Krišjānis Kariņš tiekas ar Īrijas latviešiem

“Ir skaidri pamanāms, ka tieši tagad ir pienācis laiks, kad Latvijā notiek pozitīvas izmaiņas, un manuprāt, tieši tagad, ir nepieciešama Jūsu dalība Latvijas veidošanā,” saka Eiropas Parlamenta loceklis Krišjānis Kariņš, kurš 18. un 19.maijā viesojas Īrijā. Kariņa kungs vakar Dublinā, klātesot arī Latvijas vēstniekam Īrijā Pēterim Kārlim Elfertam un konsulārās nodaļas vadītājai Vijai Bušai, tikās ar Latviešu biedrības Īrijā pārstāvjiem, kā arī portālu Baltic-Ireland.

Tāpat K.Kariņš piedalījās Eiropas Parlamenta ietekmīgākās politiskās grupas ETP sanāksmē, kura notika Kilarnejā, Īrijā.

Krišjānis Kariņš, tāpat kā daudzi citi latvieši, tostarp arī Latvijas vēstnieks Īrijā Pēteris Kārlis Elferts, nav dzimis Latvijā, un labi izprot dzīves īpatnības dzīvojot svešumā. Iespējams, tieši šis aspekts lika sarunām ar latviešiem Dublinā būt dziļākām un nopietnākām. Bija patiesa ieinteresētība, kā tagadējie emigrācijas latvieši saprot situāciju Latvijā, kas emigrantu-prāt šodien būtu jādara Latvijas valdībai, Saeimai un citām valsts galvenajām struktūrām. Kas būtu tās saites, kuras nesaraujami saistītu latvieti, lai kur viņš arī atrastos un dzīvotu, ar valsti Latviju? Kas būtu tās lietas, lai no šejienes, no ārzemēm, varētu būvēt Latviju, tādu Latviju, kādai tai ir jābūt, arī attieksmē pret visiem saviem pilsoņiem?

Tikšanās dalībnieki kā vienu no lielākajiem trūkumiem Latvijas pusē atzīmēja bailes no atklātības. Sen jau nav noslēpums, ka uz ārzemēm pēdējos 10 gados devušies teju ceturtdaļmiljona Latvijas iedzīvotāju. Tajā pat laikā nekur tas netiek atklāti pateikts. It kā nebūtu šīs problēmas. Netiek nosaukti patiesie iemesli, kas lika, un vēl joprojām liek Latvijas iedzīvotājiem izsvērt, kur sākt dzīvi no jauna, tikai ne savā dzimtenē. Netiek atzītas pieļautās un tīšās kļūdas, netiek nosaukti kļūdu veicinātāji. Galu galā nav atbildētāju par iepriekš minētā sekām. Un pat šodien – kurš uzņemsies atklāti pateikt, kas mūs sagaida Latvijā, ja dodamies tur atpakaļ jau rīt? Iespējams, īsti vietā ir jautājums – kam šodien pieder Latvija?

Varbūt vajadzētu pārliecināt Latvijas centrālo vēlēšanu komisijas vadītāju par elektronisko balsojumu nepieciešamību ārzemēs dzīvojošajiem daudziem desmitiem tūkstošiem latviešu, kuri kaut kā īsti nav pamanīti. Kaut gan – kam tas ir izdevīgi…

Cerība gan pastāv, jo personālijas Latvijas valdībā mainās, līdz ar to mainās arī spēles noteikumi. Lai gan joprojām eksistē dubultmorāle, nodokļu apiešana, ēnu ekonomika, draugu būšanas, tomēr pamanāmas arī labas, pozitīvas tendences. Vai mums, ārzemēs dzīvojošajiem, ja iesaistamies šajā spēlē, izdotos kopīgiem spēkiem izveidot tādu Latviju, lai, ja ne mēs, tad vismaz mūsu bērni gribētu un varētu tajā dzīvot? Vai ir kāds apstāklis, kurš varētu kliedēt šķietamo vienaldzību, neieinteresētību, varbūt arī pozu – “tagad man ir labi, es vairs to negribu, es jau tur nevaru neko mainīt, un īstenībā man ir vienalga…” Par to padomāt šajā tikšanās reizē Dublinā aicināja četru bērnu tēvs, Latvijas pirmās emigrācijas pēctecis, bijušais uzņēmējs Latvijā, bijušais ekonomikas ministrs, „Jaunais Laiks” priekšsēdētājs, tagad Ministru prezidenta ārštata padomnieks enerģētikas jautājumos, partijas „Vienotība” pārstāvis, viens no deviņiem Latvijas deputātiem eiroparlamentā Krišjānis Kariņš.

19. maijā paredzēta tikšanās ar Latviešiem Limerikā un Korkā.

FOTO: baltic-ireland.ie