pārtiku un bezalkoholiskajiem dzērieniem, par ko tērē 10%. Savukārt kopumā 7% naudas Zaļajā Salā tiek izdoti par atpūtu un kultūras pasākumiem, 13% – par restorāniem un viesnīcām, 6% – par mēbelēm un 4% – par apģērbu un apaviem.
Salīdzinājumam, Latvijas iedzīvotāju izdevumi sadalās šādi: 25,3% – par mājokli, 12,4% – par transportu, 18,7% – par pārtiku un bezalkoholiskajiem dzērieniem, 7,9% – par atpūtu un kultūras pasākumiem, 4,4% – par restorāniem un viesnīcām, 3,7% – par mēbelēm un 5,5% - par apģērbu un apaviem.
Mājsaimniecībās visā ES izdevumu lielāko daļu veido tēriņi par mājokli, izņemot Lietuvu, Maltu, Portugāli un Rumāniju, kur cilvēki visvairāk tērē par pārtiku.
Ir acīmredzams, ka Zaļajā Salā vērojama novirzīšanās no tradicionālajiem saziņas paņēmieniem, tā kā īri ir otrajā vietā ES kā aktīvākie īsziņu sūtītāji. Katra persona Īrijā nosūta vidēji 2677 īsziņas gadā, aktīvāki sūtītāji ir tikai Lietuvas iedzīvotāji, kuri vidēji katrs nosūta 2757 īsziņas. Salīdzinājumam, ES vidējais rādītājs ir 580 īsziņas vienai personai, bet vismazāk īsziņu – tikai 87 gadā – sūta bulgāri.
Ziņojumā arī noskaidrots, ka tikai 10% Īrijas jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem izlemj nemācīties tālāk pēc vidusskolas, bet augstskolu studentu vidējais vecums ir tikai 20 gadi, kas ir viens zemākajiem ES, salīdzinot – Zviedrijā un Dānijā tas ir 25 gadi. Latvijā vidējais studentu vecums ir 22,4 gadi, bet pēc vidusskolas atestāta iegūšanas mācības neturpina 13,3%. Vidējā izglītība vecuma grupā no 20 līdz 24 gadiem ir 88% Īrijas jauniešu, 91,1% Polijas un 79,9% Latvijas jauniešu, bet visvairāk vidējo izglītību ieguvušo jauniešu šajā vecuma grupā ir Horvātijā – 95,7%.
Īrijā ir augstākais dzimstības koeficients ES – divi bērni uz vienu sievieti.

FOTO: baltic-ireland.ie